„Latvijas Autoceļu uzturētājs” noslepenojis paša sniegtās ziņas par aizdomīgo sāls iepirkuma shēmu
Imants Liepiņš05.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodokļu maksātāji, no kuru maciņiem tieši šobrīd tiek tērēts miljons, lai iepirktu nevajadzīgus 23 tūkstošus tonnu ar ceļu kaisāmo sāli, nedrīkst par to uzzināt — tā nolēmis pats naudu šķērdējošais valsts uzņēmums.
“Valsts akciju sabiedrība Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) [Saeimas] komisijai iesniegto informāciju klasificējis kā ierobežotas pieejamības informāciju, līdz ar to nepieciešamās informācijas saņemšanai aicinām vērsties LAU,” — tāda ir atbilde, kuru uz oficiālu informācijas pieprasījumu sniedz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
Pietiek jau vairākkārt informējis, ka LAU izsludināja milzīgu iepirkumu ceļu kaisāmās sāls iepirkumam, kaut gan noliktavas vēl pilnas ar 30 tūkstošiem tonnu sāls, kas nav izkaisīta aizvadītajā rekordsiltajā ziemā. Nevajadzīgais iepirkums tika izsludināts dažas stundas pirms 1. — 4. maija lielajām brīvdienām, lai to neviens nepamanītu.
Pēc Pietiek publikāciju sērijas operatīvi iesaistījās Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija, kas ķērās pie valsts uzņēmuma iepriekš nekad vēl neredzētās vēlmes iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu — neraugoties uz to, ka LAU līgums par ceļu uzturēšanu beidzas līdz ar šo gadu.
Saeimas komisija izprasīja no LAU informāciju par šo konkursu, bet LAU pirms ziņu nosūtīšanas uz Saeimu pats bija noslepenojis savu sagatavoto informāciju. Līdz ar to Saeimas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens pat gribēdams nevar šīs atbildes izsniegt, jo informāciju — pēc likuma — atslepenot var tikai tas, kurš pats sākotnēji pieņēmis lēmumu par tās klasificēšanu.
Jau pirms divām nedēļām tika publicēta tabula, kas parādīja — pēkšņais iepirkums paklusām jau ir noslēdzies, un par uzvarētāju ir kļuvis jau iepriekš aprakstītais Baltkrievijas kapitāla uzņēmums SIA Lat Salt Trade. To, ka shēma tiek īstenota milzīgā steigā, parāda it kā neliels sīkums: kā ikviens var pārliecināties attēlā, piegādes termiņš ar cipariem rakstīts – „30 dienas”, bet iekavās ar vārdiem — “(desmit) dienu laikā”.
Gandrīz visas piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā, kā jau tika prognozēts, ieguvis Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators.
Pietiek jau informēja — ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus, jo jāmaksā par noliktavu īri.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Aptuveni miljona eiro “iesālīšana” (vārda burtiskā nozīmē) uz diviem gadiem nozīmē to, ka šajā gadā paliek mazāka nauda, ko vasarā izlietot ceļu remontiem un uzturēšanai, kas ir diametrālā pretrunā ar pašu LAU vadītāju iepriekš deklarēto.
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
