Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas tikai tā izskatoties, ka Latvijas Bankai ir nesamērīgi liels darbinieku skaits, ka Latvijas Bankai kļuvis krietni mazāk darba un ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča alga pēdējo divu gadu laikā pieaugusi vairāk nekā par ceturto daļu, - publicējam Latvijas Bankas sagatavotās atbildes saistībā ar Pietiek šīsnedēļas publikācijām par šo tēmu.

"Par Latvijas Bankas darba apjomu un darbinieku skaitu

Pietiek rakstā nepamatoti apgalvots, ka "Latvijas Bankai šajā laikā līdz ar eiro ieviešanu ir ārkārtīgi būtiski sarukušas funkcijas".

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas vadošie speciālisti iesaistījušies 17 Eiropas Centrālās bankas komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Lai pilnvērtīgi varētu piedalīties eiro zonas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, Latvijas Bankas makroekonomiskā un monetārā analīze un prognozēšana aptver ne tikai Latvijas norises, bet arī globālās ekonomikas un finanšu tirgu attīstību, ar fokusu uz eiro zonu un atsevišķām valstīm. Ar šo analīzi un tās rezultātā tapušajiem apsvērumiem Latvijas Banka turpina iepazīstināt ekonomikas dalībniekus un plašu sabiedrību gan fundamentālās publikācijās kā "Makroekonomisko norišu pārskats" un "Finanšu stabilitātes pārskats", gan citos analītiskos materiālos, ko publicējam vietnē "makroekonomika.lv".

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā "Par Latvijas Banku" un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Un, proti,

- Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā saskaņā ar banku un to klientu pieprasījumu: pasūta, uzglabā un ar Rīgas un reģionālās filiāles Liepājā starpniecību izsniedz bankām banknotes un monētas; skaidras naudas aprites ciklā nodrošina bojātās un nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu; kopīgi ar Eirosistēmas kolēģiem Latvijas Banka eksperti rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu; Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību, atbildības līmenim pēc eiro ieviešanas vēl pieaugot, un kopumā šis tautsaimniecībai nepieciešamais serviss nozīmē arī ievērojamus resursus;

- Latvijas Banka turpina nodrošināt vidi raitiem un drošiem starpbanku maksājumiem, piedaloties liela apjoma starpbanku norēķinu sistēmas TARGET2 attīstīšanā un uzturēšanā un atsevišķas maksājumu sistēmas veidojot un uzturot pati; vidēji dienā Latvijas Bankas maksājumu sistēmas apstrādā tuvu 150 tūkstošiem maksājumu 1.7 miljardu eiro apjomā, un šis apjoms pēc eiro ieviešanas ir ievērojami pieaudzis. Reālā laika eiro maksājumu sistēmu TARGET2 eiro zonas centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku izmanto, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību; Eiropas Savienības bankas šo sistēmu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. Latvijas Banka veic arī maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību Latvijā;

- Latvijas Banka turpina pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, ieguldot drošos un ienesīgos finanšu instrumentos un tādējādi arī nodrošinot ienākumus savu darbības izdevumu segšanai un valsts budžeta papildināšanai;

- Latvijas Banka turpina vākt un apkopot finanšu un monetāro statistiku un maksājumu bilances statistiku, kā arī gatavot finanšu kontu un valdības finanšu statistiku – kvalitatīva šo datu sagatavošana ir nepieciešams priekšnoteikums valsts ekonomiskajai politikai, investoru lēmumu pieņemšanai u.c. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijas Banka ir iesaistīta arī atsevišķu tautsaimniecības statistikas jomu metodoloģijas jautājumu risināšanā un Eiropas Savienības līmeņa statistikas rādītāju sagatavošanā. Statistisko informāciju Latvijas Banka izmanto, lai īstenotu savus uzdevumus, kā arī informētu sabiedrību par norisēm finanšu sektorā un tautsaimniecībā;

- Latvijas Banka turpina darbu starptautiskās sadarbības jomā un pārstāvot Latvijas Republikas un Latvijas Bankas intereses starptautiskajās finanšu institūcijās un forumos. Arī pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka (tai skaitā sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju) turpina pārstāvēt mūsu intereses tādās institūcijās kā Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautisko norēķinu banka, Eiropas sistēmisko risku kolēģija u.c. Lieki teikt, ka arī šeit darba apjoms un atbildības līmenis ir pieaudzis;

- Latvijas Banka turpina uzturēt valsts Kredītu reģistru, kam ir liela loma gan finanšu sektora ikdienas darbā, gan finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

- Pateicoties Latvijas dalībai eiro zonā un Latvijas Bankas aktīvai līdzdarbībai Eirosistēmas monetāro pasākumu īstenošanā, dots tiešs un netiešs atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībai šajā sarežģītajā laikā, kad eiro zonā vērojama nepietiekama izaugsme un Latvijas uzņēmēju darbu negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija, kaimiņvalstu valūtu vērtības samazināšanās un Krievijas-Eiropas Savienības sankcijas. Mūsu līdzdalība TLTRO un PAPP programmās ļāvusi Latvijas finanšu sektoram piesaistīt lētus kredītresursus, bet valsts budžetā radījusi arī tiešu ekonomiju, pateicoties lētākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Netieša ietekme sasniegta, straujāk augot galvenajam Latvijas eksporta tirgum – eiro zonas ekonomikai.

Kāpēc Igaunijas Banka savas funkcijas spēj veikt ar vairāk nekā divreiz mazāku darbinieku skaitu

Latvijas Bankas un Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank (EP) darbinieku skaita atšķirība skaidrojama ar diviem aspektiem – pirmkārt, atšķiras abu centrālo banku nodrošinātās funkcijas un darba apjoms, otrkārt, atšķiras Latvijas un Igaunijas tautsaimniecību izmērs un struktūra, kas arī ietekmē centrālo banku veicamos uzdevumus.

Par pirmo. Salīdzinot ar Latvijas Banku, atšķiras EP funkcijas, piemēram, EP neuztur kredītu reģistru; Latvijas Bankai ir divas filiāles Rīgā un Liepājā (līdz pagājušā gada nogalei – arī Daugavpilī), EP tādu nav; cik mums zināms, EP atsevišķas funkcijas, piemēram, informācijas tehnoloģiju un tulkošanas jomā, uztic ārpakalpojumu sniedzējiem; Latvijas Banka uzrauga valūtas maiņas punktus; Latvijas Banka uztur savu starpbanku maksājumu sistēmu; EP ir mazāks darba apjoms, apkopojot dažādu statistikas informāciju par finanšu tirgu un tautsaimniecību kopumā; u.c.

Atšķirības aizsardzības un drošības funkcijas nodrošināšanā skaidrojamas ar to, ka EP ir izvietota vienā ēku kompleksā, bet Latvijas Bankā Aizsardzības pārvalde rūpējas par abu centrālo ēku un filiāļu drošības nodrošināšanu, un atšķiras arī drošības funkciju izpilde naudas apritē (Latvijā apstrādātais skaidras naudas apjoms ir būtiski lielāks nekā Igaunijā). Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem ir īpašas funkcijas valsts drošības nodrošināšanā, tostarp saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī šī struktūrvienība iekļaujas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

Otrkārt, darbinieku skaitu ietekmē Latvijas un Igaunijas ekonomiku atšķirības, piemēram, Igaunijā ir mazāk komercbanku, kas nosaka mazāku darba apjomu starpbanku maksājumu sistēmu uzturēšanā, turklāt EP nenodrošina Valsts kases, budžeta iestāžu un nodokļu maksājumu apkalpošanu - Igaunijā to veic komercbankas, kamēr Latvijā šī funkcija ir Latvijas Bankas pārziņā. Līdzīga ietekme ir uz makroekonomiskās analīzes funkciju, statistikas, ārējo aktīvu pārvaldīšanas, monetāro operāciju u.c. jomām.

Regulāri tiek vērtēts un pārskatīts Latvijas Bankas darbinieku skaits un funkcijas. Latvijas Bankas darbu, funkciju izpildi un izdevumu lietderību iepriekšējos gados regulāri vētījusi Valsts kontrole, sniedzot pozitīvu vērtējumu.

Par to, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gada atalgojums pieaudzis no 109 000 eiro 2012. gadā līdz 115 000 eiro 2013. gadā un 139 000 eiro 2014. gadā.

Latvijas Bankas prezidenta alga iepriekšējos trīs gadus faktiski nav mainījusies (kā atskaites rādītāju var izmantot 2013. gada summu). Atalgojums 2012. gadā bija mazāks bezalgas atvaļinājuma dēļ, savukārt kāpums 2014. gadā skaidrojams ar vienreizējas prēmijas izmaksu saistībā ar sekmīgo eiro ieviešanu. 2015. gadā prēmijas izmaksa nav plānota, līdz ar to kopējais atalgojums būs mazāks.

Kopumā Latvijas Bankas darbinieku atalgojuma noteikšanas principi ir atrodami interneta vietnē bank.lv (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu); kritēriji noteikti ar Latvijas Bankas padomes lēmumu 2011. gada 13. jūlijā.

Tostarp attiecībā uz Latvijas Bankas prezidenta atalgojumu noteikts –

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem.

Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem mēneša darba algas apmēru aprēķina, ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Par Ilmāra Rimšēviča saņemto megaprēmiju

2014. gada februārī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs saņēma vienreizēju prēmiju divu amatalgu jeb 19 106.32 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Lēmumu par prēmēšanu 2014. gada 3. februārī pieņēma Latvijas Bankas padome.

Prēmiju izmaksas kritēriji atrodami Latvijas Bankas interneta vietnē (turpat - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu):

Ne biežāk kā reizi gadā Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku var prēmēt par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu, prēmiju maksājot pēc šo uzdevumu vai projektu pabeigšanas atbilstoši ieguldījumam (par starptautiskā vai valsts mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 200% no mēneša darba algas; par Latvijas Bankas mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 150% no mēneša darba algas)."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...