Latvijas aizsardzība - konkrēti fakti un aprēķini
Artis Pabriks, aizsardzības ministrs07.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu saņēmis Jūsu šā gada 27.augusta vēstuli, kura vēlaties saņemt papildu atbildes un komentārus uz manu 27.augusta telekompānijas LNT rīta interviju.
1. Latvijas pozīcijas NATO struktūrās un finansējums
Atbildot uz Jūsu jautājumu par aizsardzības finansējuma saistību ar mūsu valsts pozīcijām NATO struktūrās, vēlos informēt, ka, iestājoties NATO, katra dalībvalsts uzņemas arī daļu no saistībām Alianses vadības struktūru uzturēšanai, personāla iecelšanai NATO civilo un militāro struktūru amatos, kā arī mūsu valsts lielumam un bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam atbilstoša finansējuma nodrošināšanu.
NATO ir izveidota, balstoties uz principu, ka viena sabiedrotā drošības problēmas ir visu Aliansēs valstu rūpju lokā. Pēdējos gados NATO Eiropas sabiedrotie aizsardzības izdevumu jomā nav bijuši pietiekami skaitliskā izteiksmē. Arī mūsu valsts ieguldījumu apjomu NATO kolektīvās aizsardzības attīstībā ir traucējusi finanšu krīze, it īpaši 2009. un 2010. gadā. Šajos gados mūsu valsts aizsardzības budžets tika samazināts divas reizes. Tādēļ Latvijas starptautiskās saistības tika koncentrētas tikai uz misijas turpināšanu Afganistānā, kamēr citas saistības, piemēram, dalība NATO reaģēšanas spēkos, kā arī investīcijas bruņoto spēku attīstībā, nācās īslaicīgi pārtraukt vai atlikt. Mūsu rīcība, ko uzspieda fiskālā situācija, partnervalstīm radīja papildus slogu, kas nekādā gadījumā nav pieļaujams kā risinājums Latvijas aizsardzības budžeta plānošanā. Vēl šobrīd Latvija ar aizsardzības budžetam atvēlēto 1% no IKP ir šajā ziņā trešais sliktākais rādītājs NATO dalībvalstu vidū, savukārt sestais sliktākais rādītājs, rēķinot aizsardzības budžetu uz vienu iedzīvotāju.
Esošajā situācijā uzskatu, ka Saeimas pieņemtais lēmums pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP nākamo septiņu gadu laikā ir bijis skaidrs signāls, ka mēs uz saviem pienākumiem Aliansē raugāmies nopietni. Ir būtiski apzināties, ka ar Saeimas pieņemto lēmumu rēķinās arī citas dalībvalstis. Tāpēc kā ministrs es negatīvi vērtēju iespēju atkāpties no deklarētā pieauguma tempa, jo citas valsts iedzīvotājiem nav jāuzņemas atbildība par neieguldīto līdzekļu apjomu aizsardzības spēju stiprināšanā Latvijā. Alianses viens no pamatprincipiem ir savstarpēja uzticēšanās, līdz ar to izteikto solījumu pildīšana ir ļoti būtisks elements un ietekmē Latvijas pozīcijas organizācijā.
(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka, ņemot vērā nepietiekamo valsts budžeta finansējumu un mūsu saistību nepildīšanu, Latvijas pozīcijas NATO struktūrās tikai vājināsies. Kādas tieši pašlaik ir Latvijas pozīcijas NATO struktūrās, kā tieši un uz kādu aprēķinu pamata paredzama to vājināšanās, kā tieši šī vājināšanās izpaudīsies?)
2. Latvijas loma NATO vadībā un štābā
Turpmākajos piecos gados Latvijai būs nepieciešams atbalsts vairākās jomās, tādēļ ir ļoti būtiski, lai citas dalībvalstis Latvijas vēlmēs un vajadzībās ieklausītos un ar tām rēķinātos. Latvija saskaņā ar 2012. gadā apstiprināto Aizsardzības koncepciju, ir ieinteresēta, lai Baltijas reģionā regulāri notiktu sabiedroto dažāda līmeņa mācības, kas ļautu uzturēt gan mūsu karavīru sagatavotības līmeni, gan sadarbības spējas ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Šādu apmācību un treniņu procesa norisei mēs esam ieinteresēti saņemt Alianses un tās atsevišķu valstu atbalstu mūsu aizsardzības infrastruktūras attīstībai. Kā viens no piemēriem ir Lielvārdes lidlauka rekonstrukcija. Mēs esam ieinteresēti arī turpināt gaisa telpas patrulēšanas misiju NATO gaisa telpā Baltijas valstīs, kā arī sadarboties ar mūsu sabiedrotajiem gaisa telpas novērošanas un Baltijas jūras novērošanas projektos. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas vienas pašas aktivitātēm šajos projektos nebūs tādas efektivitātes, kā to iespējams panākt kopīgiem spēkiem.
Tāpat mums nepieciešams atbalsts ASV un NATO Eiropas valstu kravu pārvadājumu nodrošināšanā uz Afganistānu, kas sniedz ekonomisku ieguvumu mūsu valstij. Izmantojot Latvijas infrastruktūru, transportēto kravu skaits cauri Rīgai pa Ziemeļu koridoru no Eiropas uz Afganistānu ir bijis mērāms vairākos desmitos tūkstošu konteineru, 2013.gadā sasniedzot ap 75 000 konteineru. Turklāt lielākā daļa NATO valstu 2014.gadā plāno izvest vairumu karavīru no Afganistānas, tāpēc jau kopš 2012.gada notiek darbs pie atpakaļceļa tranzīta plānošanas.
Latvijas interesēs ir aizpildīt visas mūsu valstij piedāvātās vietas NATO komandstruktūrā, kā arī raudzīties pēc iespējām mūsu civilajiem un militārajiem ekspertiem iesaistīties projektos, kuros Latvijai ir uzkrāta pieredze un zināšanas, un kas tiek īstenoti NATO vai divpusējās sadarbības ietvaros, piemēram, nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā uz zemes un jūrā, kā arī sadarbībā ar Alianses partnervalstīm un to aizsardzības sistēmu stiprināšanā. Dalībai šādās un līdzīgās aktivitātēs ir nepieciešams paredzams un noturīgs aizsardzības budžets. Ja šādi izdevumi netiek piešķirti, tas tieši ietekmē mūsu prestižu un ietekmes iespējas svarīgu Alianses jautājumu risināšanā.
(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka "ar mums mazāk rēķināsies. Mūsu iespējas panākt lielāku atbalstu, kad tas nepieciešams, iegūt jaunas pozīcijas NATO vadībā, štābos, būs apgrūtinātas". Kā tieši ar "mums" pašlaik rēķinās, kā izpaužas šī rēķināšanās, kāds tieši atbalsts mums būs nepieciešams tuvākajos piecos gados, kādas tieši pozīcijas mums nepieciešamas NATO vadībā un štābos, kas un kad ir apstiprinājis šādu pozīciju nepieciešamību?)
3. Latvijas bruņojuma modernizācija
2012. gada 19. jūnijā LR Ministru kabinets apstiprināja NBS attīstības plānu 2012.- 2024. gadam, kurā par vidējā termiņā prioritāti izvirzīta Kājnieku brigādes mehanizācija. Kājnieku brigādes mehanizācija paredzēts kā ilgtermiņa projekts, kas ietvers gan infrastruktūras, gan personāla, gan nodrošinājuma jautājumus, un nav īstenojams pāris gados, tādēļ pat neierobežota budžeta apstākļos Latvija šajā ziņā nespēs panākt Igauniju. Igaunija savu sauszemes spēku mehanizāciju ir uzsākusi jau 2000.gadu sākumā. Turklāt pēdējos gados mehanizācijas tempus ir ietekmējis arī abu valstu atšķirīgais aizsardzības finansējums, ņemot vērā, ka Latviju krietni smagāk skāra pasaules finanšu krīze. Igaunija plāno pilnībā ekipēt vienu bataljonu ar kājnieku transporta platformām līdz 2022. gadam, savukārt Latvija - tikai līdz 2029. gadam.
Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā Igaunijas iespējas investēt savu bruņoto spēku attīstībā bijušas daudz plašākas nekā Latvijā, aizsardzībai atvēlot ievērojami lielāku finansējumu. Ja pērn Latvijas aizsardzības budžets ir sasniedzis 0,9% no IKP (jeb 190 miljoni eiro), tad Igaunijai tas ir bijis 2% no IKP (jeb 325 miljoni eiro). Turklāt Igaunijas investīcijas uz vienu karavīru pēdējo gadu laika ir 3 - 4 reizes pārsniegušās Latvijas investīcijas uz vienu karavīru.
(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, no Igaunijas jauna bruņojuma iegādē un modernizācijā Latvija jau tagad atpaliek vismaz par sešiem gadiem. Miniet konkrētus aprēķinus un faktus, kas apliecina šo atpalikšanu.)
4. Krievijas helikopteru bāze
Saskaņā ar AM rīcībā esošo informāciju šogad Krievijas Federācijas Rietumu kara apgabala Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku pavēlniecības sastāvā lidlaukā Ostrov tiek formēta jauna aviācijas bāze, kas atrodas Baltijas valstu pierobežā - Pleskavas apgabalā. Tās rīcībā tiks nodoti jaunie helikopteri: Ka-52, Mi-35, Mi-28, Mi-26, Mi-8MTV5. Šogad norit šīs bāzes komplektēšanas darbi.
(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka "Krievija savu aizsardzības budžetu katru gadu palielina par 10-15%. Notiek arī nostiprināšanās robežas tuvumā, piemēram, tiek veidota jauna helikopteru bāze". Kur tieši tiek veidota šī bāze, kādā stadijā pašlaik ir šī veidošana?)
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
