“Latvijas Avīzē” Krustiņa laiki aizgājuši līdz ar atkarības rašanos no valsts projektu naudas simttūkstošiem
Pietiek lasītājs28.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar interesi izlasīju publicēto pārskatu par Latvijas Avīzes drūmo finansiālo stāvokli, kas tās tagadējai vadībai liek aizmirst Voldemāra Krustiņa laiku principus un neatkarību. Atļaušos nedaudz precizēt – „Krustiņa laiki” šajā kādreizējā iespaidīgās tirāžas avīzē ar skaidru nacionālkonservatīvu pozīciju pagājuši, iestājoties atkarībai no valsts projektu naudas simttūkstošiem.
Tātad – kā rāda uzņēmuma Latvijas mediji (agrāk – Lauku Avīze) dati, pēdējais gads, kad izdevējs ir guvis kaut nelielu peļņu, ir bijis tālais 2014. gads. Visus nākamos piecus gadus uzņēmums ir cietis tikai zaudējumus, sākumā nelielus, bet beigās jau tuvus pusmiljonam eiro gadā.
Protams, ka tādā situācijā, kad zaudēta ekonomiskā patstāvība un neatkarība, jebkura nauda no malas tiek pieņemta ar pateicību, kalkulējot, kā tādu pašu un, vēlams, vēl lielāku no tā paša avota saņemt arī turpmāk.
Un tātad – 2015. gadā uzņēmums projektu naudā no Kultūras ministrijas saņem 37 205 valsts (= eiro nodokļu maksātāju) naudas.
2016. gadā no Kultūras ministrijas tiek saņemti 29 780 eiro, bet papildus tiem jau 61 714 eiro no Vides aizsardzības fonda administrācijas.
2017. gadā valstisko naudas devēju jau ir prāvs pulks – 33 480 eiro no Kultūras ministrijas, 8295 eiro no bēdīgi slavenā Sabiedrības integrācijas fonda, 32 300 eiro no Valsts kultūrkapitāla fonda, 20 000 eiro no Lauku atbalsta dienesta un vēl mazākas summiņas.
2018. gada pārskatā uzņēmums ir kļuvis gudrāks un saņemtās projektu naudas avotus vairs neuzrāda, taču kopējā summa nav maza – 122 262 eiro. 2019. gadā tas pats, tikai nu jau projektu finansējums ir sasniedzis 196 626 eiro.
Un tagad katrs pats var padomāt, cik reizes Latvijas Avīzes izdevēji un vadība padomās, pirms lēkt valsts varas pārstāvjiem, politiķiem un ierēdņiem acīs, ja labi zina – jau tā iespaidīgie pagājušā gada 323 tūkstošu eiro zaudējumi bez šīs valsts (= nodokļu maksātāju) naudas būtu pārsnieguši pusmiljonu. Bet visi banku depozīti kopš „Krustiņa laikiem” jau ir noēsti...
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
