Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas tikai tā izskatoties, ka Latvijas Bankai ir nesamērīgi liels darbinieku skaits, ka Latvijas Bankai kļuvis krietni mazāk darba un ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča alga pēdējo divu gadu laikā pieaugusi vairāk nekā par ceturto daļu, - publicējam Latvijas Bankas sagatavotās atbildes saistībā ar Pietiek šīsnedēļas publikācijām par šo tēmu.

"Par Latvijas Bankas darba apjomu un darbinieku skaitu

Pietiek rakstā nepamatoti apgalvots, ka "Latvijas Bankai šajā laikā līdz ar eiro ieviešanu ir ārkārtīgi būtiski sarukušas funkcijas".

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas vadošie speciālisti iesaistījušies 17 Eiropas Centrālās bankas komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Lai pilnvērtīgi varētu piedalīties eiro zonas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, Latvijas Bankas makroekonomiskā un monetārā analīze un prognozēšana aptver ne tikai Latvijas norises, bet arī globālās ekonomikas un finanšu tirgu attīstību, ar fokusu uz eiro zonu un atsevišķām valstīm. Ar šo analīzi un tās rezultātā tapušajiem apsvērumiem Latvijas Banka turpina iepazīstināt ekonomikas dalībniekus un plašu sabiedrību gan fundamentālās publikācijās kā "Makroekonomisko norišu pārskats" un "Finanšu stabilitātes pārskats", gan citos analītiskos materiālos, ko publicējam vietnē "makroekonomika.lv".

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā "Par Latvijas Banku" un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Un, proti,

- Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā saskaņā ar banku un to klientu pieprasījumu: pasūta, uzglabā un ar Rīgas un reģionālās filiāles Liepājā starpniecību izsniedz bankām banknotes un monētas; skaidras naudas aprites ciklā nodrošina bojātās un nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu; kopīgi ar Eirosistēmas kolēģiem Latvijas Banka eksperti rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu; Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību, atbildības līmenim pēc eiro ieviešanas vēl pieaugot, un kopumā šis tautsaimniecībai nepieciešamais serviss nozīmē arī ievērojamus resursus;

- Latvijas Banka turpina nodrošināt vidi raitiem un drošiem starpbanku maksājumiem, piedaloties liela apjoma starpbanku norēķinu sistēmas TARGET2 attīstīšanā un uzturēšanā un atsevišķas maksājumu sistēmas veidojot un uzturot pati; vidēji dienā Latvijas Bankas maksājumu sistēmas apstrādā tuvu 150 tūkstošiem maksājumu 1.7 miljardu eiro apjomā, un šis apjoms pēc eiro ieviešanas ir ievērojami pieaudzis. Reālā laika eiro maksājumu sistēmu TARGET2 eiro zonas centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku izmanto, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību; Eiropas Savienības bankas šo sistēmu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. Latvijas Banka veic arī maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību Latvijā;

- Latvijas Banka turpina pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, ieguldot drošos un ienesīgos finanšu instrumentos un tādējādi arī nodrošinot ienākumus savu darbības izdevumu segšanai un valsts budžeta papildināšanai;

- Latvijas Banka turpina vākt un apkopot finanšu un monetāro statistiku un maksājumu bilances statistiku, kā arī gatavot finanšu kontu un valdības finanšu statistiku – kvalitatīva šo datu sagatavošana ir nepieciešams priekšnoteikums valsts ekonomiskajai politikai, investoru lēmumu pieņemšanai u.c. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijas Banka ir iesaistīta arī atsevišķu tautsaimniecības statistikas jomu metodoloģijas jautājumu risināšanā un Eiropas Savienības līmeņa statistikas rādītāju sagatavošanā. Statistisko informāciju Latvijas Banka izmanto, lai īstenotu savus uzdevumus, kā arī informētu sabiedrību par norisēm finanšu sektorā un tautsaimniecībā;

- Latvijas Banka turpina darbu starptautiskās sadarbības jomā un pārstāvot Latvijas Republikas un Latvijas Bankas intereses starptautiskajās finanšu institūcijās un forumos. Arī pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka (tai skaitā sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju) turpina pārstāvēt mūsu intereses tādās institūcijās kā Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautisko norēķinu banka, Eiropas sistēmisko risku kolēģija u.c. Lieki teikt, ka arī šeit darba apjoms un atbildības līmenis ir pieaudzis;

- Latvijas Banka turpina uzturēt valsts Kredītu reģistru, kam ir liela loma gan finanšu sektora ikdienas darbā, gan finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

- Pateicoties Latvijas dalībai eiro zonā un Latvijas Bankas aktīvai līdzdarbībai Eirosistēmas monetāro pasākumu īstenošanā, dots tiešs un netiešs atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībai šajā sarežģītajā laikā, kad eiro zonā vērojama nepietiekama izaugsme un Latvijas uzņēmēju darbu negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija, kaimiņvalstu valūtu vērtības samazināšanās un Krievijas-Eiropas Savienības sankcijas. Mūsu līdzdalība TLTRO un PAPP programmās ļāvusi Latvijas finanšu sektoram piesaistīt lētus kredītresursus, bet valsts budžetā radījusi arī tiešu ekonomiju, pateicoties lētākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Netieša ietekme sasniegta, straujāk augot galvenajam Latvijas eksporta tirgum – eiro zonas ekonomikai.

Kāpēc Igaunijas Banka savas funkcijas spēj veikt ar vairāk nekā divreiz mazāku darbinieku skaitu

Latvijas Bankas un Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank (EP) darbinieku skaita atšķirība skaidrojama ar diviem aspektiem – pirmkārt, atšķiras abu centrālo banku nodrošinātās funkcijas un darba apjoms, otrkārt, atšķiras Latvijas un Igaunijas tautsaimniecību izmērs un struktūra, kas arī ietekmē centrālo banku veicamos uzdevumus.

Par pirmo. Salīdzinot ar Latvijas Banku, atšķiras EP funkcijas, piemēram, EP neuztur kredītu reģistru; Latvijas Bankai ir divas filiāles Rīgā un Liepājā (līdz pagājušā gada nogalei – arī Daugavpilī), EP tādu nav; cik mums zināms, EP atsevišķas funkcijas, piemēram, informācijas tehnoloģiju un tulkošanas jomā, uztic ārpakalpojumu sniedzējiem; Latvijas Banka uzrauga valūtas maiņas punktus; Latvijas Banka uztur savu starpbanku maksājumu sistēmu; EP ir mazāks darba apjoms, apkopojot dažādu statistikas informāciju par finanšu tirgu un tautsaimniecību kopumā; u.c.

Atšķirības aizsardzības un drošības funkcijas nodrošināšanā skaidrojamas ar to, ka EP ir izvietota vienā ēku kompleksā, bet Latvijas Bankā Aizsardzības pārvalde rūpējas par abu centrālo ēku un filiāļu drošības nodrošināšanu, un atšķiras arī drošības funkciju izpilde naudas apritē (Latvijā apstrādātais skaidras naudas apjoms ir būtiski lielāks nekā Igaunijā). Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem ir īpašas funkcijas valsts drošības nodrošināšanā, tostarp saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī šī struktūrvienība iekļaujas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

Otrkārt, darbinieku skaitu ietekmē Latvijas un Igaunijas ekonomiku atšķirības, piemēram, Igaunijā ir mazāk komercbanku, kas nosaka mazāku darba apjomu starpbanku maksājumu sistēmu uzturēšanā, turklāt EP nenodrošina Valsts kases, budžeta iestāžu un nodokļu maksājumu apkalpošanu - Igaunijā to veic komercbankas, kamēr Latvijā šī funkcija ir Latvijas Bankas pārziņā. Līdzīga ietekme ir uz makroekonomiskās analīzes funkciju, statistikas, ārējo aktīvu pārvaldīšanas, monetāro operāciju u.c. jomām.

Regulāri tiek vērtēts un pārskatīts Latvijas Bankas darbinieku skaits un funkcijas. Latvijas Bankas darbu, funkciju izpildi un izdevumu lietderību iepriekšējos gados regulāri vētījusi Valsts kontrole, sniedzot pozitīvu vērtējumu.

Par to, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gada atalgojums pieaudzis no 109 000 eiro 2012. gadā līdz 115 000 eiro 2013. gadā un 139 000 eiro 2014. gadā.

Latvijas Bankas prezidenta alga iepriekšējos trīs gadus faktiski nav mainījusies (kā atskaites rādītāju var izmantot 2013. gada summu). Atalgojums 2012. gadā bija mazāks bezalgas atvaļinājuma dēļ, savukārt kāpums 2014. gadā skaidrojams ar vienreizējas prēmijas izmaksu saistībā ar sekmīgo eiro ieviešanu. 2015. gadā prēmijas izmaksa nav plānota, līdz ar to kopējais atalgojums būs mazāks.

Kopumā Latvijas Bankas darbinieku atalgojuma noteikšanas principi ir atrodami interneta vietnē bank.lv (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu); kritēriji noteikti ar Latvijas Bankas padomes lēmumu 2011. gada 13. jūlijā.

Tostarp attiecībā uz Latvijas Bankas prezidenta atalgojumu noteikts –

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem.

Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem mēneša darba algas apmēru aprēķina, ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Par Ilmāra Rimšēviča saņemto megaprēmiju

2014. gada februārī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs saņēma vienreizēju prēmiju divu amatalgu jeb 19 106.32 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Lēmumu par prēmēšanu 2014. gada 3. februārī pieņēma Latvijas Bankas padome.

Prēmiju izmaksas kritēriji atrodami Latvijas Bankas interneta vietnē (turpat - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu):

Ne biežāk kā reizi gadā Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku var prēmēt par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu, prēmiju maksājot pēc šo uzdevumu vai projektu pabeigšanas atbilstoši ieguldījumam (par starptautiskā vai valsts mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 200% no mēneša darba algas; par Latvijas Bankas mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 150% no mēneša darba algas)."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....