Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas tikai tā izskatoties, ka Latvijas Bankai ir nesamērīgi liels darbinieku skaits, ka Latvijas Bankai kļuvis krietni mazāk darba un ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča alga pēdējo divu gadu laikā pieaugusi vairāk nekā par ceturto daļu, - publicējam Latvijas Bankas sagatavotās atbildes saistībā ar Pietiek šīsnedēļas publikācijām par šo tēmu.

"Par Latvijas Bankas darba apjomu un darbinieku skaitu

Pietiek rakstā nepamatoti apgalvots, ka "Latvijas Bankai šajā laikā līdz ar eiro ieviešanu ir ārkārtīgi būtiski sarukušas funkcijas".

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas vadošie speciālisti iesaistījušies 17 Eiropas Centrālās bankas komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Lai pilnvērtīgi varētu piedalīties eiro zonas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, Latvijas Bankas makroekonomiskā un monetārā analīze un prognozēšana aptver ne tikai Latvijas norises, bet arī globālās ekonomikas un finanšu tirgu attīstību, ar fokusu uz eiro zonu un atsevišķām valstīm. Ar šo analīzi un tās rezultātā tapušajiem apsvērumiem Latvijas Banka turpina iepazīstināt ekonomikas dalībniekus un plašu sabiedrību gan fundamentālās publikācijās kā "Makroekonomisko norišu pārskats" un "Finanšu stabilitātes pārskats", gan citos analītiskos materiālos, ko publicējam vietnē "makroekonomika.lv".

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā "Par Latvijas Banku" un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Un, proti,

- Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā saskaņā ar banku un to klientu pieprasījumu: pasūta, uzglabā un ar Rīgas un reģionālās filiāles Liepājā starpniecību izsniedz bankām banknotes un monētas; skaidras naudas aprites ciklā nodrošina bojātās un nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu; kopīgi ar Eirosistēmas kolēģiem Latvijas Banka eksperti rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu; Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību, atbildības līmenim pēc eiro ieviešanas vēl pieaugot, un kopumā šis tautsaimniecībai nepieciešamais serviss nozīmē arī ievērojamus resursus;

- Latvijas Banka turpina nodrošināt vidi raitiem un drošiem starpbanku maksājumiem, piedaloties liela apjoma starpbanku norēķinu sistēmas TARGET2 attīstīšanā un uzturēšanā un atsevišķas maksājumu sistēmas veidojot un uzturot pati; vidēji dienā Latvijas Bankas maksājumu sistēmas apstrādā tuvu 150 tūkstošiem maksājumu 1.7 miljardu eiro apjomā, un šis apjoms pēc eiro ieviešanas ir ievērojami pieaudzis. Reālā laika eiro maksājumu sistēmu TARGET2 eiro zonas centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku izmanto, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību; Eiropas Savienības bankas šo sistēmu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. Latvijas Banka veic arī maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību Latvijā;

- Latvijas Banka turpina pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, ieguldot drošos un ienesīgos finanšu instrumentos un tādējādi arī nodrošinot ienākumus savu darbības izdevumu segšanai un valsts budžeta papildināšanai;

- Latvijas Banka turpina vākt un apkopot finanšu un monetāro statistiku un maksājumu bilances statistiku, kā arī gatavot finanšu kontu un valdības finanšu statistiku – kvalitatīva šo datu sagatavošana ir nepieciešams priekšnoteikums valsts ekonomiskajai politikai, investoru lēmumu pieņemšanai u.c. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijas Banka ir iesaistīta arī atsevišķu tautsaimniecības statistikas jomu metodoloģijas jautājumu risināšanā un Eiropas Savienības līmeņa statistikas rādītāju sagatavošanā. Statistisko informāciju Latvijas Banka izmanto, lai īstenotu savus uzdevumus, kā arī informētu sabiedrību par norisēm finanšu sektorā un tautsaimniecībā;

- Latvijas Banka turpina darbu starptautiskās sadarbības jomā un pārstāvot Latvijas Republikas un Latvijas Bankas intereses starptautiskajās finanšu institūcijās un forumos. Arī pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka (tai skaitā sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju) turpina pārstāvēt mūsu intereses tādās institūcijās kā Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautisko norēķinu banka, Eiropas sistēmisko risku kolēģija u.c. Lieki teikt, ka arī šeit darba apjoms un atbildības līmenis ir pieaudzis;

- Latvijas Banka turpina uzturēt valsts Kredītu reģistru, kam ir liela loma gan finanšu sektora ikdienas darbā, gan finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

- Pateicoties Latvijas dalībai eiro zonā un Latvijas Bankas aktīvai līdzdarbībai Eirosistēmas monetāro pasākumu īstenošanā, dots tiešs un netiešs atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībai šajā sarežģītajā laikā, kad eiro zonā vērojama nepietiekama izaugsme un Latvijas uzņēmēju darbu negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija, kaimiņvalstu valūtu vērtības samazināšanās un Krievijas-Eiropas Savienības sankcijas. Mūsu līdzdalība TLTRO un PAPP programmās ļāvusi Latvijas finanšu sektoram piesaistīt lētus kredītresursus, bet valsts budžetā radījusi arī tiešu ekonomiju, pateicoties lētākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Netieša ietekme sasniegta, straujāk augot galvenajam Latvijas eksporta tirgum – eiro zonas ekonomikai.

Kāpēc Igaunijas Banka savas funkcijas spēj veikt ar vairāk nekā divreiz mazāku darbinieku skaitu

Latvijas Bankas un Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank (EP) darbinieku skaita atšķirība skaidrojama ar diviem aspektiem – pirmkārt, atšķiras abu centrālo banku nodrošinātās funkcijas un darba apjoms, otrkārt, atšķiras Latvijas un Igaunijas tautsaimniecību izmērs un struktūra, kas arī ietekmē centrālo banku veicamos uzdevumus.

Par pirmo. Salīdzinot ar Latvijas Banku, atšķiras EP funkcijas, piemēram, EP neuztur kredītu reģistru; Latvijas Bankai ir divas filiāles Rīgā un Liepājā (līdz pagājušā gada nogalei – arī Daugavpilī), EP tādu nav; cik mums zināms, EP atsevišķas funkcijas, piemēram, informācijas tehnoloģiju un tulkošanas jomā, uztic ārpakalpojumu sniedzējiem; Latvijas Banka uzrauga valūtas maiņas punktus; Latvijas Banka uztur savu starpbanku maksājumu sistēmu; EP ir mazāks darba apjoms, apkopojot dažādu statistikas informāciju par finanšu tirgu un tautsaimniecību kopumā; u.c.

Atšķirības aizsardzības un drošības funkcijas nodrošināšanā skaidrojamas ar to, ka EP ir izvietota vienā ēku kompleksā, bet Latvijas Bankā Aizsardzības pārvalde rūpējas par abu centrālo ēku un filiāļu drošības nodrošināšanu, un atšķiras arī drošības funkciju izpilde naudas apritē (Latvijā apstrādātais skaidras naudas apjoms ir būtiski lielāks nekā Igaunijā). Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem ir īpašas funkcijas valsts drošības nodrošināšanā, tostarp saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī šī struktūrvienība iekļaujas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

Otrkārt, darbinieku skaitu ietekmē Latvijas un Igaunijas ekonomiku atšķirības, piemēram, Igaunijā ir mazāk komercbanku, kas nosaka mazāku darba apjomu starpbanku maksājumu sistēmu uzturēšanā, turklāt EP nenodrošina Valsts kases, budžeta iestāžu un nodokļu maksājumu apkalpošanu - Igaunijā to veic komercbankas, kamēr Latvijā šī funkcija ir Latvijas Bankas pārziņā. Līdzīga ietekme ir uz makroekonomiskās analīzes funkciju, statistikas, ārējo aktīvu pārvaldīšanas, monetāro operāciju u.c. jomām.

Regulāri tiek vērtēts un pārskatīts Latvijas Bankas darbinieku skaits un funkcijas. Latvijas Bankas darbu, funkciju izpildi un izdevumu lietderību iepriekšējos gados regulāri vētījusi Valsts kontrole, sniedzot pozitīvu vērtējumu.

Par to, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gada atalgojums pieaudzis no 109 000 eiro 2012. gadā līdz 115 000 eiro 2013. gadā un 139 000 eiro 2014. gadā.

Latvijas Bankas prezidenta alga iepriekšējos trīs gadus faktiski nav mainījusies (kā atskaites rādītāju var izmantot 2013. gada summu). Atalgojums 2012. gadā bija mazāks bezalgas atvaļinājuma dēļ, savukārt kāpums 2014. gadā skaidrojams ar vienreizējas prēmijas izmaksu saistībā ar sekmīgo eiro ieviešanu. 2015. gadā prēmijas izmaksa nav plānota, līdz ar to kopējais atalgojums būs mazāks.

Kopumā Latvijas Bankas darbinieku atalgojuma noteikšanas principi ir atrodami interneta vietnē bank.lv (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu); kritēriji noteikti ar Latvijas Bankas padomes lēmumu 2011. gada 13. jūlijā.

Tostarp attiecībā uz Latvijas Bankas prezidenta atalgojumu noteikts –

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem.

Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem mēneša darba algas apmēru aprēķina, ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Par Ilmāra Rimšēviča saņemto megaprēmiju

2014. gada februārī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs saņēma vienreizēju prēmiju divu amatalgu jeb 19 106.32 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Lēmumu par prēmēšanu 2014. gada 3. februārī pieņēma Latvijas Bankas padome.

Prēmiju izmaksas kritēriji atrodami Latvijas Bankas interneta vietnē (turpat - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu):

Ne biežāk kā reizi gadā Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku var prēmēt par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu, prēmiju maksājot pēc šo uzdevumu vai projektu pabeigšanas atbilstoši ieguldījumam (par starptautiskā vai valsts mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 200% no mēneša darba algas; par Latvijas Bankas mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 150% no mēneša darba algas)."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

FotoZāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu zāļu novērtēšanā un reģistrēšanā.
Lasīt visu...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...