Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Mūsu algas diemžēl attīstās straujāk nekā produktivitāte,” – tā šā gada oktobrī publiski izteicās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura paša atalgojums pērn pieaudzis vēl par 13 tūkstošiem eiro un jau pārsniedzis 150 tūkstošus eiro gadā. Šodien bez kādiem papildu komentāriem publicējam informācijas pieprasījumu, ko novembra sākumā Latvijas Bankai bija nosūtījis Lato Lapsa, kā arī skaidrojumu, ko parakstījis Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.

Informācijas pieprasījums par Rimšēviču un viņa produktivitāti

Masu informācijas līdzekļos atrodams šāds ar šā gada oktobri datēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikums: „Mūsu algas diemžēl attīstās straujāk nekā produktivitāte.”

Savukārt šā gada 8. septembrī Latvijas Banka sociālajā tīklā Twitter ir publicējusi ierakstu, kurā norādīts uz minētā I. Rimšēviča izteikumu par situāciju Latvijā: „Kāpj algas, bet produktivitāte netiek līdzi.”

No publiski pieejamiem datiem redzams, ka minētais I. Rimšēvičs 2016. gadā atalgojumā saņēmis 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Latvijas Bankas saistībā ar šiem faktiem šādu informāciju:

1) kā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaugusi minētā I. Rimšēviča produktivitāte, pildot savus amata pienākumus?

2) kas un ar kādas metodikas palīdzību ir aprēķinājis šīs produktivitātes pieaugumu? Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī konkrēto metodiku.

Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums

Atbildot uz Jūsu 2017. gada 5. novembra iesniegumā, kas Latvijas Bankā saņemts 2017. gada 8. novembrī, uzdoto jautājumu pēc būtības, informējam, ka Latvijas Bankā ir noteikta skaidra un pārskatāma atalgojuma politika (informācija par to publiski pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam. Mēneša darba algas apmēru aprēķina, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala_ikgad_dsamaksa/DS0030 euro.px/?rxid=blel9336-b8c4-49cl-a522-7a39dadlcc98). Tādējādi Latvijas Bankas prezidenta mēneša darba alga 2016. gadā ir pieaugusi par 4%.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka gan savā 2017. gada 8. septembra preses konferencē (preses konferences materiāli, t.sk. Latvijas Bankas prezidenta uzrunas teksts, atrodami Latvijas Bankas internēta vietnē - https://www.bank.lv/auditorijas/medijiem/preses-konferences/ 10949-pk-08092017), gan 2017. gada 1. novembra intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" nacionālās bankas prezidents pauda bažas, ka produktivitāte atpaliek no algu pieauguma tautsaimniecībā kopumā, kas ir nozīmīgs rādītājs no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa. Latvijas Bankas prezidents par atalgojuma tendencēm un produktivitāti runāja visas tautsaimniecības kontekstā.

Darba ražīgums jeb produktivitāte ir sasniegtais rezultāts uz ieguldīto darba laika vienību. Produktivitāti var izmērīt tautsaimniecībā kopumā, atsevišķās nozarēs un uzņēmumos (piem., https://www.makroekonomika.lv/latvijas-uznemumu-produktivitate-krustceles). Nacionālās bankas kā finanšu uzņēmuma produktivitāti un tātad tās vadības darbību un efektivitāti var novērtēt pēc attiecīgā gada darba rezultātiem:

- Latvijas Bankas pārvaldītie finanšu (valūtu un zelta) ieguldījumi 2016. gada beigās sasniedza 5.8 mljrd. eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Šīs stratēģiskās rezerves pēc apjoma ir līdzvērtīgas Latvijas valsts pamatbudžetam un par trešdaļu lielākas nekā Lietuvas un Igaunijas centrālo banku ieguldījumi kopā.

Latvijas Bankas atjaunošanas brīdī valūtu un zelta ieguldījumu apjoms bija 58 reizes mazāks - ap 100 milj. eiro;

- Latvijas Bankas kopējais aktīvu apjoms ir pārsniedzis 16 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 48%, bet kopš pievienošanās eiro zonai - par aptuveni 10 mljrd. eiro. Latvijas Bankas darbības sākuma posmā pēc tās atjaunošanas 1992. gadā, aktīvu apjoms bija 260 milj. eiro, tātad - tas audzēts vairāk nekā 60 reizes. Nacionālās bankas aktīvu apjoms ir aptuveni divas reizes lielāks nekā visu valsts uzņēmumu kopējā aktīvu vērtība (saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sniegto informāciju valsts kapitālsabiedrību aktīvi 2016. gadā veidoja 8.73 mljrd. eiro);

- neskatoties uz zemajām un pat negatīvajām procentu likmēm, Latvijas Bankai šādos nelabvēlīgos apstākļos ir izdevies strādāt ar 11.8 milj. eiro peļņu;

- īstenojot eiro zonas monetārās politikas operācijas, Latvijas Banka uzsākusi Paplašināto aktīvu iegādes programmu, kurā kopumā iegādājusies vērtspapīrus vairāk nekā 6 mljrd. eiro apjomā, tādējādi vairojot resursus, kas pieejami reālās ekonomikas kreditēšanai. 2016. gadā iegāžu apjoms kāpa par 41%, sasniedzot vairāk nekā 2.5 mljrd. eiro, kā rezultātā pieauga veicamo darbu apjoms;

- Latvijas Banka ir kļuvusi par skaidrās naudas loģistikas reģionālo centru Baltijā, sniedzot ar skaidras naudas nodrošināšanu saistītus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām. 2016. gadā nacionālajā bankā apstrādāti 138.8 milj. banknošu, bet emitēto banknošu skaits pieaudzis par 8% - līdz 42 milj.;

- pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 milj. eiro (tas gandrīz divreiz pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā);

- salīdzinot ar vadošajiem valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāldaļas, Latvijas Banka ir starp lielākajiem peļņas daļas iemaksātājiem valsts budžetā, kā arī lielākais pelnītājs un lielākais peļņas iemaksātājs valsts budžetā, šos rādītājus pārrēķinot uz 1 darbinieku (Pārresoru koordinācijas centra dati par valsts uzņēmumu darbību - https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-kapitalsabiedribas/gada-parskati):

- izveidots un no 2016. gada 1. jūlija nacionālajā bankā darbu sācis valsts vienotais naudas ekspertīzes centrs, kas ļāvis Latvijā būtiski - no caurmērā 1-1.5 mēnešiem līdz mazāk nekā 2 nedēļām - samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Valsts vienotā naudas ekspertīzes centra izveidei 2016. gadā rīkotas vairāk nekā 10 tikšanās;

- Latvijas Banka uztur un attīsta maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas automatizētas maksājumu sistēmas - TARGET2-Latvija un Elektronisko klīringa sistēmu (EKS) -, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. 2016. gadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 429.2 tūkst, maksājumu 235.1 mljrd. eiro apjomā (kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 19.5%, bet kopapjoms samazinājās par 11.2%), bet EKS sistēmā - 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā (pieaugums par attiecīgi 6% un 3%);

•     2016. gadā Latvijas Banka uzsāka zibmaksājumu infrastruktūras izveidi, kas noslēdzās 2017. gadā (un tiks tālāk attīstīta turpmāk). Tas prasīja aptuveni 80 darba apspriedes;

•     2016. gadā sadarbībā ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem notika darbs pie Latvijas pievienošanās Eirosistēmas izveidotajai TARGET2 vērtspapīriem

(T2V) platformai. Projekts, kura īstenošanai 2016. gadā notikušas aptuveni 20 darba apspriedes, sekmīgi īstenots 2017. gada septembrī;

- papildus minētajam Latvijas Banka sniedza ievērojamu atbalstu, lai tieši Latvijā sekmīgu darbu uzsāktu Baltijas apvienotais centrālais vērtspapīru depozitārijs "Nasdaq CSD", kas apvieno visu trīs Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Šī projekta rezultātā "Nasdaq CSD" depozitārijs tika novērtēts kā pilnībā atbilstošs Eirosistēmas monetārās politikas darījumu veikšanai. Šī projekta īstenošanai rīkotas aptuveni 40 tikšanās;

- 2016. gadā Latvijas Banka, balstoties uz ekonomisko analīzi, sniedza vērtējumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām (šīs iniciatīvas apkopotas šeit - https://www.makroekonomika.lv/strukturalo-reformu-iniciativas), galvenokārt koncentrējoties uz veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli un nepieciešamajām pārmaiņām izglītības nozares konkurētspējas celšanai;

- Latvijas Banka uztur apjomīga Kredītu reģistra darbību, nodrošinot drošu attiecīgo datu pieejamību kreditētajiem un pašiem aizņēmējiem. Kredītu reģistrā 2016. gada beigās bija iekļautas ziņas par 1.14 milj. personu ar 4.2 milj. saistībām (kopā spēkā esošās un izbeigušās), to skaits 2016. gadā laikā pieauga attiecīgi par 3.5% un 7.1%;

- 2016. gadā paplašināta un uzlabota sniegtā finanšu statistika un īstenoti citi pasākumi, kas atspoguļoti Latvijas Bankas gada pārskatā - https://www.bank.lv/ images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada parskati/LB GP 2016 lv.pdf.

Gan 2015., gan 2016. gadā notika 11 Latvijas Bankas padomes sēdes, kurās, īstenojot likumā "Par Latvijas Banku" noteiktos uzdevumus, tika pieņemti 80 (2015. gadā) un 106 (2016. gadā) tiesību akti monetārās politikas instrumentu lietošanas, ieguldījumu pārvaldīšanas, skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšanas, maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbības un pārraudzības, Kredītu reģistra darbības, ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas un uzraudzības u.c. Latvijas Bankas darbības, pārvaldības un organizācijas jautājumos.

Latvijas Bankas prezidents piedalās Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēs un vada Latvijas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvaroto sanāksmēs, kuras divas reizes gadā notiek ASV.

Nacionālās bankas prezidents 2016. gadā piedalījās vairāk nekā 300 dažāda veida sanāksmēs (t.sk. tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem, gatavošanās sanāksmēs pirms Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēm u.tml.); 2015. gadā šādu aktivitāšu skaits bija aptuveni 250.

Apkopojot minēto, pieaugums vērojams gandrīz visos Latvijas Bankas darbību raksturojošos rādītājos. Vienlaicīgi īstenoti arī daudzi Latvijas tautsaimniecībai, finanšu nozarei un ikvienam iedzīvotājam būtiski projekti un uzsāktas daudzas diskusijas par strukturālajām reformām, kas uzskatāmi parāda, ka pagājušajā gadā turpināja pieaugt Latvijas nacionālās bankas un tās vadības produktivitāte.

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

FotoLatvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi gājušas bojā daudzas tautas, savu vēsturi noslēdzot ar izšķīšanu citu tautu sastāvā. Zinātne ir izanalizējusi šo rūgto pieredzi. Tie cilvēki, kuri zina attiecīgās “grāmatas”, tagad var skaidri fiksēt tautas bojāejas nenovēršamās pazīmes latviešu etnosā. Latvieši ir sasnieguši pēdējo fāzi. Pēdējā fāzē tautas garīgais sabrukums ir nenovēršams, un tauta izbeidz pastāvēt kā kolektīvs subjekts. Eseju ciklā “Tautas pēdējā fāze” runa būs par garīgās bojāejas atsevišķām izpausmēm šodienas dzīvē.
Lasīt visu...

18

Puņķu valdība

FotoMēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem. Turklāt tie veidojušies ne jau akūta deguna dobuma jeb Ministru kabineta gļotādas iekaisuma dēļ. Tā ir jau hroniska saslimšana, kuru kaut kādu iemeslu dēļ dakterim rādīt negribam. Tēlojam bezkompromisa cīņu attiecībā uz visiem un jebkuru, tikai ne attiecībā uz savu - Brīvības ielas ķermeni.
Lasīt visu...

6

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

FotoZāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu zāļu novērtēšanā un reģistrēšanā.
Lasīt visu...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...