„Latvijas Autoceļu uzturētājs” noslepenojis paša sniegtās ziņas par aizdomīgo sāls iepirkuma shēmu
Imants Liepiņš05.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodokļu maksātāji, no kuru maciņiem tieši šobrīd tiek tērēts miljons, lai iepirktu nevajadzīgus 23 tūkstošus tonnu ar ceļu kaisāmo sāli, nedrīkst par to uzzināt — tā nolēmis pats naudu šķērdējošais valsts uzņēmums.
“Valsts akciju sabiedrība Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) [Saeimas] komisijai iesniegto informāciju klasificējis kā ierobežotas pieejamības informāciju, līdz ar to nepieciešamās informācijas saņemšanai aicinām vērsties LAU,” — tāda ir atbilde, kuru uz oficiālu informācijas pieprasījumu sniedz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
Pietiek jau vairākkārt informējis, ka LAU izsludināja milzīgu iepirkumu ceļu kaisāmās sāls iepirkumam, kaut gan noliktavas vēl pilnas ar 30 tūkstošiem tonnu sāls, kas nav izkaisīta aizvadītajā rekordsiltajā ziemā. Nevajadzīgais iepirkums tika izsludināts dažas stundas pirms 1. — 4. maija lielajām brīvdienām, lai to neviens nepamanītu.
Pēc Pietiek publikāciju sērijas operatīvi iesaistījās Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija, kas ķērās pie valsts uzņēmuma iepriekš nekad vēl neredzētās vēlmes iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu — neraugoties uz to, ka LAU līgums par ceļu uzturēšanu beidzas līdz ar šo gadu.
Saeimas komisija izprasīja no LAU informāciju par šo konkursu, bet LAU pirms ziņu nosūtīšanas uz Saeimu pats bija noslepenojis savu sagatavoto informāciju. Līdz ar to Saeimas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens pat gribēdams nevar šīs atbildes izsniegt, jo informāciju — pēc likuma — atslepenot var tikai tas, kurš pats sākotnēji pieņēmis lēmumu par tās klasificēšanu.
Jau pirms divām nedēļām tika publicēta tabula, kas parādīja — pēkšņais iepirkums paklusām jau ir noslēdzies, un par uzvarētāju ir kļuvis jau iepriekš aprakstītais Baltkrievijas kapitāla uzņēmums SIA Lat Salt Trade. To, ka shēma tiek īstenota milzīgā steigā, parāda it kā neliels sīkums: kā ikviens var pārliecināties attēlā, piegādes termiņš ar cipariem rakstīts – „30 dienas”, bet iekavās ar vārdiem — “(desmit) dienu laikā”.
Gandrīz visas piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā, kā jau tika prognozēts, ieguvis Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators.
Pietiek jau informēja — ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus, jo jāmaksā par noliktavu īri.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Aptuveni miljona eiro “iesālīšana” (vārda burtiskā nozīmē) uz diviem gadiem nozīmē to, ka šajā gadā paliek mazāka nauda, ko vasarā izlietot ceļu remontiem un uzturēšanai, kas ir diametrālā pretrunā ar pašu LAU vadītāju iepriekš deklarēto.
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
