Latvijas Ārstu biedrība dziednieku, homeopātu un mamutu vadībā dreifē uz sēkli
Pietiek lasītājs/jaunais ārsts31.12.2021.
Komentāri (107)
Iesaki rakstu: 
“Es esmu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente, bet neesmu, ļoti atvainojos, lupatu lelle…” – tā kādā intervijā izteikusies šī brīža LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. Tomēr notiekošais ap šo biedrību rada neticību, ka Aizsilnieces kundze rīkojas savas profesionālās pārliecības vadīta vai visas sabiedrības veselības interešu labā. Varbūt politiķu interesēs? Varbūt dziednieku interesēs? Bet varbūt homeopātu un šarlatāniem ticošu pacientu interesēs?
Tas, kas tagad notiek LĀB, diemžēl to irdina pa satrunējušām vīlēm. Ne īsti stratēģijas, ne vienotas nostājas par būtiskiem jautājumiem brīdī, kad visas sabiedrības palīdzības skatieni ir vērsti uz ārstiem. Vadītājam jo īpaši smagā vētrā, ir jāsaglabā vēss prāts un jāpieņem racionālus lēmumus. Jā, varbūt tas ir grūti, jo vajag mugurkaulu un spēju nolikt malā intrigu vērpeti.
Arī paši biedri norādījuši, ka biedrības vadības pults īsti nav kārtībā un kuģis lēnām virzās uz sēkļa, un varbūt nepieciešamas pirmstermiņa vēlēšanas. Iespējams, tas ir akūti nepieciešams risinājums, ja jau konflikts samilzis tik tālu, lai valde atkāptos no amatiem. Kāda gan var būt runa par vienotu pieeju sabiedrības veselības jautājumiem, ja LĀB iekšēji nespēj vienoties, vai sejas maskas bērniem skolās ir vai nav nepieciešamas? Izskatās, ka sejas masku lietā uzvarēja dziednieku intereses, jo īsti medicīnisku pamatojumu šiem viedokļiem grūti rast.
Kā norādījuši žurnālisti, “LĀB nav parasta nevalstiska organizācija. Tai vēsturiski liela sociāli politiska ietekme, tai skaitā attiecībā uz regulējuma izmaiņām nozarē, kā arī būtisks valsts deleģēts uzdevums – ārstu sertificēšana”. [1]
Par lielo sociālpolitisko ietekmi šobrīd nāk smiekli caur asarām, ņemot vērā vēl svaigi prātā palikušo skandālu ap imunologu, kam uznāk kāre uzmākties pacientēm. Diemžēl šis jautājums netiek nekā risināts. Šajā lietā dominēja mamutu intereses – aizvēsturiskais domāšanas veids un princips “vajadzēja iekraut pa ģīmi un iet prom”.
Pārsteidzoši, ka tik augsta ranga mediķi un organizācijas vadītāji joprojām dzīvo ar šiem principiem, īpaši laikmetā, kad visu pasauli pārņēma “Me Too” atklāsmju vilnis. Šķiet, Latvija uz to piever acis un pieglauž ausis. Un ko tad, ja iekraujot pa ģīmi, ārsts ar to pašu uzmacīgo pirkstu kraus pacientei pretī? Bail pat domāt, kādi lēmumi vēl tikušu pieņemti, balstoties uz līdzīgiem principiem, ja ko tādu spējīgs pateikt viceprezidents un prezidente tam neiebilst.
Taču LĀB problēma ir ne vien bērnu sejas maskas un seksuālā domāšanā kropli medicīnas praktiķi. Tā šobrīd kļuvusi par pasīvu organizācija, kas dus uz sava statusa un tikai retā gadījumā (iespējamas, kad tas izdevīgi kādām politiskām interesēm) izrāda iniciatīvu, piemēram, domājot, kam vairāk vajadzētu apbalvojumu un kāpēc būtu izdevīgi nolikvidēt galvenā speciālista amatu.
COVID 19 vakcinācijas jautājums diemžēl iestrēdzis spēlē “padod tālāk”. Vai varam runāt par stipru un profesionālu LĀB vadību, ja prezidente jautājumu forvardē kolēģiem un galva nezina, ko rumpis dara. Izskatās pēc filmas „Interni”, kur dakterim Bikovam, lai nodotu kvalifikācijas eksāmenus, bija jāguļ ar eksaminētāju.Tikai COVID situācija nav seriāls, kam var rakstīt kādas sērijas beigas vien gribas. Tā ir atbildība par cilvēku dzīvībām un ārstiem, kas šīs dzīvības glābj.
Diemžēl nākas domāt, vai tikai LĀB šodien kļuvusi par pasīvu organizāciju, kurai nav sava stingra mugurkaula un kura, iespējams, vadās pēc mēness fāzēm vai citiem dabas likumiem un zintnieku ticējumiem, nevis pēc profesionālas, vienotas stratēģijas un vīzijas.
[1] https://skaties.lv/zinas/latvija/covid-19-krize-vai-latvijas-arstu-biedribu-piemeklejusi-skelsanas/
Seko mums 
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
