Latvijas Ārstu biedrība dziednieku, homeopātu un mamutu vadībā dreifē uz sēkli
Pietiek lasītājs/jaunais ārsts31.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Es esmu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente, bet neesmu, ļoti atvainojos, lupatu lelle…” – tā kādā intervijā izteikusies šī brīža LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. Tomēr notiekošais ap šo biedrību rada neticību, ka Aizsilnieces kundze rīkojas savas profesionālās pārliecības vadīta vai visas sabiedrības veselības interešu labā. Varbūt politiķu interesēs? Varbūt dziednieku interesēs? Bet varbūt homeopātu un šarlatāniem ticošu pacientu interesēs?
Tas, kas tagad notiek LĀB, diemžēl to irdina pa satrunējušām vīlēm. Ne īsti stratēģijas, ne vienotas nostājas par būtiskiem jautājumiem brīdī, kad visas sabiedrības palīdzības skatieni ir vērsti uz ārstiem. Vadītājam jo īpaši smagā vētrā, ir jāsaglabā vēss prāts un jāpieņem racionālus lēmumus. Jā, varbūt tas ir grūti, jo vajag mugurkaulu un spēju nolikt malā intrigu vērpeti.
Arī paši biedri norādījuši, ka biedrības vadības pults īsti nav kārtībā un kuģis lēnām virzās uz sēkļa, un varbūt nepieciešamas pirmstermiņa vēlēšanas. Iespējams, tas ir akūti nepieciešams risinājums, ja jau konflikts samilzis tik tālu, lai valde atkāptos no amatiem. Kāda gan var būt runa par vienotu pieeju sabiedrības veselības jautājumiem, ja LĀB iekšēji nespēj vienoties, vai sejas maskas bērniem skolās ir vai nav nepieciešamas? Izskatās, ka sejas masku lietā uzvarēja dziednieku intereses, jo īsti medicīnisku pamatojumu šiem viedokļiem grūti rast.
Kā norādījuši žurnālisti, “LĀB nav parasta nevalstiska organizācija. Tai vēsturiski liela sociāli politiska ietekme, tai skaitā attiecībā uz regulējuma izmaiņām nozarē, kā arī būtisks valsts deleģēts uzdevums – ārstu sertificēšana”. [1]
Par lielo sociālpolitisko ietekmi šobrīd nāk smiekli caur asarām, ņemot vērā vēl svaigi prātā palikušo skandālu ap imunologu, kam uznāk kāre uzmākties pacientēm. Diemžēl šis jautājums netiek nekā risināts. Šajā lietā dominēja mamutu intereses – aizvēsturiskais domāšanas veids un princips “vajadzēja iekraut pa ģīmi un iet prom”.
Pārsteidzoši, ka tik augsta ranga mediķi un organizācijas vadītāji joprojām dzīvo ar šiem principiem, īpaši laikmetā, kad visu pasauli pārņēma “Me Too” atklāsmju vilnis. Šķiet, Latvija uz to piever acis un pieglauž ausis. Un ko tad, ja iekraujot pa ģīmi, ārsts ar to pašu uzmacīgo pirkstu kraus pacientei pretī? Bail pat domāt, kādi lēmumi vēl tikušu pieņemti, balstoties uz līdzīgiem principiem, ja ko tādu spējīgs pateikt viceprezidents un prezidente tam neiebilst.
Taču LĀB problēma ir ne vien bērnu sejas maskas un seksuālā domāšanā kropli medicīnas praktiķi. Tā šobrīd kļuvusi par pasīvu organizācija, kas dus uz sava statusa un tikai retā gadījumā (iespējamas, kad tas izdevīgi kādām politiskām interesēm) izrāda iniciatīvu, piemēram, domājot, kam vairāk vajadzētu apbalvojumu un kāpēc būtu izdevīgi nolikvidēt galvenā speciālista amatu.
COVID 19 vakcinācijas jautājums diemžēl iestrēdzis spēlē “padod tālāk”. Vai varam runāt par stipru un profesionālu LĀB vadību, ja prezidente jautājumu forvardē kolēģiem un galva nezina, ko rumpis dara. Izskatās pēc filmas „Interni”, kur dakterim Bikovam, lai nodotu kvalifikācijas eksāmenus, bija jāguļ ar eksaminētāju.Tikai COVID situācija nav seriāls, kam var rakstīt kādas sērijas beigas vien gribas. Tā ir atbildība par cilvēku dzīvībām un ārstiem, kas šīs dzīvības glābj.
Diemžēl nākas domāt, vai tikai LĀB šodien kļuvusi par pasīvu organizāciju, kurai nav sava stingra mugurkaula un kura, iespējams, vadās pēc mēness fāzēm vai citiem dabas likumiem un zintnieku ticējumiem, nevis pēc profesionālas, vienotas stratēģijas un vīzijas.
[1] https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-krize-vai-latvijas-arstu-biedribu-piemeklejusi-skelsanas/
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
