„Latvijas Autoceļu uzturētājs” noslepenojis paša sniegtās ziņas par aizdomīgo sāls iepirkuma shēmu
Imants Liepiņš05.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodokļu maksātāji, no kuru maciņiem tieši šobrīd tiek tērēts miljons, lai iepirktu nevajadzīgus 23 tūkstošus tonnu ar ceļu kaisāmo sāli, nedrīkst par to uzzināt — tā nolēmis pats naudu šķērdējošais valsts uzņēmums.
“Valsts akciju sabiedrība Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) [Saeimas] komisijai iesniegto informāciju klasificējis kā ierobežotas pieejamības informāciju, līdz ar to nepieciešamās informācijas saņemšanai aicinām vērsties LAU,” — tāda ir atbilde, kuru uz oficiālu informācijas pieprasījumu sniedz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
Pietiek jau vairākkārt informējis, ka LAU izsludināja milzīgu iepirkumu ceļu kaisāmās sāls iepirkumam, kaut gan noliktavas vēl pilnas ar 30 tūkstošiem tonnu sāls, kas nav izkaisīta aizvadītajā rekordsiltajā ziemā. Nevajadzīgais iepirkums tika izsludināts dažas stundas pirms 1. — 4. maija lielajām brīvdienām, lai to neviens nepamanītu.
Pēc Pietiek publikāciju sērijas operatīvi iesaistījās Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija, kas ķērās pie valsts uzņēmuma iepriekš nekad vēl neredzētās vēlmes iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu — neraugoties uz to, ka LAU līgums par ceļu uzturēšanu beidzas līdz ar šo gadu.
Saeimas komisija izprasīja no LAU informāciju par šo konkursu, bet LAU pirms ziņu nosūtīšanas uz Saeimu pats bija noslepenojis savu sagatavoto informāciju. Līdz ar to Saeimas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens pat gribēdams nevar šīs atbildes izsniegt, jo informāciju — pēc likuma — atslepenot var tikai tas, kurš pats sākotnēji pieņēmis lēmumu par tās klasificēšanu.
Jau pirms divām nedēļām tika publicēta tabula, kas parādīja — pēkšņais iepirkums paklusām jau ir noslēdzies, un par uzvarētāju ir kļuvis jau iepriekš aprakstītais Baltkrievijas kapitāla uzņēmums SIA Lat Salt Trade. To, ka shēma tiek īstenota milzīgā steigā, parāda it kā neliels sīkums: kā ikviens var pārliecināties attēlā, piegādes termiņš ar cipariem rakstīts – „30 dienas”, bet iekavās ar vārdiem — “(desmit) dienu laikā”.
Gandrīz visas piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā, kā jau tika prognozēts, ieguvis Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators.
Pietiek jau informēja — ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus, jo jāmaksā par noliktavu īri.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Aptuveni miljona eiro “iesālīšana” (vārda burtiskā nozīmē) uz diviem gadiem nozīmē to, ka šajā gadā paliek mazāka nauda, ko vasarā izlietot ceļu remontiem un uzturēšanai, kas ir diametrālā pretrunā ar pašu LAU vadītāju iepriekš deklarēto.
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
