Latvijas Banka nolēmusi bezjēdzīgi izšķiest 200 tūkstošus eiro, aizdomas par koruptīviem motīviem
PIETIEK29.09.2025.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Mārtiņa Kazāka (attēlā) vadītā Latvijas Banka nolēmusi bezjēdzīgi izšķiest 200 tūkstošus eiro, iegādājoties savu piecu gadu finanšu pārskatu revīziju veikšanas pakalpojumu no SIA „KPMG Baltics”, kura piedāvāja to veikt par 517 500 eiro. Par 200 tūkstošiem lētākais SIA „BDO Assurance” piedāvājums noraidīts ar pamatojumu, ka SIA patiesajam labuma guvējam esot fiksēts nodokļu parāds, kas kopumā pārsniedz 150 eiro.
SIA „BDO Assurance” piedāvājums bija par 302 500 eiro, taču Latvijas Bankas iepirkuma komisija kā „saimnieciski izdevīgāko” ir izvēlējusies SIA „KPMG Baltics” piedāvājumu par 517 500 eiro, un izrādās, ka par 200 tūkstošiem lētākā piedāvājuma noraidīšana pamatota ar to, ka nevis uzņēmumam, kas to izteicis, bet tā patiesajam labuma guvējam konstatēts par 150 eiro lielāks nodokļu parāds.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā iepirkuma dokumentācija, iepirkuma veikšana ir bijusi tik dīvaina, ka var radīt aizdomas par koruptīvām norisēm Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas iepirkuma komisija vērsusies pie „BDO Assurance”, norādot, ka ir konstatējusi, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā (un dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, „BDO Assurance” patiesā labuma guvējam Jānim Zelmenim konstatēts nodokļu parāds.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu „BDO Assurance” noteikts termiņš - trīs darbdienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas - pierādījumu iesniegšanai par to, ka J. Zelmenim nav neizpildītu saistību nodokļu jomā.
Noteiktajā termiņā SIA „BDO Assurance” Latvijas Bankai iesniegusi izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas, un tā apliecinājusi faktu, ka dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, patiesajam labuma guvējam nav bijis nodokļu parādu.
Taču, neraugoties uz to, Latvijas Bankas iepirkumu komisija šā gada 11. februārī vienalga nobalsojusi par „BDO Assurance” izslēgšanu no konkursa. Vēl vairāk, 2025. gada 15. martā „BDO Assurance” nosūtījusi iepirkumu komisijai vēstuli, kurā atkārtoti sniegusi izvērstu paskaidrojumu par J. Zelmeņa saistību izpildi nodokļu jomā, kā arī pievienojusi Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kas apliecina nodokļu parādu neesamību.
Taču tas nav līdzējis: 6. jūnijā Latvijas Bankas iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu SIA “KPMG Baltics”, kuras par 200 tūkstošiem eiro dārgākais piedāvājums atzīts par „saimnieciski izdevīgāko”.
Rīt – nākamā publikācija par šo iepirkumu, kurš uzskatāmi demonstrē, kā Latvijā tiek īstenotas koruptīvas intereses valsts iepirkumu jomā.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
