Latvijas Ārstu biedrība aicina medijus pārtraukt veselības nozares demonizāciju
Latvijas Ārstu biedrība06.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vēršas pie Latvijas Televīzijas un sabiedriskajiem medijiem, kā arī visiem plašsaziņas līdzekļiem ar aicinājumu uzsākt objektīvu diskusiju par situāciju veselības aprūpē un nozarē strādājošo atalgojumu. Veselības aprūpe ir viena no valsts nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, tāpēc tās tālāka demonizācija nav pieļaujama!
Veselība ir mūsu vislielākā bagātība, kura ir jāvairo. Tam ir vajadzīgi labi profesionāļi un pacienti, kuri ir zinoši un atbildīgi par savu veselību. Veselības aprūpes un katra cilvēka veselība nākotnē ir atkarīga no sadarbības. Latvijas sabiedriskajos medijos izplatītā vienpusējā un nekorektā informācija, kas pretendē uz analītisko žurnālistiku, iznīcina šādas sadarbības nākotni un pretnostata pacientus un veselības aprūpē strādājošos.
LĀB uzskata, ka nav pieļaujami, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek maldināta un šķelta sabiedrība, kā arī grauta veselības aprūpes nozares un tajā strādājošo reputācija. Tāpēc veselības nozares profesionālās organizācijas, tajā skaitā LĀB, ir atvērtas sadarbībai ar medijiem, lai nodrošinātu precīzas, patiesībai atbilstošas informācijas sniegšanu.
Svarīgi uzsvērt, ka iepriekš plānotais un tik ļoti nepieciešamais atalgojuma pieaugums nākamgad bija plānots medicīnas personām, kuras saņem mazākās jeb minimālās likmes. Proti, tiek paaugstināta minimālā pieļaujamā likme par pilnu darba slodzi, bet, ja konkrētā persona saņem lielāku atalgojumu, tad palielinājums absolūtos skaitļos nemainās un procentuāli ir mazāks. Piemēram, rezidenta likme par slodzi ir 950 EUR, klāt bija plānoti 20% jeb 190 EUR. Savukārt, ja ārsts saņem, piemēram, 1500 EUR, tad maksimāli iespējams palielinājums būtu tie paši 190 EUR, bet procentuāli 12,7%.
Mediju vajadzībām LĀB ir apkopojusi Latvijas veselības aprūpes aktuālo statistiku sk. zemāk:
Vidējais ārsta vecums Latvijā – 53 gadi
- 58,8 % ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem
- Vidējais māsu vecums Latvijā – 48 gadi
- 50,7 % māsu Latvijā ir vecākas par 50 gadiem
- Ģimenes ārstu vidējais vecums Latvijā – 54 gadi
- 75,3 % ģimenes ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, piemēram, Vidzemes reģionā 30 % ģimenes ārstu ir pensijas vecumā
- NMPD strādājošie ārsti, ārstu palīgi un māsas mēnesī vidēji strādā 30 virsstundas
- NMPD vienā mēnesī tiek nostrādātas 60 000 virsstundas
- 68 % veselības nozarē strādājošo strādā virsstundas, lai saņemtu algu, kura sedz tikai pieticīgākos ikdienas izdevumus
- Mēneša bruto darba samaksa veselības un sociālajā nozarē Latvijā ir 1108 eiro (dati par 2019.gada 2.ceturksni).
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
