Iesaki rakstu: 
Šodien nra.lv raksta par Latvijas augstskolu "panākumiem" pasaules universitāšu reitingā: "Jaunākajā "Times Higher Education" pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas."
Kā tas tā sanāk, ka izglītība un zinātne ir bijušas uz "papīra" prioritātes visu pēckrīzes valdību deklarācijās, programmas pieņemtas, politikas apstiprinātas un tautas zināšanai nodotas, taču pildīties negrib? Politiskā griba taču pausta gana konkrēti.
Tā Krišjāņa Kariņa pirmās valdības deklarācijā tika izteikta apņemšanās: "Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju."
Otrās valdības deklarācijā tika pat mērķi nosprausti: "76. Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500."
Evika Siliņa vairs nav tik optimistiska un savā valdības deklarācijā no konkrētiem mērķiem atturas, taču Latvijas universitāšu konkurētspēja būšot prioritāte.
"25. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju."
Nauda šeit nevarētu būt problēma, jo Kariņš savas pirmās valdības laikā ne reizi vien uzsvēra, ka naudas esot vairāk nekā jebkad. Tātad secinu, ka Kariņa valdīšanas laikā augstākajai izglītībai tika piešķirts pēc premjera un izglītības un zinātnes ministra domām pietiekams finansējums, lai sasniegtu valdības deklarācijā noteiktos mērķus. Vai tad tā varētu būt, ka mānījās vai kļūdījās?
Šajā kontekstā neizpratni rada Siliņas valdības deklarācijā minētais: "Konkurētspējas pamatā ir zinātnes sasniegumi, mūsdienīgas prasmes un spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas..."
Ir jau pareizi, tikai kur ir tie mūsu zinātnes sasniegumi un mūsdienīgās prasmes, kas ļaus Latvijas tautsaimniecībai būt konkurētspējīgai? Ja Latvijas augstākās izglītības sistēma nav konkurētspējīga, tad no kurienes radīsies uz zinātnes sasniegumiem balstītas ekonomikas konkurētspēja?
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
