“Latvijas Avīzē” Krustiņa laiki aizgājuši līdz ar atkarības rašanos no valsts projektu naudas simttūkstošiem
Pietiek lasītājs28.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar interesi izlasīju publicēto pārskatu par Latvijas Avīzes drūmo finansiālo stāvokli, kas tās tagadējai vadībai liek aizmirst Voldemāra Krustiņa laiku principus un neatkarību. Atļaušos nedaudz precizēt – „Krustiņa laiki” šajā kādreizējā iespaidīgās tirāžas avīzē ar skaidru nacionālkonservatīvu pozīciju pagājuši, iestājoties atkarībai no valsts projektu naudas simttūkstošiem.
Tātad – kā rāda uzņēmuma Latvijas mediji (agrāk – Lauku Avīze) dati, pēdējais gads, kad izdevējs ir guvis kaut nelielu peļņu, ir bijis tālais 2014. gads. Visus nākamos piecus gadus uzņēmums ir cietis tikai zaudējumus, sākumā nelielus, bet beigās jau tuvus pusmiljonam eiro gadā.
Protams, ka tādā situācijā, kad zaudēta ekonomiskā patstāvība un neatkarība, jebkura nauda no malas tiek pieņemta ar pateicību, kalkulējot, kā tādu pašu un, vēlams, vēl lielāku no tā paša avota saņemt arī turpmāk.
Un tātad – 2015. gadā uzņēmums projektu naudā no Kultūras ministrijas saņem 37 205 valsts (= eiro nodokļu maksātāju) naudas.
2016. gadā no Kultūras ministrijas tiek saņemti 29 780 eiro, bet papildus tiem jau 61 714 eiro no Vides aizsardzības fonda administrācijas.
2017. gadā valstisko naudas devēju jau ir prāvs pulks – 33 480 eiro no Kultūras ministrijas, 8295 eiro no bēdīgi slavenā Sabiedrības integrācijas fonda, 32 300 eiro no Valsts kultūrkapitāla fonda, 20 000 eiro no Lauku atbalsta dienesta un vēl mazākas summiņas.
2018. gada pārskatā uzņēmums ir kļuvis gudrāks un saņemtās projektu naudas avotus vairs neuzrāda, taču kopējā summa nav maza – 122 262 eiro. 2019. gadā tas pats, tikai nu jau projektu finansējums ir sasniedzis 196 626 eiro.
Un tagad katrs pats var padomāt, cik reizes Latvijas Avīzes izdevēji un vadība padomās, pirms lēkt valsts varas pārstāvjiem, politiķiem un ierēdņiem acīs, ja labi zina – jau tā iespaidīgie pagājušā gada 323 tūkstošu eiro zaudējumi bez šīs valsts (= nodokļu maksātāju) naudas būtu pārsnieguši pusmiljonu. Bet visi banku depozīti kopš „Krustiņa laikiem” jau ir noēsti...
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
