Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Mūsu algas diemžēl attīstās straujāk nekā produktivitāte,” – tā šā gada oktobrī publiski izteicās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura paša atalgojums pērn pieaudzis vēl par 13 tūkstošiem eiro un jau pārsniedzis 150 tūkstošus eiro gadā. Šodien bez kādiem papildu komentāriem publicējam informācijas pieprasījumu, ko novembra sākumā Latvijas Bankai bija nosūtījis Lato Lapsa, kā arī skaidrojumu, ko parakstījis Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.

Informācijas pieprasījums par Rimšēviču un viņa produktivitāti

Masu informācijas līdzekļos atrodams šāds ar šā gada oktobri datēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikums: „Mūsu algas diemžēl attīstās straujāk nekā produktivitāte.”

Savukārt šā gada 8. septembrī Latvijas Banka sociālajā tīklā Twitter ir publicējusi ierakstu, kurā norādīts uz minētā I. Rimšēviča izteikumu par situāciju Latvijā: „Kāpj algas, bet produktivitāte netiek līdzi.”

No publiski pieejamiem datiem redzams, ka minētais I. Rimšēvičs 2016. gadā atalgojumā saņēmis 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Latvijas Bankas saistībā ar šiem faktiem šādu informāciju:

1) kā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaugusi minētā I. Rimšēviča produktivitāte, pildot savus amata pienākumus?

2) kas un ar kādas metodikas palīdzību ir aprēķinājis šīs produktivitātes pieaugumu? Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī konkrēto metodiku.

Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums

Atbildot uz Jūsu 2017. gada 5. novembra iesniegumā, kas Latvijas Bankā saņemts 2017. gada 8. novembrī, uzdoto jautājumu pēc būtības, informējam, ka Latvijas Bankā ir noteikta skaidra un pārskatāma atalgojuma politika (informācija par to publiski pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam. Mēneša darba algas apmēru aprēķina, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala_ikgad_dsamaksa/DS0030 euro.px/?rxid=blel9336-b8c4-49cl-a522-7a39dadlcc98). Tādējādi Latvijas Bankas prezidenta mēneša darba alga 2016. gadā ir pieaugusi par 4%.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka gan savā 2017. gada 8. septembra preses konferencē (preses konferences materiāli, t.sk. Latvijas Bankas prezidenta uzrunas teksts, atrodami Latvijas Bankas internēta vietnē - https://www.bank.lv/auditorijas/medijiem/preses-konferences/ 10949-pk-08092017), gan 2017. gada 1. novembra intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" nacionālās bankas prezidents pauda bažas, ka produktivitāte atpaliek no algu pieauguma tautsaimniecībā kopumā, kas ir nozīmīgs rādītājs no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa. Latvijas Bankas prezidents par atalgojuma tendencēm un produktivitāti runāja visas tautsaimniecības kontekstā.

Darba ražīgums jeb produktivitāte ir sasniegtais rezultāts uz ieguldīto darba laika vienību. Produktivitāti var izmērīt tautsaimniecībā kopumā, atsevišķās nozarēs un uzņēmumos (piem., https://www.makroekonomika.lv/latvijas-uznemumu-produktivitate-krustceles). Nacionālās bankas kā finanšu uzņēmuma produktivitāti un tātad tās vadības darbību un efektivitāti var novērtēt pēc attiecīgā gada darba rezultātiem:

- Latvijas Bankas pārvaldītie finanšu (valūtu un zelta) ieguldījumi 2016. gada beigās sasniedza 5.8 mljrd. eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Šīs stratēģiskās rezerves pēc apjoma ir līdzvērtīgas Latvijas valsts pamatbudžetam un par trešdaļu lielākas nekā Lietuvas un Igaunijas centrālo banku ieguldījumi kopā.

Latvijas Bankas atjaunošanas brīdī valūtu un zelta ieguldījumu apjoms bija 58 reizes mazāks - ap 100 milj. eiro;

- Latvijas Bankas kopējais aktīvu apjoms ir pārsniedzis 16 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 48%, bet kopš pievienošanās eiro zonai - par aptuveni 10 mljrd. eiro. Latvijas Bankas darbības sākuma posmā pēc tās atjaunošanas 1992. gadā, aktīvu apjoms bija 260 milj. eiro, tātad - tas audzēts vairāk nekā 60 reizes. Nacionālās bankas aktīvu apjoms ir aptuveni divas reizes lielāks nekā visu valsts uzņēmumu kopējā aktīvu vērtība (saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sniegto informāciju valsts kapitālsabiedrību aktīvi 2016. gadā veidoja 8.73 mljrd. eiro);

- neskatoties uz zemajām un pat negatīvajām procentu likmēm, Latvijas Bankai šādos nelabvēlīgos apstākļos ir izdevies strādāt ar 11.8 milj. eiro peļņu;

- īstenojot eiro zonas monetārās politikas operācijas, Latvijas Banka uzsākusi Paplašināto aktīvu iegādes programmu, kurā kopumā iegādājusies vērtspapīrus vairāk nekā 6 mljrd. eiro apjomā, tādējādi vairojot resursus, kas pieejami reālās ekonomikas kreditēšanai. 2016. gadā iegāžu apjoms kāpa par 41%, sasniedzot vairāk nekā 2.5 mljrd. eiro, kā rezultātā pieauga veicamo darbu apjoms;

- Latvijas Banka ir kļuvusi par skaidrās naudas loģistikas reģionālo centru Baltijā, sniedzot ar skaidras naudas nodrošināšanu saistītus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām. 2016. gadā nacionālajā bankā apstrādāti 138.8 milj. banknošu, bet emitēto banknošu skaits pieaudzis par 8% - līdz 42 milj.;

- pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 milj. eiro (tas gandrīz divreiz pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā);

- salīdzinot ar vadošajiem valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāldaļas, Latvijas Banka ir starp lielākajiem peļņas daļas iemaksātājiem valsts budžetā, kā arī lielākais pelnītājs un lielākais peļņas iemaksātājs valsts budžetā, šos rādītājus pārrēķinot uz 1 darbinieku (Pārresoru koordinācijas centra dati par valsts uzņēmumu darbību - https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-kapitalsabiedribas/gada-parskati):

- izveidots un no 2016. gada 1. jūlija nacionālajā bankā darbu sācis valsts vienotais naudas ekspertīzes centrs, kas ļāvis Latvijā būtiski - no caurmērā 1-1.5 mēnešiem līdz mazāk nekā 2 nedēļām - samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Valsts vienotā naudas ekspertīzes centra izveidei 2016. gadā rīkotas vairāk nekā 10 tikšanās;

- Latvijas Banka uztur un attīsta maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas automatizētas maksājumu sistēmas - TARGET2-Latvija un Elektronisko klīringa sistēmu (EKS) -, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. 2016. gadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 429.2 tūkst, maksājumu 235.1 mljrd. eiro apjomā (kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 19.5%, bet kopapjoms samazinājās par 11.2%), bet EKS sistēmā - 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā (pieaugums par attiecīgi 6% un 3%);

•     2016. gadā Latvijas Banka uzsāka zibmaksājumu infrastruktūras izveidi, kas noslēdzās 2017. gadā (un tiks tālāk attīstīta turpmāk). Tas prasīja aptuveni 80 darba apspriedes;

•     2016. gadā sadarbībā ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem notika darbs pie Latvijas pievienošanās Eirosistēmas izveidotajai TARGET2 vērtspapīriem

(T2V) platformai. Projekts, kura īstenošanai 2016. gadā notikušas aptuveni 20 darba apspriedes, sekmīgi īstenots 2017. gada septembrī;

- papildus minētajam Latvijas Banka sniedza ievērojamu atbalstu, lai tieši Latvijā sekmīgu darbu uzsāktu Baltijas apvienotais centrālais vērtspapīru depozitārijs "Nasdaq CSD", kas apvieno visu trīs Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Šī projekta rezultātā "Nasdaq CSD" depozitārijs tika novērtēts kā pilnībā atbilstošs Eirosistēmas monetārās politikas darījumu veikšanai. Šī projekta īstenošanai rīkotas aptuveni 40 tikšanās;

- 2016. gadā Latvijas Banka, balstoties uz ekonomisko analīzi, sniedza vērtējumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām (šīs iniciatīvas apkopotas šeit - https://www.makroekonomika.lv/strukturalo-reformu-iniciativas), galvenokārt koncentrējoties uz veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli un nepieciešamajām pārmaiņām izglītības nozares konkurētspējas celšanai;

- Latvijas Banka uztur apjomīga Kredītu reģistra darbību, nodrošinot drošu attiecīgo datu pieejamību kreditētajiem un pašiem aizņēmējiem. Kredītu reģistrā 2016. gada beigās bija iekļautas ziņas par 1.14 milj. personu ar 4.2 milj. saistībām (kopā spēkā esošās un izbeigušās), to skaits 2016. gadā laikā pieauga attiecīgi par 3.5% un 7.1%;

- 2016. gadā paplašināta un uzlabota sniegtā finanšu statistika un īstenoti citi pasākumi, kas atspoguļoti Latvijas Bankas gada pārskatā - https://www.bank.lv/ images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada parskati/LB GP 2016 lv.pdf.

Gan 2015., gan 2016. gadā notika 11 Latvijas Bankas padomes sēdes, kurās, īstenojot likumā "Par Latvijas Banku" noteiktos uzdevumus, tika pieņemti 80 (2015. gadā) un 106 (2016. gadā) tiesību akti monetārās politikas instrumentu lietošanas, ieguldījumu pārvaldīšanas, skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšanas, maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbības un pārraudzības, Kredītu reģistra darbības, ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas un uzraudzības u.c. Latvijas Bankas darbības, pārvaldības un organizācijas jautājumos.

Latvijas Bankas prezidents piedalās Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēs un vada Latvijas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvaroto sanāksmēs, kuras divas reizes gadā notiek ASV.

Nacionālās bankas prezidents 2016. gadā piedalījās vairāk nekā 300 dažāda veida sanāksmēs (t.sk. tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem, gatavošanās sanāksmēs pirms Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēm u.tml.); 2015. gadā šādu aktivitāšu skaits bija aptuveni 250.

Apkopojot minēto, pieaugums vērojams gandrīz visos Latvijas Bankas darbību raksturojošos rādītājos. Vienlaicīgi īstenoti arī daudzi Latvijas tautsaimniecībai, finanšu nozarei un ikvienam iedzīvotājam būtiski projekti un uzsāktas daudzas diskusijas par strukturālajām reformām, kas uzskatāmi parāda, ka pagājušajā gadā turpināja pieaugt Latvijas nacionālās bankas un tās vadības produktivitāte.

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...