Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadībai, kas uzskata, ka tā ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, bet tai nav sabiedrībai jāatskaitās par to izlietojumu, tomēr nāksies atbildēt - vai Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš, darba laikā ar dienesta auto dodoties risināt ģimenes konfliktu, ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām. Šādu spriedumu, atzīstot par prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz šo jautājumu, pieņēmusi administratīvā rajona tiesa.

Administratīvā rajona tiesa administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6 bija ierosinājusi pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū bija devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim.

Nu tiesa ir pieņēmusi spriedumu (ko Latvijas Banka vēl var pārsūdzēt), - publicējam to pilnībā.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015.gada 14.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma piektajā līdz septītajā jautājumā prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa ar 2014.gada 8.oktobra iesniegumu (turpmāk arī - Iesniegums) vērsās Latvijas Bankā (turpmāk arī - atbildētāja) ar mērķi saņemt atbildes uz jautājumiem, kas pārsūdzētajā daļā saistīti ar Latvijas Bankas padomes locekļa A.Sautiņa dienesta uzdevumu pildīšanu un dienesta transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu pildīšanai konkrētajā laikā un vietā (turpmāk arī - Informācija).

2014.gada 24.oktobrī Latvijas Banka sniedza pieteicējam atbildi Nr.09.1-21/2014/211 „Par informācijas pieprasījumu" (turpmāk arī - Vēstule) (lietas 9.-10.lapa), kurā saistībā ar pieteicēja prasīto Informāciju pārsūdzētajā daļā norādīja, ka tā ir saistīta ar personas privāto dzīvi, jo A.Sautiņa atrašanās konkrētajā laikā un vietā saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu.

[2]  Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz atzīt Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, jo Vēstulē atteikts sniegt pieteicēja Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumā prasīto informāciju.

Pieteicējs paskaidro, ka minētajos jautājumos atbildētājai netika pieprasīta informācija par personas privātu dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Pieteicēja ieskatā 7.jautājums tāpat kā divi iepriekšējie attiecas tieši uz valsts resursu izmantošanu.

[3]  2014.gada 9.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā, pamatojoties uz Vēstulē norādītajiem argumentiem, pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu {lietas 14.-18. lapa).

Atbildētājas ieskatā ar Vēstuli Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, bet, ja atbildes saturs pieteicēju neapmierina, tas nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildētāja paskaidro, ka Latvijas Bankas sniegtā atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Saistībā ar atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu atbildētāja vērš uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtajai daļai par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz minēto jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz minētā likuma 5.2 panta ceturtās daļas 1.punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Turklāt, piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Atbildētāja ieskatā Vēstule pēc būtības sniedz atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147.panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā.

Pieteikumā nepamatoti norādīts, ka Latvijas Bankas statusa dēļ pieteicējam nav iespējas pārsūdzēt bankas rīcību augstākstāvošā instancē, jo atbilstoši likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome.

Ņemot vērā, ka atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91.panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē, atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei.

Attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzinājuma prasījumu atbildētāja norāda, ka Latvijas Banka ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska, savukārt neērtības, kas rodas prettiesiska lēmuma pārsūdzēšanā, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu.

[4]  Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5]  Ar Iesniegumu pieteicējs vērsās Latvijas Bankā, lai ar konkrētiem jautājumiem pieprasītu Informāciju par noteiktu faktu, līdz ar to lietas izskatīšanā piemērojamas Informācijas atklātības likuma (turpmāk arī - IAL) normas.

[6]  Atbilstoši IAL 2.panta pirmajai daļai šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Minētā panta otrā daļa nosaka, ka likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē, savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar IAL 10.panta trešo daļu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

IAL 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.

Kā atzīts judikatūrā, tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Valsts pārvaldei ir jābūt atklātai, pieejamai un tās darbībai - pārskatāmai. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

No minētā secināms, ka vienīgais šķērslis informācijas pieprasījuma izpildei ir gadījums, kad prasītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kuras uzskaitījums minēts IAL 5.panta otrajā daļā.

[7]  Pieteicējs pieteikumā norāda, ka ar Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu Latvijas Bankai netika pieprasīta informācija par personas privāto dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu, turklāt jautājumi pieteicēja ieskatā attiecināmi uz valsts resursu izmantošanu, savukārt atbildētāja apgalvo, ka uz minētajiem jautājumiem atbildēts pēc būtības normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

Secināms, ka lietā ir strīds par to, vai Latvijas Bankas Vēstulē sniegtais ziņu kopums ir pietiekams un uzskatāms par normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā sniegtu informāciju/atbildi uz Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu.

[8]  Iesniegumā pieteicējs Latvijas Bankai lūdza sniegt informāciju, atbildot uz jautājumiem:

[8.1] kādus dienesta uzdevumus A.Sautiņš veica, ar konkrēto transportlīdzekli šā gada 19.septembrī, pulksten 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.2] kādus darba pienākumus A.Sautiņš veica, šā gada 19.septembrī, no pulksten 13.00 līdz pulksten 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.3] ja A.Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām?

[9]  Ar Vēstuli saistībā ar sprieduma 8.1.-8.3.punktos minētajiem jautājumiem Latvijas Banka sniedza atbildi, ka „A.Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi".

Tāpat līdzās citiem iesniegumā ietvertajiem jautājumiem saistībā ar sprieduma 8.3.punkta jautājumu iestāde arī norāda, ka „Latvijas Bankas padomes locekļi, tsk. A.Sautiņš, lieto Latvijas Bankas1 amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014.gada 19.septembri A.Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6,2009.izlaiduma gads, valsts reģ. Nr.GA4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010.gada 30.septembra kārtībā Nr. 184/3 „Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013.gada 28.februāra kārtībā Nr.l 169/8 „Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirigi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību".

[10] Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.1.punktā minēto Iesnieguma 5.jautājumu, tiesa secina, ka A.Sautiņa ierašanās ar transportlīdzekļa Audi A6 palīdzību 2014.gada 19.septembrī, plkst.13.00 Mārupē, Meistaru ielā, nebija saistīta ar dienesta uzdevumu veikšanu, bet gan ar personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.2.punktā minēto Iesnieguma 6.     jautājumu, tiesa secina, ka 2014.gada 19.septembri, no plkst.13.00 līdz 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā, A.Sautiņš neveica darba pienākums, jo atradās minētajā vietā un laikā saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, proti, personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.3.punktā minēto Iesnieguma

7.   jautājumu, tiesa secina, ka pieteicējam sniegta informācija par to, ka A.Sautiņš Iesniegumā minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, bet bija ieradies Mārupē saistībā ar personiskiem apstākļiem. Tāpat kopsakarā ar atbildi uz citiem Iesnieguma jautājumiem, iekļaujot ari atsauci uz Iesnieguma 7.jautājumu, pieteicējs tiek informēts par vieglo transportlīdzekļu izmantošanas mērķi un veidu, kādā tos izmanto Latvijas Bankas padomes locekļi, ieskaitot A.Sautiņu, pieteicējam tiek sniegta informācija par A.Sautiņa 2014.gada 19.septembrī izmantoto transportlīdzekli, kā ari pieteicējam tiek izskaidroti gadījumi, kuros uzskatāms, ka autotransports izmantots darba vajadzībām, vēršot uzmanību uz Latvijas Bankas padomes pieņemto transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas, atsavināšanas un izmantošanas organizācijas kārtību, pievienojot attiecīgus pielikumus, tomēr tiesa nekonstatē Vēstules saturā informāciju par Latvijas Bankas informēšanu no A.Sautiņa puses par savu prombūtni attiecīgajā laikā, kā arī Vēstulē nav informācijas par to, vai A.Sautiņš bija apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, tāpat nav sniegta atbilde uz jautājumu, vai A.Sautiņš bija kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

No minētā konstatējams, ka Latvijas Banka nav sniegusi atbildi pēc būtības uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Tiesas ieskatā Latvijas Bankas atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu ir vērtējama kā izvairīga un nekonkrēta, tomēr pēc būtības tā pilnībā aptver minētajos jautājumos ietilpstošās informācijas loku, proti, ar konkrēto transportlīdzekli A.Sautiņš neveica dienesta uzdevumus un attiecīgajā laika periodā neveica darba pienākumus Vēstulē sīkāk paskaidroto apstākļu dēļ.

Lai ari Latvijas Bankas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija ir neatbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam, savukārt Iesnieguma 7.jautājums tiesas ieskatā ir pilnībā atstāts bez ievērības, jo šajā jautājumā ietvertā nosacījuma apstiprināšana nesniedz atbildes uz pārējo jautājuma saturu, tāpat arī uz citiem Iesniegumā iekļautajiem jautājumiem attiecināmā kopējā atbilde vērtējama kā formāla, jo no tās tikai netieši var izsecināt iespējamo Latvijas Bankas nostāju par Iesnieguma 7.jautājuma saturu, bet konkrētu vai vienkārši saprotamu atbildi par minētā jautājuma saturu tiesa nekonstatē.

Pieteikumā pieteicējs uzsver, ka pieprasījuma mērķis nebija iegūt informāciju par personas privāto dzīvi vai kādus sensitīvus datus, bet informāciju, kas attiecināma uz valsts resursu izmantošanu saistībā ar dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Šajā spriedumā tiesa jau konstatēja, ka Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesnieguma 5. un 6 jautājumu, savukārt vērtējot sniegtās ziņas, atzīstams, ka tās ir attiecināmas uz pieteicēja vēlamo mērķi, un iestādes atbildes ierobežošana ar atsauci uz informāciju par personas privāto dzīvi, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, nemaina atbildes sniegšanas faktu uz minētajiem jautājumiem.

Vienlaikus konstatējams, ka arī atbildot uz Iesnieguma 7.jautājumu, Latvijas Banka sniegtās informācijas apjomu ierobežo ar atsauci uz ziņām par personas privāto dzīvi. Tiesas ieskatā jautājumi par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā un ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, un kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām, nav saistīti ar privātpersonas privātās dzīves gaitām, bet gan tieši attiecināmi uz pieteikumā norādīto vēlamo informācijas saturu, proti, jautājums pilnībā saistīts ar mērķi iegūt informāciju par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu kopsakarā ar valsts resursu izmantošanu.

Pārbaudot lietas materiālus, secināms, ka arī atbildētājas paskaidrojumā nav sniegta informācija, kas attiecināma uz Iesnieguma 7.jautājumu. Savā paskaidrojumā, atsaucoties uz Vēstulei pievienotajiem dokumentiem, atbildētāja paskaidro, ka piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka, tomēr, piemēram, informācija par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā, nav sniegta, tāpat kā nav sniegta ari uz pārējo Iesnieguma 7.jautājuma saturu attiecināmā informācija.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Vēstulē nav sniegusi atbildi pēc būtības uz pieteicēja Iesnieguma 7.jautājumu, līdz ar to atbildētājas rīcība šajā daļā atzīstama par prettiesisku, un atbildētājai uzliekams pienākums sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu.

[11] Atbildētāja paskaidrojumā tiesai ir norādījusi, ka saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantu augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome, tāpēc pieteicējam bija iespējas atteikumu pārsūdzēt.

Tiesa šādam atbildētājas viedoklim nepiekrīt, jo likuma „Par Latvijas Banku" 26.panta pirmā daļa noteic, ka „Latvijas Bankas padome Latvijas Bankas vārdā pieņem lēmumus, kas nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu izpildei, tai skaitā piedaloties Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē", bet trešā daļa - „Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem", proti, Bankas padomes kompetence neaptver jautājumus, kas skar administratīvi procesuālo jautājumu risināšanu, tostarp, IAL ievērošanu Latvijas Bankas darbībā.

[12] Pieteicējs vienlaikus ar informācijas pieprasījumu ir vērsies tiesā arī par atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, pieprasot atvainošanos.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Kārtību, kādā tiek atlīdzināti privātpersonai nodarītie zaudējumi, nosaka arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk arī - Atlīdzināšanas likums) un tā 1.pantā ir nostiprināts likuma mērķis, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Ievērojot, ka tiesa konstatēja prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, pastāv pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 9.pantam morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Minētā likuma 11.panta trešā daļa nosaka, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

Šajā spriedumā tiesa konstatēja pieteicēja ar likumu aizsargāto tiesību uz informācijas saņemšanu aizskārumu, vienlaikus pieteicējs ir norādījis, ka vēlas saņemt atvainošanos par iestādes prettiesisko rīcību.

Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka „atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā".

Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publisku atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Arī Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka- „Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlīdzinājuma veidi ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana vai zaudējuma (kaitējuma) atlīdzinājums naudā. Noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Vienīgi tad, ja iepriekšējo stāvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot, vai arī tas nav adekvāti, pieļaujams atlīdzinājums naudā. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nav adekvāta, ja tā ir saistīta ar nesamērīgi lielām pūlēm, kas neatrodas saprātīgās

attiecībās ar pieprasīto tiesisko stāvokli. Papildus šiem atlīdzinājuma veidiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz iestādes atvainošanos kā atlīdzinājuma veidu par vieglu privātpersonai nodarīto personisko (arī morālo) kaitējumu" (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.jūnija sprieduma lietā SKA-0338/09 [12] punktu).

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartās pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Latvijas Bankai sniegt pieteicējam atbildi pēc būtības ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251 .pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu un uzdot Latvijas Bankai pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu, bet pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Bankas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) par pieteikumu samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne

Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā, 2015.gada 14.maijā

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

21

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

FotoAtsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par pienākumu sabiedrībai paust savu viedokli.
Lasīt visu...

15

Egils Borats

FotoAcīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt arvien dīvainākas lietas.
Lasīt visu...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...

12

Mieru, tikai mieru

FotoŠie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik masīva infoterora un valsts terora apstākļos. Piemēram, izrādās (un tas pat netiek vairs slēpts), ka "brīvprātīgi" pieejamās vakcīnas ir ekperimentālas, attiecīgi - vakcinējamie cilvēki piedalās klīniskā eksperimentā. Bez samaksas. Ar risku savai veselībai vai dzīvībai. Pat oficiālajos medijos ir "pasprukusi" šī informācija.
Lasīt visu...

21

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

FotoTā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties pat mēģinājumos uzsākt piespiedu vakcināciju modernizēta totalitārisma stilā, īsumā jānorāda galvenie iemesli, kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19, jo īpaši ar jaunā tipa mRNA vakcīnām.
Lasīt visu...

6

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

FotoKopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...