Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nupat Saeimā ir izskanējušas kārtējās Ārpolitikas debates. Ir skaistas runas, un ir reāli darbi. Jāsaprot, ka ārpolitikā skaistas runas tiek runātas citiem, bet reāli darbi - lai īstenotu savas intereses. Teikt skaistas runas -= tas ir darbs, ko esam iemācījušies. Un kā ir ar reāli veicamiem darbiem? Gribētos dzirdēt arī par tiem.

Piemēram, mums patīk runāt par savu Eiropas Padomes (EP) prezidentūru 2015.gadā, esam jau tai paredzējuši desmitiem miljonu no sava budžeta. Bet tā arī joprojām nav dzirdēts, ko tad īsti mēs šajā laikā, kad tiks iztērēti desmitiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, taisāmies paveikt savas valsts, savas tautas interesēs? Kur ir konkrēti projekti, kā ir paredzēts tos virzīt, ar ko ir vienošanās par to atbalstu, kādi sagatavošanas darbi tam tiek darīti?

Ir tikai saldkaira trīcēšana par to, kā mēs spēsim pienācīgi noorganizēt šo pasākumu un kā mūs par to novērtēs. Tā ir sulaiņu domāšana.

EP prezidentūru vajadzētu uztvert nevis kā godu - iespēju uz brīdi pasēdēt pie kungu galda, bet gan kā pienākumu - ar uzviju atstrādāt savai valstij tos daudzos miljonus, ko mēs par šo dīžāšanos esam gatavi iztērēt.

Diemžēl nekādi konkrēti priekšlikumi nav pat dzirdēti.

Mums patīk runāt par Baltijas vienotību, bet nevaram panākt pat to, ka tiek atjaunotas lietuviešu nojauktās sliedes pie Reņģes, lai šajā virzienā no Lietuvas caur mums atkal varētu iet tranzīta kravas. Tad cik ļoti mēs varam paļauties, ka, piemēram, Rail Baltica projektā būs ievērotas Latvijas intereses?

Ar konkrētiem ticamiem aprēķiniem par šī projekta ekonomisko izdevīgumu Latvijai sabiedrību joprojām neviens nav spējis iepazīstināt.

Tas, ka šis projekts ir izdevīgs Igaunijai, jo tādejādi tā iegūst tiešo tranzītkoridoru Tallinai no Krievijas uz Helsinkiem, un tāpēc tā aktīvi virza to, izmantojot, ka tai pašlaik pieder ES Transporta lietu komisāra portfelis, bet tas nepavisam nenozīmē, ka šis projekts būs izdevīgs arī mums.

Vēl vairāk, šis projekts var radīt nopietnus riskus mūsu tranzītnozares attīstībai, ja izrādīsies, ka, īstenojot Rail Baltica projektu uz sev neizdevīgiem nosacījumiem, mēs vairs nebūsim spējīgi veikt Austrumu-Rietumu tranzītkoridora modernizāciju, tādejādi zaudējot savā konkurētspējā gan Igaunijai, gan Lietuvai.

 Ne velti Lietuva ir pamodusies un atsākusi diskusiju par Rail Baltica projekta izdevīgumu, un tagad arī vēlas panākt vismaz atzaru uz Viļņu, tas ir, lai tai tiktu uztaisīts atzars uz austrumiem. Šeit mums būtu svarīgi jau laikus saprast konsekvences. Ja Lietuvai izdosies panākt iecerētās izmaiņas, tad pēc tam tā kopā ar Igauniju spiedīs mūs virzīties tālāk ar šo projektu, un tad mēs būsim sevi nolikuši neapskaužamas izvēles priekšā: būt par muļķīšiem – ja paklausīgi piekritīsim turpināt projektu uz sev neizdevīgiem nosacījumiem, vai būt par sliktajiem – ja tikai tad pamodīsimies un pieprasīsim veikt tajā izmaiņas, lai tas būtu izdevīgs arī Latvijai. Turklāt neaizmirsīsim, ka par to būsim paguvuši vienoties - šis projekts būs ne tikai jāuzceļ, bet pēc tam arī jāuztur, pat ja mums tas būs neizdevīgi.

Mums patīk runāt par savu „veiksmes stāstu”, bet neviens tā arī nespēj dot skaidru atbildi uz galveno ārpolitisko izaicinājumu - kā, turpinot šo veiksmes stāstu, nosargāsim savu valsti, savas vērtības, lai tās netiktu samaltas globalizācijas dzirnavās?

Ir skaidrs, ka globalizācijas procesi neapstāsies. Tas nozīmē, ka mums nākotnē ir jārēķinās ar aizvien pieaugošām un globālākām gan preču, gan kapitāla, gan cilvēku plūsmām.

Mēs iegūstam ļoti izaicinošu ainu, ja lūkojamies uz šīm tendencēm kontekstā ar savu demogrāfisko un ekonomisko situāciju. Veidojas cilpa – lai panāktu vajadzīgās demogrāfijas un migrācijas izmaiņas, tam ir vajadzīgi ekonomiskie stimuli – nepieciešams nozīmīgi celt mūsu ekonomikas produktivitāti. Savukārt, lai celtu produktivitāti, ir vajadzīgi cilvēki – zinoši, radoši un uzņēmīgi. No kurienes tos ņemt?

Ja ņemam vērā (un tas mums noteikti ir jādara), ka līdzīgā demogrāfiskā situācijā ir gandrīz visas Eiropas valstis, tad mūsu situācija kļūst vēl izaicinošāka, jo tas nozīmē, ka pat par saviem cilvēkiem mums būs aizvien vairāk jācīnās, lai tie paliktu mūsu ekonomikā. Turklāt, ja mēs raujamies īstenot aizvien ciešāku integrāciju, paralēli nespējot nodrošināt atbilstošu savas ekonomikas līmeni, mēs veicinām sava ražīgā darbaspēka aizplūšanu, kur to gaida ar atplestām rokām un visādiem labumiem. Un tādejādi mēs savelkam sev cilpu arī no otras puses.

Nav grūti saprast, ka esošais „veiksmes stāsts” nav ilgtspējīgs. Var jau, protams, turpināt pie tā turēties, bet tad ir jārēķinās, ka ar šādiem nosacījumiem savu cilvēkresursu mēs nespēsim atražot, turklāt globālā pieprasījuma spiediena dēļ uz mūsu darbaspēku mums kļūs aizvien grūtāk izrauties no sev uzmestās nabadzības cilpas, jo ražīgākais darbaspēks un kapitāls dosies turp, kur tas var radīt lielāku pievienoto vērtību, bet mēs savukārt būsim spiesti specializēties uz zemākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un veikt apjomīgu „lētā” darbaspēka imigrāciju no citām valstīm, jo bez tās mums vienkārši nebūs iespējams nodrošināt tādus savas tautsaimniecības apjomus, lai spētu uzturēt valstij un sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, piemēram, pensiju sistēmu.

Vai ir iespējams cits risinājums?

Ir, ja vien pārstāt īstenot „veiksmes stāstu”, kas tiek panākts uz cilvēkkapitāla rēķina, un sākt mērķtiecīgi ieguldīt savus centienus un resursus produktīvas ekonomikas pamatu veidošanā – pirmkārt jau cilvēkos, ar atbilstošam prasmēm un zināšanām. Un tā būs nevis naudas tērēšana, bet gan auglīgas ilgtermiņa investīcijas savā attīstībā.

Apzinoties, cik ierobežoti ir mūsu resursi, ir jāizmanto visas savas iespējas, lai Latvija kļūtu par vietu, kur mēs varam veiksmīgi piesaistīt arī citu valstu „smadzenes”. Lūk, šeit tad kā reiz būtu viens konkrēts projekts, kura uzsākšanai mēs varētu izmantot savu EP prezidentūru un tajā iezīmēto prioritāti – Austrumu partnerību, lai nodarbotos ne tikai ar „Rietumu vērtību” eksportu mūsu austrumu kaimiņiem, bet arī izmantotu to kā iespēju radīt iestrādnes vērtīga cilvēkkapitāla piesaistīšanai.

Mums tam ir virkne priekšrocību, un virkne mājasdarbu izdarāmi – sākot no dažādiem pasākumiem prezidentūras ietvaros un beidzot ar koncepciju un reālas sistēmas veidošanu, kaut vai, lai pasmeltos tos miljonus no Eiropas programmas HORIZON 2020 finansējuma iespējām, kuras mums pašiem iet secen, jo vienkārši šeit vairs nav tāda zinātniskā potenciāla. Bet tiem, kuriem par to gribas taisīt nievājošas vai nosodošas grimases, lai reāli novērtē mūsu iespējas un palūkojas, ko sen jau dara citas Eiropas valstis, kuras rēķinās ar globalizācijas procesiem un cenšas izmantot tos, nevis perspektīvā kļūt par to upuriem.

Ja arī mēs nesāksim apņēmīgi rīkoties, tad pavisam drīz būsim sev atstājuši neapskaužamu izvēli starp sliktu vai ļoti sliktu iespēju, kā tālāk nodrošināt savu pastāvēšanu šajā globālajā pasaulē. Un tām vērtībām, kuras tā patīk dažādiem politiskiem spēkiem ekspluatēt, var vienkārši vairs neatrasties vietas, lai cik karstasinīgi tās kāds piesauktu - Latvija, kādu mēs to pazinām un mīlējām, tiks samalta globalizācijas dzirnavās uz mūžīgiem laikiem.

Vai mēs to vēlamies piedzīvot?

Tāpēc, lai politiķi skaidrāk spētu apjēgt šo nākotnes izaicinājumu skaudrumu, līdzīgi kā par Latvijas ārpolitiku būtu nepieciešama diskusija visaugstākajā līmenī (sākot ar parlamentu) par to, kā, izmantojot un mobilizējot visas mūsu iespējas, vislabāk uzcelt mūsu Latvijas glābējzirdziņu - „zināšanu ekonomiku”, kura, starp citu, jaunās valdības deklarācijā ir minēta kā pirmā prioritāte!

Nu tad, ja tie nav tikai skaisti solījumi, tad šī ir iespēja, kā to pierādīt ar reāliem darbiem.

Jo tikai radoši un uzņēmīgi cilvēki var būt tas pamats, uz kura mēs varam balstīt savu valsti un šajā globālo izaicinājumu pasaulē nosargāt tās vērtības, kuras mums ir patiesi dārgas.

Līdz šim par savu veiksmes pamatu mums uzstājīgi ir bijis piedāvāts kas pavisam cits. Varbūt tāpēc, ka tiem, kas mums to piedāvā, radošums un uzņēmība ir kaut kas pavisam svešs?...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...