Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikvienas starptautiskas politiskās cīņas laikā mēs vienmēr redzēsim dažādus iemeslus, kāpēc cilvēki atklāti afišē savu atbalstu vienai vai otrai konflikta pusei. Ja neiedziļināties izņēmumu izpētē, tad vairumā gadījumu puses izvēlei ir divi motīvi – nauda vai ideoloģiski apsvērumi, kas ir balstīti uz personīgo pieredzi, zināšanām un vērtībām.

Nav jēgas ilgi apspriest tos, kuri izliekas par sabiedrotajiem naudas dēļ, jo par viņiem jau runāts un rakstīts vairāk nekā pietiekami. Bet par tiem sabiedrotajiem, kuri domā, ka Ukrainu pašreizējā konfliktā ar Krieviju viņi sociālos tīklos atbalsta no visas sirds, teikt dažus vārdus ir vērts. Precīzāk, par demagogiem, kuru atbalsts netiek pausts ar darbībām, kuru rezultāti ir mērāmi ar labi definētu labumu Ukrainas tautai.

Virspusēji paskatoties uz visiem tiem, kas uz Putinu internetā brēc ne par naudu, principā nekas nepareizs nav saskatāms. Galvenokārt tāpēc, ka abām pusēm ir tiesības uz viedokli un līdz ar to vieniem ir tiesības Kremli internetā morāli atbalstīt, bet citiem ir tiesības to kritizēt.

Tiesa, kad sāc skatīties uz latviešu un ukraiņu attiecībām ārpus tvitera un ieskatīties tajās nedaudz dziļāk, tad avatari ar Ukrainas karogu un krievus izsmejoši mēmi sāk izskatīties stulbi un liekulīgi. Manuprāt, šādam secinājumam ir vismaz trīs iemesli.

Pirmkārt, un to absolūti nesaprot lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, ukraiņiem ir izveidojies ļoti konkrēts viedoklis par to, kas ir Baltija. Ukraiņiem arī ir sava ļoti labi definēta izpratne par Eiropu un savu vietu tajā. Šos viedokļus, no vienas puses, veido ukraiņu neticams pašlepnums (kas reizēm robežojas ar stulbumu) un, no otras puses, ukraiņu vēsturiskā atmiņa.

Varat man līdz rītam pārmest sadarbību ar Kremli, bet tie lasītāji, kas ir strādājuši vai dzīvojuši Ukrainā, lieliski saprot, ko es gribēju pateikt, runajot par lepnumu, kas robežojas ar stulbumu.

Tātad konkrēti par Baltijas valstīm un ukraiņu viedokli par tām var viennozīmīgi pateikt, ka ilgi pirms PSRS sabrukuma ukraiņi mūs uzskatīja par trim sīkiem kolhoziem Krievijas ziemeļrietumos, kuru kopējais iedzīvotāju skaits bija mazāks nekā Kijevā vien. Šāda retorika izskanēja gan padomju laikos, gan vēlāk – un diezgan pamatoti, galvenokārt tāpēc, ka pati Ukraina tolaik bija patiesi spēcīga un bagāta valsts.

Tiem, kas nezina, - pirms PSRS sabrukuma Ukraina bija bagātākā un lielākā sociālistiskā republika, kurā bija attīstīta militārā un ieguves rūpniecība, atradās kodolieroči, 5 atomelektrostacijas un viena no lielākajām kuģniecībām ne tikai PSRS un Eiropā, bet arī pasaulē (260 kravas kuģi ar tilpumu vairāk nekā 5 milj.t.), 11 jūras ostas, 3 kuģu būvētavas. Nemaz nerunājot par kūrorta subtropu klimatu pie Melnās jūras, desmitiem miljonu hektāru neticami auglīgas augsnes un simtiem miljonu eiropiešu stratēģiski svarīgu gāzes transportēšanas sistēmu.

Visu šo ekonomisko un politisko resursu nozīmes apziņa kopā ar iedzimto lepnumu nevarēja fiziski piespiest izglītotu ukraini raudzīties uz Baltijas valstīm kā uz nopietnu politisku vai ekonomisku spēlētāju.

Taču laiks nestāv uz vietas, un kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši daudzi gadi. Latvija no postpadomju republikas ir pārvērtusies par it kā Eiropas valsti, un Ukraina par vienu no Eiropas valstīm it kā ir sākusi transformēties. Savukārt Latvija un Latvijas Twitter bruņotie spēki Ukrainai ar šo transformāciju cenšas palīdzēt.

Bet vai Latvija ir tā Eiropas personifikācija, par kuru sapņo ukraiņi? Dabiski, ka nē. Mūsu dzimtene, neskatoties uz Eiropas valsts statusu, ukraiņiem ir ilustrācija vienai no nabadzīgākajām, korumpētākajām un atpalikušākajām valstīm Eiropā, no kuras ļoti daudz iedzīvotāju nabadzības dēļ ir spiesti lasīt zemenes svaigā gaisā Īrijā. Ukraiņi skatās uz mums un lūdz Dievu, lai viņu hipotētiskā iestāšanās ES nebeidzas ar tādu pašu fiasko.

Tāpēc, kad ukraiņi redz, ka Eiropas Savienība ĪPAŠI centīgi mēģina viņus sadraudzēt ar depopularizēto, deindustrializēto un par lēta darbaspēka avotu pārvērsto Latviju, tas viņus ved uz ļoti satraucošām domām.

Otrkārt, gan Latvijas Twitter bruņotie spēki, gan Latvijas sabiedrība kopumā, kā izrādās, nesteidzas atbalstīt Ukrainu ar savu godīgi nopelnīto naudiņu, un piemērs tam ir tirdzniecība starp Latviju un Ukrainu.

Statistika liecina, ka, kad Latvijas importētāji, ievedot preci Latvijā, un Latvijas patērētāji, pērkot veikalos importētos produktus, izvēlas, kam tērēt nevis savus tvītus, bet savu darba algu, Ukrainas precēm viņi uzmanību pievērš ļoti un ļoti reti. Ukraina ir 20. vietā pēc Latvijā ievestā importa preču apjoma ($208M 2020.g). Divdesmitajā, draugi.
https://tradingeconomics.com/latvia/imports-by-country

Mēs no Kanādas, no kuras uz citu kontinentu ir jākuģo divas nedēļas, pērkam vairāk nekā no Ukrainas, kur ar mašīnu var nokļūt pusdienas laikā. Nemaz nerunājot par to, ka no agresora, kanibāla un diktatora Putina mēs pērkam gandrīz 5 reizes vairāk nekā no mūsu sirdij tik svarīgās Ukrainas ($1.06B 2020.g).

Tā kā runa ir par naudu, ko var iztērēt REĀLAM atbalstam ukraiņu tautai, der atcerēties, ka tieši Ukrainā atrodas brīnišķīgā pilsēta Odesa. Šī dienvidu kūrortpilsēta atrodas burvīgās Melnās jūras krastā, kur vasarā gaisa temperatūra sasilst līdz pat plus 30 grādiem. Starp citu, no jūnija līdz augustam uz šo brīnišķīgo pasaules nostūri lidmašīna no Rīgas lido gandrīz katru dienu.

Ņemot to visu vērā, esmu sastādījis ļoti apjomīgu sarakstu ar Latvijas blogeriem, politiķiem, ierēdņiem, influenceriem, ekspertiem, politologiem un īpaši aktīviem demagogiem, kuri šajos brīžos tviterī cīnās par Ukrainas brīvību. Un tuvāk vasarai es sākšu ļoti uzmanīgi vērot, cik daudz cilvēku no šī saraksta lidos atvaļinājumā nevis uz skaistām viesnīcām Vidusjūras un Klusā okeāna krastā, bet gan uz pansionātu «Калина» Sergejevkas ciematā Odesas rajonā.

Treškārt, vēl viens īpaši spilgts rādītājs tam, ka daudzi Twitter aizstāvji patiešām uz šo Ukrainu vienkārši nospļaujas un ka aiz viņu krāsainajiem avatāriem nestāv nekas cits kā banāla rusofobija, ir ļoti selektīvā pieeja tam, kādiem militāriem konfliktiem pasaulē šie “brīvības aizstāvji” pievērst uzmanību.

Piemēram, daudziem labi pazīstamā sabiedriskā darbiniece un politiķe Lolita Čigāne nedēļas nogalē ievietoja tvītu ar bildi, kurā viņa stāv pie Krievijas vēstniecības Rīgā un aģitē pret militārām darbībām Ukrainā.

https://twitter.com/lolita_cigane/status/1494980765213466626?s=20&t=w901ZEgyHd8XxZWaeBiwUg

Ieraugot šo fotogrāfiju, viens no Lolitas sekotājiem uzrakstīja: “Čigānes kundze, šeit ir saraksts ar pilnīgi visiem kara konfliktiem, kuri pašlaik notiek pasaulē. Esmu pārliecināts ka jūsu šodienas vēstniecību misija neaprobežosies tikai ar Krievijas vēstniecību un turpināsies, ņemot vērā informāciju sarakstā.”

https://worldpopulationreview.com/country-rankings/countries-currently-at-war

Lolita, protams, neuzskatīja par vajadzīgu padalīties ar savu vēstniecību approtestēšanas maršrutu, tādējādi apliecinot, ka uz nerviem viņai krīt tikai viena vēstniecība un tā ir Krievijas.

Skatoties uz informāciju linkā, mēs varam pārliecināties, ka šobrīd pasaulē patiešām notiek ļoti daudz bruņoto konfliktu, kuros iet bojā daudz vairāk cilvēku nekā Donbasā. Jemenas pilsoņu karā 2020. gadā vien gāja bojā vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tas ir 1,5 reizes vairāk nekā kopējais bojāgājušo skaits Ukrainā… 7 gadu laikā. Un tad ir pilsoņu kari Etiopijā un Mali, kā arī daudzi citi bruņoti konflikti, kuros katru gadu iet bojā tūkstošiem cilvēku.

Piekrītiet, ka šī par Ukrainu daudz traģiskākā statistika ir nepārprotams pamats avatara izveidei nevis tikai ar Ukrainas, bet ar visu augstākminēto valstu karogiem. Bet vai mēs redzam aicinājumus apturēt asinsizliešanu Jemenā un Etiopijā no Latvijas Twitter bruņotajiem spēkiem? Protams, ka ne.

Neredzam mēs to vispirms tāpēc, ka Twitter liekuļi cilvēku bēdām pievērš uzmanību tikai tajos gadījumos, kad šajās bēdās var vainot Putinu. Latvijas “interneta karavīri” tikai pēdējo pāris gadu laikā ļoti aktīvi mainījuši karogus avataros no baltkrievu uz Azerbaidžānas un tagad uz ukraiņu, vienlaikus pilnībā ignorējot citus, daudz nežēlīgākus un asiņainākus konfliktus citur pasaulē.

No kā varam secināt, ka patiesībā šie cilvēki pauž atbalstu nevis tāpēc, ka viņus satrauc ukraiņu, baltkrievu un azerbaidžāņu likteņi, bet gan tāpēc, ka viņu informatīvais spams, lai arī ne būtiski, bet tomēr kaitē Krievijai.

Respektīvi, ja rīt, lai pakaitinātu Krieviju, šiem “aizstāvjiem” būs jāuzraksta, ka Ukraina ir lielākais kauns Eiropas vēsturē, un jāievieto video, kurā viņi dedzina Ukrainas karogu, tad tas viss, visticamāk, tiks paveikts daudz ātrāk, nekā var iedomāties.

Protams, man nav tiesību piespiest cilvēkus izvēlēties, kurus pasaules līderus mīlēt un kurus ienīst. Bet vēlreiz atkārtoju - ja aiz tvītiem un avatariem būtu patiesa vēlme atbalstīt nelaimē nonākušos cilvēkus, tad, pirmkārt, šis atbalsts neizpaustos tikai ar pļāpāšanu internetā. Un otrkārt, Twitter bruņoto spēku uzmanība tiktu vienmērīgi sadalīta uz visiem pasaules karstajiem punktiem.

Novērtē šo rakstu:

120
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...