Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadībai, kas uzskata, ka tā ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, bet tai nav sabiedrībai jāatskaitās par to izlietojumu, tomēr nāksies atbildēt - vai Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš, darba laikā ar dienesta auto dodoties risināt ģimenes konfliktu, ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām. Šādu spriedumu, atzīstot par prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz šo jautājumu, pieņēmusi administratīvā rajona tiesa.

Administratīvā rajona tiesa administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6 bija ierosinājusi pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū bija devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim.

Nu tiesa ir pieņēmusi spriedumu (ko Latvijas Banka vēl var pārsūdzēt), - publicējam to pilnībā.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015.gada 14.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma piektajā līdz septītajā jautājumā prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa ar 2014.gada 8.oktobra iesniegumu (turpmāk arī - Iesniegums) vērsās Latvijas Bankā (turpmāk arī - atbildētāja) ar mērķi saņemt atbildes uz jautājumiem, kas pārsūdzētajā daļā saistīti ar Latvijas Bankas padomes locekļa A.Sautiņa dienesta uzdevumu pildīšanu un dienesta transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu pildīšanai konkrētajā laikā un vietā (turpmāk arī - Informācija).

2014.gada 24.oktobrī Latvijas Banka sniedza pieteicējam atbildi Nr.09.1-21/2014/211 „Par informācijas pieprasījumu" (turpmāk arī - Vēstule) (lietas 9.-10.lapa), kurā saistībā ar pieteicēja prasīto Informāciju pārsūdzētajā daļā norādīja, ka tā ir saistīta ar personas privāto dzīvi, jo A.Sautiņa atrašanās konkrētajā laikā un vietā saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu.

[2]  Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz atzīt Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, jo Vēstulē atteikts sniegt pieteicēja Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumā prasīto informāciju.

Pieteicējs paskaidro, ka minētajos jautājumos atbildētājai netika pieprasīta informācija par personas privātu dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Pieteicēja ieskatā 7.jautājums tāpat kā divi iepriekšējie attiecas tieši uz valsts resursu izmantošanu.

[3]  2014.gada 9.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā, pamatojoties uz Vēstulē norādītajiem argumentiem, pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu {lietas 14.-18. lapa).

Atbildētājas ieskatā ar Vēstuli Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, bet, ja atbildes saturs pieteicēju neapmierina, tas nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildētāja paskaidro, ka Latvijas Bankas sniegtā atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Saistībā ar atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu atbildētāja vērš uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtajai daļai par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz minēto jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz minētā likuma 5.2 panta ceturtās daļas 1.punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Turklāt, piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Atbildētāja ieskatā Vēstule pēc būtības sniedz atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147.panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā.

Pieteikumā nepamatoti norādīts, ka Latvijas Bankas statusa dēļ pieteicējam nav iespējas pārsūdzēt bankas rīcību augstākstāvošā instancē, jo atbilstoši likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome.

Ņemot vērā, ka atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91.panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē, atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei.

Attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzinājuma prasījumu atbildētāja norāda, ka Latvijas Banka ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska, savukārt neērtības, kas rodas prettiesiska lēmuma pārsūdzēšanā, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu.

[4]  Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5]  Ar Iesniegumu pieteicējs vērsās Latvijas Bankā, lai ar konkrētiem jautājumiem pieprasītu Informāciju par noteiktu faktu, līdz ar to lietas izskatīšanā piemērojamas Informācijas atklātības likuma (turpmāk arī - IAL) normas.

[6]  Atbilstoši IAL 2.panta pirmajai daļai šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Minētā panta otrā daļa nosaka, ka likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē, savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar IAL 10.panta trešo daļu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

IAL 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.

Kā atzīts judikatūrā, tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Valsts pārvaldei ir jābūt atklātai, pieejamai un tās darbībai - pārskatāmai. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

No minētā secināms, ka vienīgais šķērslis informācijas pieprasījuma izpildei ir gadījums, kad prasītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kuras uzskaitījums minēts IAL 5.panta otrajā daļā.

[7]  Pieteicējs pieteikumā norāda, ka ar Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu Latvijas Bankai netika pieprasīta informācija par personas privāto dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu, turklāt jautājumi pieteicēja ieskatā attiecināmi uz valsts resursu izmantošanu, savukārt atbildētāja apgalvo, ka uz minētajiem jautājumiem atbildēts pēc būtības normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

Secināms, ka lietā ir strīds par to, vai Latvijas Bankas Vēstulē sniegtais ziņu kopums ir pietiekams un uzskatāms par normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā sniegtu informāciju/atbildi uz Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu.

[8]  Iesniegumā pieteicējs Latvijas Bankai lūdza sniegt informāciju, atbildot uz jautājumiem:

[8.1] kādus dienesta uzdevumus A.Sautiņš veica, ar konkrēto transportlīdzekli šā gada 19.septembrī, pulksten 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.2] kādus darba pienākumus A.Sautiņš veica, šā gada 19.septembrī, no pulksten 13.00 līdz pulksten 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.3] ja A.Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām?

[9]  Ar Vēstuli saistībā ar sprieduma 8.1.-8.3.punktos minētajiem jautājumiem Latvijas Banka sniedza atbildi, ka „A.Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi".

Tāpat līdzās citiem iesniegumā ietvertajiem jautājumiem saistībā ar sprieduma 8.3.punkta jautājumu iestāde arī norāda, ka „Latvijas Bankas padomes locekļi, tsk. A.Sautiņš, lieto Latvijas Bankas1 amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014.gada 19.septembri A.Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6,2009.izlaiduma gads, valsts reģ. Nr.GA4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010.gada 30.septembra kārtībā Nr. 184/3 „Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013.gada 28.februāra kārtībā Nr.l 169/8 „Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirigi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību".

[10] Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.1.punktā minēto Iesnieguma 5.jautājumu, tiesa secina, ka A.Sautiņa ierašanās ar transportlīdzekļa Audi A6 palīdzību 2014.gada 19.septembrī, plkst.13.00 Mārupē, Meistaru ielā, nebija saistīta ar dienesta uzdevumu veikšanu, bet gan ar personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.2.punktā minēto Iesnieguma 6.     jautājumu, tiesa secina, ka 2014.gada 19.septembri, no plkst.13.00 līdz 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā, A.Sautiņš neveica darba pienākums, jo atradās minētajā vietā un laikā saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, proti, personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.3.punktā minēto Iesnieguma

7.   jautājumu, tiesa secina, ka pieteicējam sniegta informācija par to, ka A.Sautiņš Iesniegumā minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, bet bija ieradies Mārupē saistībā ar personiskiem apstākļiem. Tāpat kopsakarā ar atbildi uz citiem Iesnieguma jautājumiem, iekļaujot ari atsauci uz Iesnieguma 7.jautājumu, pieteicējs tiek informēts par vieglo transportlīdzekļu izmantošanas mērķi un veidu, kādā tos izmanto Latvijas Bankas padomes locekļi, ieskaitot A.Sautiņu, pieteicējam tiek sniegta informācija par A.Sautiņa 2014.gada 19.septembrī izmantoto transportlīdzekli, kā ari pieteicējam tiek izskaidroti gadījumi, kuros uzskatāms, ka autotransports izmantots darba vajadzībām, vēršot uzmanību uz Latvijas Bankas padomes pieņemto transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas, atsavināšanas un izmantošanas organizācijas kārtību, pievienojot attiecīgus pielikumus, tomēr tiesa nekonstatē Vēstules saturā informāciju par Latvijas Bankas informēšanu no A.Sautiņa puses par savu prombūtni attiecīgajā laikā, kā arī Vēstulē nav informācijas par to, vai A.Sautiņš bija apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, tāpat nav sniegta atbilde uz jautājumu, vai A.Sautiņš bija kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

No minētā konstatējams, ka Latvijas Banka nav sniegusi atbildi pēc būtības uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Tiesas ieskatā Latvijas Bankas atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu ir vērtējama kā izvairīga un nekonkrēta, tomēr pēc būtības tā pilnībā aptver minētajos jautājumos ietilpstošās informācijas loku, proti, ar konkrēto transportlīdzekli A.Sautiņš neveica dienesta uzdevumus un attiecīgajā laika periodā neveica darba pienākumus Vēstulē sīkāk paskaidroto apstākļu dēļ.

Lai ari Latvijas Bankas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija ir neatbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam, savukārt Iesnieguma 7.jautājums tiesas ieskatā ir pilnībā atstāts bez ievērības, jo šajā jautājumā ietvertā nosacījuma apstiprināšana nesniedz atbildes uz pārējo jautājuma saturu, tāpat arī uz citiem Iesniegumā iekļautajiem jautājumiem attiecināmā kopējā atbilde vērtējama kā formāla, jo no tās tikai netieši var izsecināt iespējamo Latvijas Bankas nostāju par Iesnieguma 7.jautājuma saturu, bet konkrētu vai vienkārši saprotamu atbildi par minētā jautājuma saturu tiesa nekonstatē.

Pieteikumā pieteicējs uzsver, ka pieprasījuma mērķis nebija iegūt informāciju par personas privāto dzīvi vai kādus sensitīvus datus, bet informāciju, kas attiecināma uz valsts resursu izmantošanu saistībā ar dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Šajā spriedumā tiesa jau konstatēja, ka Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesnieguma 5. un 6 jautājumu, savukārt vērtējot sniegtās ziņas, atzīstams, ka tās ir attiecināmas uz pieteicēja vēlamo mērķi, un iestādes atbildes ierobežošana ar atsauci uz informāciju par personas privāto dzīvi, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, nemaina atbildes sniegšanas faktu uz minētajiem jautājumiem.

Vienlaikus konstatējams, ka arī atbildot uz Iesnieguma 7.jautājumu, Latvijas Banka sniegtās informācijas apjomu ierobežo ar atsauci uz ziņām par personas privāto dzīvi. Tiesas ieskatā jautājumi par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā un ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, un kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām, nav saistīti ar privātpersonas privātās dzīves gaitām, bet gan tieši attiecināmi uz pieteikumā norādīto vēlamo informācijas saturu, proti, jautājums pilnībā saistīts ar mērķi iegūt informāciju par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu kopsakarā ar valsts resursu izmantošanu.

Pārbaudot lietas materiālus, secināms, ka arī atbildētājas paskaidrojumā nav sniegta informācija, kas attiecināma uz Iesnieguma 7.jautājumu. Savā paskaidrojumā, atsaucoties uz Vēstulei pievienotajiem dokumentiem, atbildētāja paskaidro, ka piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka, tomēr, piemēram, informācija par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā, nav sniegta, tāpat kā nav sniegta ari uz pārējo Iesnieguma 7.jautājuma saturu attiecināmā informācija.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Vēstulē nav sniegusi atbildi pēc būtības uz pieteicēja Iesnieguma 7.jautājumu, līdz ar to atbildētājas rīcība šajā daļā atzīstama par prettiesisku, un atbildētājai uzliekams pienākums sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu.

[11] Atbildētāja paskaidrojumā tiesai ir norādījusi, ka saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantu augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome, tāpēc pieteicējam bija iespējas atteikumu pārsūdzēt.

Tiesa šādam atbildētājas viedoklim nepiekrīt, jo likuma „Par Latvijas Banku" 26.panta pirmā daļa noteic, ka „Latvijas Bankas padome Latvijas Bankas vārdā pieņem lēmumus, kas nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu izpildei, tai skaitā piedaloties Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē", bet trešā daļa - „Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem", proti, Bankas padomes kompetence neaptver jautājumus, kas skar administratīvi procesuālo jautājumu risināšanu, tostarp, IAL ievērošanu Latvijas Bankas darbībā.

[12] Pieteicējs vienlaikus ar informācijas pieprasījumu ir vērsies tiesā arī par atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, pieprasot atvainošanos.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Kārtību, kādā tiek atlīdzināti privātpersonai nodarītie zaudējumi, nosaka arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk arī - Atlīdzināšanas likums) un tā 1.pantā ir nostiprināts likuma mērķis, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Ievērojot, ka tiesa konstatēja prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, pastāv pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 9.pantam morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Minētā likuma 11.panta trešā daļa nosaka, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

Šajā spriedumā tiesa konstatēja pieteicēja ar likumu aizsargāto tiesību uz informācijas saņemšanu aizskārumu, vienlaikus pieteicējs ir norādījis, ka vēlas saņemt atvainošanos par iestādes prettiesisko rīcību.

Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka „atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā".

Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publisku atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Arī Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka- „Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlīdzinājuma veidi ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana vai zaudējuma (kaitējuma) atlīdzinājums naudā. Noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Vienīgi tad, ja iepriekšējo stāvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot, vai arī tas nav adekvāti, pieļaujams atlīdzinājums naudā. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nav adekvāta, ja tā ir saistīta ar nesamērīgi lielām pūlēm, kas neatrodas saprātīgās

attiecībās ar pieprasīto tiesisko stāvokli. Papildus šiem atlīdzinājuma veidiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz iestādes atvainošanos kā atlīdzinājuma veidu par vieglu privātpersonai nodarīto personisko (arī morālo) kaitējumu" (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.jūnija sprieduma lietā SKA-0338/09 [12] punktu).

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartās pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Latvijas Bankai sniegt pieteicējam atbildi pēc būtības ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251 .pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu un uzdot Latvijas Bankai pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu, bet pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Bankas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) par pieteikumu samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne

Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā, 2015.gada 14.maijā

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

15

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

FotoEsmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu nosūtījis visiem Saeimas deputātiem.
Lasīt visu...

12

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

FotoBeidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme uz medijiem, politiskā «aizmugure» partijās un ievērojami finansiālie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegūti, tos vienkārši pievācot savā rīcībā ar valsts iestāžu (šinī gadījumā prokuratūras) atbalstu.
Lasīt visu...

21

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

FotoOtrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes opozīcijas deputāts Guntis Grūba no biedrības “Tev, Jūrmala” un Jaunās konservatīvās partijas. G. Grūba vecāku sapulci politizēja un pagrieza notikumu gaitu sev un savai partijai vēlamā gultnē, faktiski mēģinot sākt  nacionālā naida kurināšanas konfliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...