“Latvijas Avīzes” jaunie saimnieki noēduši visus “Krustiņa laiku” depozītus
Pietiek lasītājs04.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Ventspils miljonārs un AS Latvijas mediji īpašnieks Olafs Berķis 2015. gadā, redakcijai klusuciešot, no darba atlaida Latvijas Avīzes ilggadējo galveno redaktoru un vēlāk redakcijas padomes vadītāju Voldemāru Krustiņu, uzņēmums nākamajos gados ir pilnībā „noēdis” „Krustiņa laikos” uzkrātos līdzekļus, kas bija noguldīti bankas depozītos.
1,29 miljoni eiro – kā rāda uzņēmuma gada pārskati, šāda summa depozītos bija iemaksāta 2014. gadā, taču jau gadu vēlāk, atbrīvojoties no V. Krustiņa, bija veiksmīgi „noēsta” lielākā daļa šī „drošības spilvena”.
Vispirms, kā rāda Latvijas nākamo gadu pārskati, depozītā noguldīto līdzekļu apjoms samazinājās līdz 550 000 eiro, 2017. gadā – līdz 250 000 eiro, bet pērn, kā rāda jaunākais Latvijas mediju gada pārskats, depozīts ir „noēsts” pilnībā.
Šāda tendence gan nekādu izbrīnu nerāda – kā jau ziņots, savulaik, V. Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir cietis zaudējumus 1,018 miljonu eiro apmērā. Tieši pēc uzkrāto līdzekļu „noēšanas” uzņēmums šogad ir bijis spiests faktiski atdot savu interneta portālu la.lv.
Uzņēmuma pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.
Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.
Skaidrs, ka šādā situācijā atliek cerēt tikai uz valsts atvēlētu naudu. Pērn „projektu finansējumā” izdevies saņemt jau 196,6 tūkstošus eiro, un skaidrs, ka pandēmijas apstākļos šogad tiek cerēts uz vēl lielākām summām. Savukārt apmaiņā tiek atdota nacionālkonservatīvā laikraksta nostāja, kas bija tik svarīga V. Krustiņa laikos.
„Mēs jūtamies kā uz „Titānika”. Visi skaidri saprot, ka kuģis grimst, bet orķestris vēl spēlē, un bufetē vēl var dabūt kaut ko ēst,” – domāju, šis kāda izdevniecības darbinieka izteikums ļoti skaidri raksturo situāciju un tās iznākumu.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
