Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadībai, kas uzskata, ka tā ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, bet tai nav sabiedrībai jāatskaitās par to izlietojumu, tomēr nāksies atbildēt - vai Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš, darba laikā ar dienesta auto dodoties risināt ģimenes konfliktu, ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām. Šādu spriedumu, atzīstot par prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz šo jautājumu, pieņēmusi administratīvā rajona tiesa.

Administratīvā rajona tiesa administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6 bija ierosinājusi pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū bija devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim.

Nu tiesa ir pieņēmusi spriedumu (ko Latvijas Banka vēl var pārsūdzēt), - publicējam to pilnībā.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015.gada 14.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma piektajā līdz septītajā jautājumā prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa ar 2014.gada 8.oktobra iesniegumu (turpmāk arī - Iesniegums) vērsās Latvijas Bankā (turpmāk arī - atbildētāja) ar mērķi saņemt atbildes uz jautājumiem, kas pārsūdzētajā daļā saistīti ar Latvijas Bankas padomes locekļa A.Sautiņa dienesta uzdevumu pildīšanu un dienesta transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu pildīšanai konkrētajā laikā un vietā (turpmāk arī - Informācija).

2014.gada 24.oktobrī Latvijas Banka sniedza pieteicējam atbildi Nr.09.1-21/2014/211 „Par informācijas pieprasījumu" (turpmāk arī - Vēstule) (lietas 9.-10.lapa), kurā saistībā ar pieteicēja prasīto Informāciju pārsūdzētajā daļā norādīja, ka tā ir saistīta ar personas privāto dzīvi, jo A.Sautiņa atrašanās konkrētajā laikā un vietā saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu.

[2]  Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz atzīt Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, jo Vēstulē atteikts sniegt pieteicēja Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumā prasīto informāciju.

Pieteicējs paskaidro, ka minētajos jautājumos atbildētājai netika pieprasīta informācija par personas privātu dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Pieteicēja ieskatā 7.jautājums tāpat kā divi iepriekšējie attiecas tieši uz valsts resursu izmantošanu.

[3]  2014.gada 9.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā, pamatojoties uz Vēstulē norādītajiem argumentiem, pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu {lietas 14.-18. lapa).

Atbildētājas ieskatā ar Vēstuli Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, bet, ja atbildes saturs pieteicēju neapmierina, tas nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildētāja paskaidro, ka Latvijas Bankas sniegtā atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Saistībā ar atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu atbildētāja vērš uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtajai daļai par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz minēto jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz minētā likuma 5.2 panta ceturtās daļas 1.punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Turklāt, piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Atbildētāja ieskatā Vēstule pēc būtības sniedz atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147.panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā.

Pieteikumā nepamatoti norādīts, ka Latvijas Bankas statusa dēļ pieteicējam nav iespējas pārsūdzēt bankas rīcību augstākstāvošā instancē, jo atbilstoši likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome.

Ņemot vērā, ka atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91.panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē, atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei.

Attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzinājuma prasījumu atbildētāja norāda, ka Latvijas Banka ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska, savukārt neērtības, kas rodas prettiesiska lēmuma pārsūdzēšanā, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu.

[4]  Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5]  Ar Iesniegumu pieteicējs vērsās Latvijas Bankā, lai ar konkrētiem jautājumiem pieprasītu Informāciju par noteiktu faktu, līdz ar to lietas izskatīšanā piemērojamas Informācijas atklātības likuma (turpmāk arī - IAL) normas.

[6]  Atbilstoši IAL 2.panta pirmajai daļai šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Minētā panta otrā daļa nosaka, ka likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē, savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar IAL 10.panta trešo daļu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

IAL 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.

Kā atzīts judikatūrā, tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Valsts pārvaldei ir jābūt atklātai, pieejamai un tās darbībai - pārskatāmai. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

No minētā secināms, ka vienīgais šķērslis informācijas pieprasījuma izpildei ir gadījums, kad prasītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kuras uzskaitījums minēts IAL 5.panta otrajā daļā.

[7]  Pieteicējs pieteikumā norāda, ka ar Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu Latvijas Bankai netika pieprasīta informācija par personas privāto dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu, turklāt jautājumi pieteicēja ieskatā attiecināmi uz valsts resursu izmantošanu, savukārt atbildētāja apgalvo, ka uz minētajiem jautājumiem atbildēts pēc būtības normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

Secināms, ka lietā ir strīds par to, vai Latvijas Bankas Vēstulē sniegtais ziņu kopums ir pietiekams un uzskatāms par normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā sniegtu informāciju/atbildi uz Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu.

[8]  Iesniegumā pieteicējs Latvijas Bankai lūdza sniegt informāciju, atbildot uz jautājumiem:

[8.1] kādus dienesta uzdevumus A.Sautiņš veica, ar konkrēto transportlīdzekli šā gada 19.septembrī, pulksten 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.2] kādus darba pienākumus A.Sautiņš veica, šā gada 19.septembrī, no pulksten 13.00 līdz pulksten 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.3] ja A.Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām?

[9]  Ar Vēstuli saistībā ar sprieduma 8.1.-8.3.punktos minētajiem jautājumiem Latvijas Banka sniedza atbildi, ka „A.Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi".

Tāpat līdzās citiem iesniegumā ietvertajiem jautājumiem saistībā ar sprieduma 8.3.punkta jautājumu iestāde arī norāda, ka „Latvijas Bankas padomes locekļi, tsk. A.Sautiņš, lieto Latvijas Bankas1 amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014.gada 19.septembri A.Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6,2009.izlaiduma gads, valsts reģ. Nr.GA4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010.gada 30.septembra kārtībā Nr. 184/3 „Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013.gada 28.februāra kārtībā Nr.l 169/8 „Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirigi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību".

[10] Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.1.punktā minēto Iesnieguma 5.jautājumu, tiesa secina, ka A.Sautiņa ierašanās ar transportlīdzekļa Audi A6 palīdzību 2014.gada 19.septembrī, plkst.13.00 Mārupē, Meistaru ielā, nebija saistīta ar dienesta uzdevumu veikšanu, bet gan ar personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.2.punktā minēto Iesnieguma 6.     jautājumu, tiesa secina, ka 2014.gada 19.septembri, no plkst.13.00 līdz 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā, A.Sautiņš neveica darba pienākums, jo atradās minētajā vietā un laikā saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, proti, personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.3.punktā minēto Iesnieguma

7.   jautājumu, tiesa secina, ka pieteicējam sniegta informācija par to, ka A.Sautiņš Iesniegumā minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, bet bija ieradies Mārupē saistībā ar personiskiem apstākļiem. Tāpat kopsakarā ar atbildi uz citiem Iesnieguma jautājumiem, iekļaujot ari atsauci uz Iesnieguma 7.jautājumu, pieteicējs tiek informēts par vieglo transportlīdzekļu izmantošanas mērķi un veidu, kādā tos izmanto Latvijas Bankas padomes locekļi, ieskaitot A.Sautiņu, pieteicējam tiek sniegta informācija par A.Sautiņa 2014.gada 19.septembrī izmantoto transportlīdzekli, kā ari pieteicējam tiek izskaidroti gadījumi, kuros uzskatāms, ka autotransports izmantots darba vajadzībām, vēršot uzmanību uz Latvijas Bankas padomes pieņemto transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas, atsavināšanas un izmantošanas organizācijas kārtību, pievienojot attiecīgus pielikumus, tomēr tiesa nekonstatē Vēstules saturā informāciju par Latvijas Bankas informēšanu no A.Sautiņa puses par savu prombūtni attiecīgajā laikā, kā arī Vēstulē nav informācijas par to, vai A.Sautiņš bija apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, tāpat nav sniegta atbilde uz jautājumu, vai A.Sautiņš bija kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

No minētā konstatējams, ka Latvijas Banka nav sniegusi atbildi pēc būtības uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Tiesas ieskatā Latvijas Bankas atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu ir vērtējama kā izvairīga un nekonkrēta, tomēr pēc būtības tā pilnībā aptver minētajos jautājumos ietilpstošās informācijas loku, proti, ar konkrēto transportlīdzekli A.Sautiņš neveica dienesta uzdevumus un attiecīgajā laika periodā neveica darba pienākumus Vēstulē sīkāk paskaidroto apstākļu dēļ.

Lai ari Latvijas Bankas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija ir neatbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam, savukārt Iesnieguma 7.jautājums tiesas ieskatā ir pilnībā atstāts bez ievērības, jo šajā jautājumā ietvertā nosacījuma apstiprināšana nesniedz atbildes uz pārējo jautājuma saturu, tāpat arī uz citiem Iesniegumā iekļautajiem jautājumiem attiecināmā kopējā atbilde vērtējama kā formāla, jo no tās tikai netieši var izsecināt iespējamo Latvijas Bankas nostāju par Iesnieguma 7.jautājuma saturu, bet konkrētu vai vienkārši saprotamu atbildi par minētā jautājuma saturu tiesa nekonstatē.

Pieteikumā pieteicējs uzsver, ka pieprasījuma mērķis nebija iegūt informāciju par personas privāto dzīvi vai kādus sensitīvus datus, bet informāciju, kas attiecināma uz valsts resursu izmantošanu saistībā ar dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Šajā spriedumā tiesa jau konstatēja, ka Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesnieguma 5. un 6 jautājumu, savukārt vērtējot sniegtās ziņas, atzīstams, ka tās ir attiecināmas uz pieteicēja vēlamo mērķi, un iestādes atbildes ierobežošana ar atsauci uz informāciju par personas privāto dzīvi, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, nemaina atbildes sniegšanas faktu uz minētajiem jautājumiem.

Vienlaikus konstatējams, ka arī atbildot uz Iesnieguma 7.jautājumu, Latvijas Banka sniegtās informācijas apjomu ierobežo ar atsauci uz ziņām par personas privāto dzīvi. Tiesas ieskatā jautājumi par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā un ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, un kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām, nav saistīti ar privātpersonas privātās dzīves gaitām, bet gan tieši attiecināmi uz pieteikumā norādīto vēlamo informācijas saturu, proti, jautājums pilnībā saistīts ar mērķi iegūt informāciju par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu kopsakarā ar valsts resursu izmantošanu.

Pārbaudot lietas materiālus, secināms, ka arī atbildētājas paskaidrojumā nav sniegta informācija, kas attiecināma uz Iesnieguma 7.jautājumu. Savā paskaidrojumā, atsaucoties uz Vēstulei pievienotajiem dokumentiem, atbildētāja paskaidro, ka piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka, tomēr, piemēram, informācija par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā, nav sniegta, tāpat kā nav sniegta ari uz pārējo Iesnieguma 7.jautājuma saturu attiecināmā informācija.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Vēstulē nav sniegusi atbildi pēc būtības uz pieteicēja Iesnieguma 7.jautājumu, līdz ar to atbildētājas rīcība šajā daļā atzīstama par prettiesisku, un atbildētājai uzliekams pienākums sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu.

[11] Atbildētāja paskaidrojumā tiesai ir norādījusi, ka saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantu augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome, tāpēc pieteicējam bija iespējas atteikumu pārsūdzēt.

Tiesa šādam atbildētājas viedoklim nepiekrīt, jo likuma „Par Latvijas Banku" 26.panta pirmā daļa noteic, ka „Latvijas Bankas padome Latvijas Bankas vārdā pieņem lēmumus, kas nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu izpildei, tai skaitā piedaloties Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē", bet trešā daļa - „Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem", proti, Bankas padomes kompetence neaptver jautājumus, kas skar administratīvi procesuālo jautājumu risināšanu, tostarp, IAL ievērošanu Latvijas Bankas darbībā.

[12] Pieteicējs vienlaikus ar informācijas pieprasījumu ir vērsies tiesā arī par atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, pieprasot atvainošanos.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Kārtību, kādā tiek atlīdzināti privātpersonai nodarītie zaudējumi, nosaka arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk arī - Atlīdzināšanas likums) un tā 1.pantā ir nostiprināts likuma mērķis, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Ievērojot, ka tiesa konstatēja prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, pastāv pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 9.pantam morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Minētā likuma 11.panta trešā daļa nosaka, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

Šajā spriedumā tiesa konstatēja pieteicēja ar likumu aizsargāto tiesību uz informācijas saņemšanu aizskārumu, vienlaikus pieteicējs ir norādījis, ka vēlas saņemt atvainošanos par iestādes prettiesisko rīcību.

Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka „atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā".

Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publisku atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Arī Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka- „Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlīdzinājuma veidi ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana vai zaudējuma (kaitējuma) atlīdzinājums naudā. Noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Vienīgi tad, ja iepriekšējo stāvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot, vai arī tas nav adekvāti, pieļaujams atlīdzinājums naudā. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nav adekvāta, ja tā ir saistīta ar nesamērīgi lielām pūlēm, kas neatrodas saprātīgās

attiecībās ar pieprasīto tiesisko stāvokli. Papildus šiem atlīdzinājuma veidiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz iestādes atvainošanos kā atlīdzinājuma veidu par vieglu privātpersonai nodarīto personisko (arī morālo) kaitējumu" (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.jūnija sprieduma lietā SKA-0338/09 [12] punktu).

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartās pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Latvijas Bankai sniegt pieteicējam atbildi pēc būtības ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251 .pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu un uzdot Latvijas Bankai pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu, bet pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Bankas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) par pieteikumu samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne

Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā, 2015.gada 14.maijā

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

34
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...