Latvijas "termiņuzturēšanās viesi" sāk uzstādīt jaunus sadzīves nekaunības standartus
PIETIEK15.07.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
TYT
16.07.2015. 15:29»
Me
Kārtējā histērija ...viena sieviete ar tatārisku uzvārdu šķībi noparkojās, otrs auto pieder LV reģistrētam SIA un naida uguns jau sakurta
"Šķībi noparkojās" :) Kā tad. Protams, naida runa uzreiz. Es aiziešu uz tavu māju sākšu spļaudīties ar zaļiem puņķiem. Ja sāksi aizrādīt, teikšu, ka tā ir naida runa, jo man ir tikai iesnas, puņķi kaklā saskrējuši tikai.
zx
16.07.2015. 13:29Nesaprotu, un kur ir policija? aaaa, nu šie parādās tak tikai tur, kur stavvietā tu nokavē 10 minutes.
Me
16.07.2015. 11:15Kārtējā histērija ...viena sieviete ar tatārisku uzvārdu šķībi noparkojās, otrs auto pieder LV reģistrētam SIA un naida uguns jau sakurta!!!
Jēga
16.07.2015. 09:46»
Vienība
Laikam pienācis laik dibināt " Audzināšanas vienību" kura šādas noparkotas mašīnas paņemtu savā aizbildiecībā-piem.aplīmētu ar nenoplēšamām novelcenēm vai kas tāds aizgūts no citām valstīm,īpaši jau vietās kur tas reāli traucē apkārtējiem
un? sākt ielu cīņas? nolaisties līdz austrumzemes līmenim?
Ir maksimāli operatīvi jāsoda. papildus nauda budžetā nenāk par skādi.
minna
16.07.2015. 09:28Nezināma dzimuma persona brauc pēc nezināmas reglamentācijas noteikumiem.
Maija
16.07.2015. 09:16»
Paija
Ne tikai "termiņuzturēšanās viesi" to dara, bet arī īpaši "austrumu kaimiņveidīgajiem" arī ikdienas dzīvē ir paraža novietot savus auto uz gājēju trotuāriem , piemēram,"guļamrajonu" teritorijās uz gājējiem domātajiem trotuāriem, jo naudas autonovietnes maksai šiem žēl vai nav, dzīvokļi viņiem caurmērā...
Autoāšīnas Vecrīgā uz trotuāriem regulāri liek arī bālēliņi (piemēram pie frizētavas ULU, kur mīl pucēties kāda kundzīte ar rudiem matiņiem)- šie niķi vēl nenozīmē kādu tautibas pazīmi
mitjka
16.07.2015. 07:53p.s. intresanti cik administratīvie sodi uzlikti jūrmalā - termiņ uzturētājiem par neizkārtiem karogiem un nenotīritajām ielā:) :):)
RTR
15.07.2015. 21:13Facebook viān varētu būt ar mazliet citas rakstītbas vārdu - Aizhan Botagariyeva
Te tekstā ir Aizhan Botagiryeva bez viena "a". Vai LR iestādes kaut ko saputrojušas vai arī viņa pati norādījusi nerecīzju uzvārdu.
HRX
15.07.2015. 18:56Pret šādiem kropļiem ir viens ļoti efektīvs līdzeklis (pārbaudīts praksē- palīdz) Līdzeklis ļoti vienkārš Nagla . Lietošanas pamācība: paņemiet naglu saujā tā , un lēnām neuzkrītoši apejiet apkāt mašīnai tā lai naglas spicais gals atstāj neizdēšamas pēdas automašīnas krāsojumā.
tieši tā
15.07.2015. 18:45»
Vienība
Laikam pienācis laik dibināt " Audzināšanas vienību" kura šādas noparkotas mašīnas paņemtu savā aizbildiecībā-piem.aplīmētu ar nenoplēšamām novelcenēm vai kas tāds aizgūts no citām valstīm,īpaši jau vietās kur tas reāli traucē apkārtējiem
piemēram kā Brazīlijā
https://www.youtube.com/watch?v=HmpsJej64f8
pastalas smird
15.07.2015. 17:53Nauda nesmird, var pieciest tādas sīkas neērtibas kā nekaunīgs urla, galvenais lai kādu dzivoklīti nopērk! Pastalas un jenoti arī savus radiniekus par noteiktu piķi pārdotu!
Paija
15.07.2015. 16:37Ne tikai "termiņuzturēšanās viesi" to dara, bet arī īpaši "austrumu kaimiņveidīgajiem" arī ikdienas dzīvē ir paraža novietot savus auto uz gājēju trotuāriem , piemēram,"guļamrajonu" teritorijās uz gājējiem domātajiem trotuāriem, jo naudas autonovietnes maksai šiem žēl vai nav, dzīvokļi viņiem caurmērā ir nekopti un nolaisti, daudzīvokļu namu liftus viņi bieži izmanto kā sabiedriskās tualetes, bet brauc ar stilīgiem un dārgiem auto (neskauž man tās konservu kārbas dārgās). Bet pēc šī aprakstītā stila uzreiz var pazīt austrumu kaimiņus un tiem pielīdzinātos ...ak, jā un īpaša pazīme : līšana visur ārpus rindas skaļi baurojot...
Vienība
15.07.2015. 16:36Laikam pienācis laik dibināt " Audzināšanas vienību" kura šādas noparkotas mašīnas paņemtu savā aizbildiecībā-piem.aplīmētu ar nenoplēšamām novelcenēm vai kas tāds aizgūts no citām valstīm,īpaši jau vietās kur tas reāli traucē apkārtējiem..
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
