Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Mūsu algas diemžēl attīstās straujāk nekā produktivitāte,” – tā šā gada oktobrī publiski izteicās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura paša atalgojums pērn pieaudzis vēl par 13 tūkstošiem eiro un jau pārsniedzis 150 tūkstošus eiro gadā. Šodien bez kādiem papildu komentāriem publicējam informācijas pieprasījumu, ko novembra sākumā Latvijas Bankai bija nosūtījis Lato Lapsa, kā arī skaidrojumu, ko parakstījis Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.

Informācijas pieprasījums par Rimšēviču un viņa produktivitāti

Masu informācijas līdzekļos atrodams šāds ar šā gada oktobri datēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikums: „Mūsu algas diemžēl attīstās straujāk nekā produktivitāte.”

Savukārt šā gada 8. septembrī Latvijas Banka sociālajā tīklā Twitter ir publicējusi ierakstu, kurā norādīts uz minētā I. Rimšēviča izteikumu par situāciju Latvijā: „Kāpj algas, bet produktivitāte netiek līdzi.”

No publiski pieejamiem datiem redzams, ka minētais I. Rimšēvičs 2016. gadā atalgojumā saņēmis 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Latvijas Bankas saistībā ar šiem faktiem šādu informāciju:

1) kā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaugusi minētā I. Rimšēviča produktivitāte, pildot savus amata pienākumus?

2) kas un ar kādas metodikas palīdzību ir aprēķinājis šīs produktivitātes pieaugumu? Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī konkrēto metodiku.

Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums

Atbildot uz Jūsu 2017. gada 5. novembra iesniegumā, kas Latvijas Bankā saņemts 2017. gada 8. novembrī, uzdoto jautājumu pēc būtības, informējam, ka Latvijas Bankā ir noteikta skaidra un pārskatāma atalgojuma politika (informācija par to publiski pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam. Mēneša darba algas apmēru aprēķina, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala_ikgad_dsamaksa/DS0030 euro.px/?rxid=blel9336-b8c4-49cl-a522-7a39dadlcc98). Tādējādi Latvijas Bankas prezidenta mēneša darba alga 2016. gadā ir pieaugusi par 4%.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka gan savā 2017. gada 8. septembra preses konferencē (preses konferences materiāli, t.sk. Latvijas Bankas prezidenta uzrunas teksts, atrodami Latvijas Bankas internēta vietnē - https://www.bank.lv/auditorijas/medijiem/preses-konferences/ 10949-pk-08092017), gan 2017. gada 1. novembra intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" nacionālās bankas prezidents pauda bažas, ka produktivitāte atpaliek no algu pieauguma tautsaimniecībā kopumā, kas ir nozīmīgs rādītājs no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa. Latvijas Bankas prezidents par atalgojuma tendencēm un produktivitāti runāja visas tautsaimniecības kontekstā.

Darba ražīgums jeb produktivitāte ir sasniegtais rezultāts uz ieguldīto darba laika vienību. Produktivitāti var izmērīt tautsaimniecībā kopumā, atsevišķās nozarēs un uzņēmumos (piem., https://www.makroekonomika.lv/latvijas-uznemumu-produktivitate-krustceles). Nacionālās bankas kā finanšu uzņēmuma produktivitāti un tātad tās vadības darbību un efektivitāti var novērtēt pēc attiecīgā gada darba rezultātiem:

- Latvijas Bankas pārvaldītie finanšu (valūtu un zelta) ieguldījumi 2016. gada beigās sasniedza 5.8 mljrd. eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Šīs stratēģiskās rezerves pēc apjoma ir līdzvērtīgas Latvijas valsts pamatbudžetam un par trešdaļu lielākas nekā Lietuvas un Igaunijas centrālo banku ieguldījumi kopā.

Latvijas Bankas atjaunošanas brīdī valūtu un zelta ieguldījumu apjoms bija 58 reizes mazāks - ap 100 milj. eiro;

- Latvijas Bankas kopējais aktīvu apjoms ir pārsniedzis 16 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 48%, bet kopš pievienošanās eiro zonai - par aptuveni 10 mljrd. eiro. Latvijas Bankas darbības sākuma posmā pēc tās atjaunošanas 1992. gadā, aktīvu apjoms bija 260 milj. eiro, tātad - tas audzēts vairāk nekā 60 reizes. Nacionālās bankas aktīvu apjoms ir aptuveni divas reizes lielāks nekā visu valsts uzņēmumu kopējā aktīvu vērtība (saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sniegto informāciju valsts kapitālsabiedrību aktīvi 2016. gadā veidoja 8.73 mljrd. eiro);

- neskatoties uz zemajām un pat negatīvajām procentu likmēm, Latvijas Bankai šādos nelabvēlīgos apstākļos ir izdevies strādāt ar 11.8 milj. eiro peļņu;

- īstenojot eiro zonas monetārās politikas operācijas, Latvijas Banka uzsākusi Paplašināto aktīvu iegādes programmu, kurā kopumā iegādājusies vērtspapīrus vairāk nekā 6 mljrd. eiro apjomā, tādējādi vairojot resursus, kas pieejami reālās ekonomikas kreditēšanai. 2016. gadā iegāžu apjoms kāpa par 41%, sasniedzot vairāk nekā 2.5 mljrd. eiro, kā rezultātā pieauga veicamo darbu apjoms;

- Latvijas Banka ir kļuvusi par skaidrās naudas loģistikas reģionālo centru Baltijā, sniedzot ar skaidras naudas nodrošināšanu saistītus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām. 2016. gadā nacionālajā bankā apstrādāti 138.8 milj. banknošu, bet emitēto banknošu skaits pieaudzis par 8% - līdz 42 milj.;

- pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 milj. eiro (tas gandrīz divreiz pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā);

- salīdzinot ar vadošajiem valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāldaļas, Latvijas Banka ir starp lielākajiem peļņas daļas iemaksātājiem valsts budžetā, kā arī lielākais pelnītājs un lielākais peļņas iemaksātājs valsts budžetā, šos rādītājus pārrēķinot uz 1 darbinieku (Pārresoru koordinācijas centra dati par valsts uzņēmumu darbību - https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-kapitalsabiedribas/gada-parskati):

- izveidots un no 2016. gada 1. jūlija nacionālajā bankā darbu sācis valsts vienotais naudas ekspertīzes centrs, kas ļāvis Latvijā būtiski - no caurmērā 1-1.5 mēnešiem līdz mazāk nekā 2 nedēļām - samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Valsts vienotā naudas ekspertīzes centra izveidei 2016. gadā rīkotas vairāk nekā 10 tikšanās;

- Latvijas Banka uztur un attīsta maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas automatizētas maksājumu sistēmas - TARGET2-Latvija un Elektronisko klīringa sistēmu (EKS) -, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. 2016. gadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 429.2 tūkst, maksājumu 235.1 mljrd. eiro apjomā (kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 19.5%, bet kopapjoms samazinājās par 11.2%), bet EKS sistēmā - 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā (pieaugums par attiecīgi 6% un 3%);

•     2016. gadā Latvijas Banka uzsāka zibmaksājumu infrastruktūras izveidi, kas noslēdzās 2017. gadā (un tiks tālāk attīstīta turpmāk). Tas prasīja aptuveni 80 darba apspriedes;

•     2016. gadā sadarbībā ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem notika darbs pie Latvijas pievienošanās Eirosistēmas izveidotajai TARGET2 vērtspapīriem

(T2V) platformai. Projekts, kura īstenošanai 2016. gadā notikušas aptuveni 20 darba apspriedes, sekmīgi īstenots 2017. gada septembrī;

- papildus minētajam Latvijas Banka sniedza ievērojamu atbalstu, lai tieši Latvijā sekmīgu darbu uzsāktu Baltijas apvienotais centrālais vērtspapīru depozitārijs "Nasdaq CSD", kas apvieno visu trīs Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Šī projekta rezultātā "Nasdaq CSD" depozitārijs tika novērtēts kā pilnībā atbilstošs Eirosistēmas monetārās politikas darījumu veikšanai. Šī projekta īstenošanai rīkotas aptuveni 40 tikšanās;

- 2016. gadā Latvijas Banka, balstoties uz ekonomisko analīzi, sniedza vērtējumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām (šīs iniciatīvas apkopotas šeit - https://www.makroekonomika.lv/strukturalo-reformu-iniciativas), galvenokārt koncentrējoties uz veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli un nepieciešamajām pārmaiņām izglītības nozares konkurētspējas celšanai;

- Latvijas Banka uztur apjomīga Kredītu reģistra darbību, nodrošinot drošu attiecīgo datu pieejamību kreditētajiem un pašiem aizņēmējiem. Kredītu reģistrā 2016. gada beigās bija iekļautas ziņas par 1.14 milj. personu ar 4.2 milj. saistībām (kopā spēkā esošās un izbeigušās), to skaits 2016. gadā laikā pieauga attiecīgi par 3.5% un 7.1%;

- 2016. gadā paplašināta un uzlabota sniegtā finanšu statistika un īstenoti citi pasākumi, kas atspoguļoti Latvijas Bankas gada pārskatā - https://www.bank.lv/ images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada parskati/LB GP 2016 lv.pdf.

Gan 2015., gan 2016. gadā notika 11 Latvijas Bankas padomes sēdes, kurās, īstenojot likumā "Par Latvijas Banku" noteiktos uzdevumus, tika pieņemti 80 (2015. gadā) un 106 (2016. gadā) tiesību akti monetārās politikas instrumentu lietošanas, ieguldījumu pārvaldīšanas, skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšanas, maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbības un pārraudzības, Kredītu reģistra darbības, ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas un uzraudzības u.c. Latvijas Bankas darbības, pārvaldības un organizācijas jautājumos.

Latvijas Bankas prezidents piedalās Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēs un vada Latvijas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvaroto sanāksmēs, kuras divas reizes gadā notiek ASV.

Nacionālās bankas prezidents 2016. gadā piedalījās vairāk nekā 300 dažāda veida sanāksmēs (t.sk. tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem, gatavošanās sanāksmēs pirms Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēm u.tml.); 2015. gadā šādu aktivitāšu skaits bija aptuveni 250.

Apkopojot minēto, pieaugums vērojams gandrīz visos Latvijas Bankas darbību raksturojošos rādītājos. Vienlaicīgi īstenoti arī daudzi Latvijas tautsaimniecībai, finanšu nozarei un ikvienam iedzīvotājam būtiski projekti un uzsāktas daudzas diskusijas par strukturālajām reformām, kas uzskatāmi parāda, ka pagājušajā gadā turpināja pieaugt Latvijas nacionālās bankas un tās vadības produktivitāte.

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Turcija

FotoAgrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt pazemojošs. Bija zināms, ka, sievietei dzirdot, jāfiltrē lamuvārdi, jāizvēlas frāzes. Bija zināms, ka sieviete šī vārda pilnā nozīmē neuzturēsies kompānijā, kurā runā rupjības, kurā sarunājas tetovēti, neskūti un noplīsuši vīrieši.
Lasīt visu...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...

Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...