Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 53 līdz 72 miljoniem eiro gadā, bet vienreiz pat vairāk nekā 202 miljoni eiro vienā piegājienā: šādas summas Latvijas Swedbank klienti pēdējos piecos gados ir sarūpējuši dividendēs, ko šī Latvijas kredītiestāde aprēķinājusi savam akcionāram – Zviedrijas Swedbank, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem regulārajiem Latvijā nopelnīta kapitāla izvedējiem uz ārvalstīm.

Lielākā naudas izvešanas operācija

2011. gadā Swedbank ir veikusi lielāko naudas izvešanas operāciju uz ārvalstīm Igaunijas tautsaimniecības vēsturē, jo tās Igaunijas meitas banka pārskaitījusi mātesuzņēmumam 243 miljonus eiro dividenžu un samazinājusi akcionāru kapitālu no 603 uz 85 miljoniem eiro, turklāt pārskaitītajās dividendēs bijusi iekļauta arī Latvijas un Lietuvas meitasbanku peļņa, - ar šādu informāciju 2012. gada sākumā klajā nāca Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR.

Savukārt trīsarpus gadus vēlāk, 2015. gada jūlijā ziņu aģentūras informēja par to, ka banku grupa Swedbank nolēmusi no savas apakšgrupas Igaunijā izņemt daļu no uzkrātās peļņas – 400 miljonus eiro papildu dividendēs.

Taču, kad jau drīz pēc tam līdzīgu soli akcionāri uzdeva spert Latvijas Swedbank vadībai, tā darīja visu iespējamo, lai iecerēto grandiozo naudas izvešanu no Latvijas tautsaimniecības vietējai sabiedrībai pasniegtu kā lēmumu par „bankas kapitalizācijas līmeņa optimizēšanu”.

„Ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, esam pieņēmuši lēmumu optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas šobrīd - zemo procentlikmju laikmetā, rada papildu administratīvo un finanšu slogu,” saņemto Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veikt izmaiņas bankas kapitālā 2016. gada martā publiski pasniedza tobrīdējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Vienā piegājienā zviedru akcionāriem aizsūta 202 miljonus eiro

Tagad M. Mančinskis no klātienes intervijām medijiem atsakās, un arī ne pašreizējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne Zviedrijas Swedbank preses pārstāve Unni Jerndāla nevēlas atbildēt uz Dienas uzdoto jautājumu – vai šo lēmumu Latvijas Swedbank vadība pieņēma patstāvīgi vai arī pēc Zviedrijas mātesbankas prasības.

Tikmēr skaitļi ir neapgāžami: līdz ar banku uzraudzības iestāžu atļaujas saņemšanu Latvijas Swedbank ieguva iespēju samazināt pamatkapitālu par nepilniem 367,9 miljoniem eiro un laikā, kad Latvijā aizvien skaļākas kļuva uzņēmēju sūdzības par nepieejamiem kredītresursiem, izmaksāt savai Zviedrijas mātesbankai iespaidīgas dividendes – vienā „piegājienā” vairāk nekā 200 miljonus eiro.

„Lai optimizētu Grupas kapitāla struktūru, Swedbank AS no uzraudzības iestādēm ir saņēmusi atļauju samazināt akciju kapitālu 2016. gadā. Samazinājums tika veikts, atceļot 367 856 206 parastās akcijas ar kopējo apjomu EUR 367,9 milj. un izmaksājot dividendes EUR 202,7 milj. apjomā (60% izmaksa no konsolidētās peļņas par 2015. gadu (EUR 72,5 milj.) un papildu dividenžu izmaksa EUR 130,2 milj. apjomā),” – tā šis notikums pēcāk tiek aprakstīts Swedbank 2016. gada pārskatā.

Šis 202,7 miljonu eiro dividenžu pārskaitījums pēdējos gados ir tikai lielākais naudas izņemšanas gadījums, - bet ne vienīgais. Tieši pretēji – kopš 2014. gada Latvijas Swedbank kļūst pat regulāri slaucamu govi zviedru akcionāriem.

Dzelžainā dividenžu norma – 60% no peļņas

Latvijas Swedbank preses pārstāvis Jānis Krops nesniedz atbildi uz Dienas jautājumu – kāda ir bijusi kredītiestādes dividenžu izmaksas politika pēdējos desmit gados, kad un kas to apstiprinājis, tā vietā vienīgi norādot, ka, „kas attiecas uz dividenžu politiku, tad dividenžu izmaksa Swedbank Grupai ir noteikta 50% apmērā”.

Šī atbilde ir maldinoša un precīzi atbilst Swedbank neformālajai nostājai – publiskajā komunikācijā maksimāli noklusēt savu, kā ziņo mediji, jau 2014. gadā apstiprināto dividenžu politiku, „izveidojot procedūru, kas paredz, ka 60% no Baltijas meitasuzņēmumu uzkrātā peļņas katru gadu tiks izmaksāti akcionāriem”.

Vēl bankas 2013. gada pārskatā par dividendēm nav atrodams ne vārda, savukārt gadu vēlāk pirmoreiz parādās vēlāk dzelžaini ievērotais „60% princips”: „Lai nodrošinātu efektīvu kapitāla pārvaldību, 2015. gadā akcionāram tiks izmaksātas dividendes par 2014. gadu 69.6 miljonu euro apmērā, kas ir 60% no 2014. gada konsolidētās peļņas.”

Tikai 2016. gadā, sniedzot pārskatu par darbību iepriekšējā gadā, Swedbank pirmoreiz piemin savu „dividenžu politiku”, gada pārskatā bez garākiem paskaidrojumiem norādot, ka „kopš 2014. gada piemērota 60% izmaksa”, un apliecinot, ka par iepriekšējo gadu reizē ar 130,2 miljoniem eiro „papildu dividendēs” tiks izmaksāti arī 60% no gada konsolidētās peļņas – 72,5 miljoni eiro.

Visbeidzot 2017. gadā Latvijas Swedbank pirmoreiz gada pārskatā skaidri atzīst – vēlme katru gadu izņemt 60% no tās gūtās peļņas nāk „no augšas”, no Zviedrijas mātesbankas: „Ievērojot Swedbank Grupas dividenžu politiku Baltijas meitasuzņēmumiem, saskaņā ar kuru veicama Swedbank AS dividenžu izmaksa 60% apmērā no konsolidētās tīrās peļņas...”

Vēl gadu vēlāk, pamatojot 60,8 miljonu eiro dividenžu izmaksu Zviedrijas Swedbank, jau tiek norādīts uz „regulāru politiku”: „Swedbank AS ir apstiprināta regulāra dividenžu izmaksas politika, kas paredz izmaksāt dividendes 60% apmērā no konsolidētās tīrās peļņas.” Tiesa, tā arī ir pēdējā reize, kad banka publiski vispār piemin savu dividenžu politiku.

Atmazgāšanas skandāls un trekno gadu beigas

„Peļņas normas publiski pieejamas nav, un tās arī netiek plānots publiskot,” – tik lakoniski bankas pārstāvis atbild uz jautājumu par Swedbank noteiktajiem gūstamās peļņas mērķiem pēdējos desmit gados, atteikumu papildinot ar vispārīgu stāstījumu par kredītiestāžu finansiālo stabilitāti.

Taču nav šaubu, ka Swedbank Baltijas meitasbankas ilgus gadus ir bijušas spiestas izpildīt norādījumus no Stokholmas, kur savukārt bija jārēķinās ar pie tradicionāli augstām dividendēm pieradušo bankas akcionāru gaidām.

„Ja jums ir akcionārs, kurš oficiālas politikas līmenī ir noteicis, ka katru gadu vēlas dividendēs saņemt 60% no peļņas, un ja šim akcionāram savukārt ir savi akcionāri, kuri rēķinās ar lielām dividendēm kā ar kaut ko garantētu, kļūst daudz vienkāršāk atbildēt uz jautājumu – ar ko skaidrojami Swedbank atklātie apjomīgie netīrās naudas atmazgāšanas ierobežošanas pārkāpumi un agresīvā vēlme piesaistīt apšaubāmus klientus? Viņiem vienkārši nācās pakļauties akcionāra vēlmēm,” Dienai šos faktus komentē kādas darbību jau pārtraukušas kredītiestādes pārstāvis.

Šai apetītei gals – turklāt tikai nosacīti – pienāca tikai pērn, līdz ar publiskajiem atklājumiem par Swedbank grupas banku aizraušanos ar šaubīgu klientu apkalpošanu un iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanas transakcijās.

Pagājušā gada 17. jūlijā informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz Zviedrijas Swedbank pavēstīja, ka banka ir nolēmusi samazināt izmaksājamo dividenžu apmēru un noteikt 50% apmērā, - tas arī ir apjoms, uz kuru tagad atsaucas Latvijas Swedbank pārstāvis, noklusējot iepriekšējo gadu praksi.

Dividenžu izmaksa bija plānota arī šogad

Tagad Latvijas Swedbank enerģiski norāda uz lēmumu šogad dividendes neizmaksāt vispār, - šāds lēmums esot pieņemts, „ņemot vērā straujās pārmaiņas globālajā ekonomikā ar Covid19 izraisītajām sekām”. Taču arī šeit neiztiek bez noklusēšanas.

Šā gada 6. martā, kad Covid19 epidēmija pasaulē jau plosījās pilnā sparā, Latvijas Swedbank valdes apstiprinātajā bankas gada pārskatā kredītiestādes valde vēl bija ierosinājusi no 98,1 miljona eiro lielās gada peļņas gandrīz pusi – 47 miljonus atkal izmaksāt mātes bankai.

Oficiāli par lēmumu dividendes tomēr neizmaksāt Latvijas Swedbank paziņoja 1. aprīlī ar atsauci uz Eiropas Centrālās bankas aicinājumu nemaksāt dividendes no pērn gūtās peļņas.

Taču, kā rāda Dienas rīcībā esošā informācija, patiesais izšķirošais arguments šādai rīcībai tika saņemts jau nedēļu iepriekš – 24. martā Zviedrijas finanšu uzraugs Finansinspektionen ļoti kategoriskā tonī norādīja finanšu struktūrām uz dividenžu izmaksas nepieļaujamību. Tas nevarēja neatsaukties arī uz zviedru Swedbank meitasbankām Baltijā.

Uz aicinājumu nodot atklātībai attiecīgās bankas padomes sēdes protokolu, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, Latvijas Swedbank vadība neatbild. Savukārt divas citas lielākās Latvijas universālās bankas – Luminor un Citadele apliecina, ka laikā, kopš tās pastāv pašreizējā formā un ar pašreizējiem nosaukumiem, šīs kredītiestādes dividendes saviem akcionāriem nav izmaksājušas „spēcīgas kapitalizācijas vārdā”.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt ne Latvijas Swedbank vadība, ne arī Zviedrijas Swedbank

1) kāda ir bijusi Jūsu kredītiestādes dividenžu izmaksas politika pēdējos desmit gados? Vai tā ir publiski pieejama? Ja jā, tad kur? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

2) kādas summas pēdējos desmit gados pa gadiem Jūsu kredītiestāde ir izmaksājusi dividendēs savam akcionāram?

3) kas un kad ir pieņēmis lēmumus saistībā ar Jūsu kredītiestādes gūstamās peļņas mērķiem pēdējos desmit gados? Vai šie lēmumi ir publiski pieejami? Ja jā, tad kad un kur? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

4) kādus lēmumus attiecībā uz gūstamās peļņas apmēriem 2020. gadā Jūsu kredītiestāde vai tās akcionārs ir pieņēmuši kopš 2020. gada 1. februāra? Vai šie lēmumi ir publiski pieejami? Ja jā, tad kad un kur? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

5) Jūsu kredītiestādes pašreizējais vadītājs R. Rubenis šā gada 1. aprīlī izplatītā preses paziņojumā tiek citēts šādi: "Šobrīd ekonomikas kritumu varam prognozēt gluži kā "vērojot baložus", jo katrs mēnesis, ko pavadām šādā ekonomikas sasalumā, var mums radīt līdz pat -3% lielu IKP kritumu mēnesī. Tāpēc Swedbank lēmums ir būt konservatīviem un dividendes neizmaksāt." Sakiet, lūdzu, vai tas ir tas pats R. Rubenis, kurš kopā ar pārējo valdi marta sākumā apstiprinātajā bankas pārskatā iesaka dividendēs izmaksāt 47 miljonus eiro?

6) ja jā, lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kādu apsvērumu dēļ marta sākumā, kad jau bija skaidri pandēmijas un tās radīto seku apmēri, Swedbank valde vēl nevēlējās būt konservatīva, neizmaksāt dividendes un šādi palīdzēt ne tikai saviem klientiem, bet tautsaimniecībai kopumā?

7) vai Swedbank ir gatava nodot atklātībai savu padomes sēdes protokolu, kurā fiksēts lēmums par atteikšanos no dividenžu izmaksāšanas? Ja nē, paskaidrojiet - kādu iemeslu dēļ ne?

8) vai 2016. gada lēmumu izvest no Latvijas tautsaimniecības simtus miljonu eiro Latvijas Swedbank vadība pieņēma patstāvīgi vai arī pēc Zviedrijas mātesbankas prasības?

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere: 12 gadu laikā mātesbankai dividendēs esam izmaksājuši 312 miljonus eiro

„Dividenžu izmaksa ir būtisks kritērijs, lai investori lemtu par ieguldīšanu kādā uzņēmumā. Dividendes simbolizē labu uzņēmuma darbību, jo izmaksāt dividendes uzņēmums var tikai tad, ja tas ir strādājis ar peļņu. Strādāt ar peļņu uzņēmējdarbībā ir labas saimnieciskās darbības un konkurētspējas apliecinājums, kā arī veselīgas kopējās ekonomikas pazīmes.

Katrs uzņēmums nosaka savu dividenžu izmaksas stratēģiju, kas balansē uzņēmuma attīstības vajadzībām, kā arī īpašnieku un investoru investīciju atdeves gaidas. Kopš 2008. gada SEB banka ir izmaksājusi dividendes septiņos no trīspadsmit gadiem. SEB banka nemaksāja dividendes par 2007., 2008., 2009., 2010., 2011. gadu, kā arī nemaksā par 2019. gadu.

Lēmumu par dividenžu izmaksu vai neizmaksāšanu pieņem SEB bankas valde, un tas tiek apstiprināts SEB bankas padomē. Visa informācija ir pieejama bankas ikgadējos finanšu pārskatos, tajos katru gadu tiek norādīta peļņas sadales pieeja – investēt uzņēmumā, atstājot peļņu nesadalītu, vai arī izmaksāt dividendes. Kopumā par 7 gadiem iepriekšējo 12 gadu laikā SEB banka dividendēs savam akcionāram – SEB AB – izmaksājusi 312 miljonus eiro.

Gados, kad dividenžu izmaksa netiek veikta, mūsu mērķis ir spēcīgāk stiprināt savu kapitālu, lai atbalstītu mūsu klientus, ņemot vērā, ka tie ir gadi ar izaicinājumiem Latvijas un pasaules ekonomikā. Stiprs kapitāls bankai nozīmē jaudu aktīvi finansēt. Savukārt dividenžu izmaksa notiek gados, kad vērojam izteiktu ekonomikas stabilizāciju.”

Uz jautājumiem par noteiktajiem gūstamās peļņas mērķiem SEB banka atbild izvairīgāk: „SEB banka nekad nav kā primāro biznesa mērķi definējusi peļņu. Peļņa ir rezultāts rūpīgi saplānotai saimnieciskai darbībai, labs serviss klientiem, kas rezultējas arī finanšu rezultātā. Mūsu mērķus definējam caur ienākumu un izmaksu līmeni.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

55
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...