Latvijas Bankas darbinieks spiests tiesāties pēc arodslimības konstatēšanas, iestādes vadība cenšas no viņa atbrīvoties ar Vonsoviča palīdzību
PIETIEK14.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas ilggadējais darbinieks Mārtiņš Grasis pēc arodslimības konstatēšanas ir bijis spiests iesūdzēt tiesā iestādi, kuras vadība no viņa cenšas atbrīvoties nekorektā un pazemojošā veidā, izmantojot arī bēdīgi slavenā advokāta Romualda Vonsoviča (attēlā) biroja pakalpojumus.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie tiesvedības materiāli, M. Grasis Latvijas Bankas (LB) Aizsardzības pārvaldē (AP) strādājis jau kopš no 1997. gada 22. aprīļa. Darbs LB AP bijis saistīts ar LB objektu, vērtību, personu u.c. fiziskās drošības nodrošināšanu (AP pamatfunkcijas).
AP apmācību procesā bijuši arī intensīvi tuvcīņas (bokss, kikbokss, džudo, aptuveni no 2010. gada – pāreja uz džiu-džitsu) treniņi, intensīvas militārās apmācības u.c. apmācības, tostarp arī lēkšana ar izpletni no lidmašīnas, lēkšana ar virvi no tilta u.tml.
1998. gadā darba laikā - kikboksa treniņā M. Grasis guvis traumu – smadzeņu satricinājumu un deguna kaula lūzumu, pēc kura viņam veikta operācija. Vairākkārtīgi viņš piedalījies arī LB AP rīkotajās pilna kontakta tuvcīņas sacensībās, kurās tāpat gadījies gūt traumas. Traumatiskas bijušas arī LB AP rīkotās džudo un džiu-džitsu sacensības.
Vairākkārtīgi M. Grasis piedalījies LB AP rīkotajās Gada Balvas sacensībās, kurās piedalījās labākie LB AP darbinieki no visām Latvijas LB filiālēm. 2009. un 2011. gados viņš kļuvis par šo sacensību uzvarētāju.
2017. gada pavasarī M. Grasis sācis izjust veselības problēmas, un līdz pat 2019. gada decembrim viņam veikti neskaitāmi izmeklējumi, divi ārstu konsiliji u.tml., kā rezultātā uzstādīta diagnoze: neiroloģiska saslimšana, kura izpaužas kā kustību traucējumi visā ķermeņa labajā pusē, un šo kustību traucējumu tiešs cēlonis var būt arī galvas traumu rezultāts.
Tā kā 2018. gadā M. Grasis absolvējis Latvijas Universitātes Biznesa un Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista kvalifikāciju un profesionālā bakalaura grādu grāmatvedībā, analīzē un auditā, viņš 2018. gadā vēlējies pāriet citā amatā uz citu LB pārvaldi, uz tobrīd vakanto amata vietu – pilnvarotā persona pārbaužu veikšanai amata vietu.
Pārrunu rezultātā apliecināta viņa izglītības un iepriekšējās darba pieredzes atbilstība minētajai amata vietai, veikti arī testi, taču LB vadība atbildi tā arī nav sniegusi, un divus mēnešus pēc testu veikšanas M. Grasis konstatējis, ka amatā pieņemts jauns darbinieks, kurš iepriekš LB nav strādājis.
2018. gada 31. oktobrī M. Grasis veicis regulāro ieroču nēsāšanas atļaujai nepieciešamo un autovadītāja tiesībām nepieciešamo veselības pārbaudi, kuras rezultāts bija: zaudēta ieroču nēsāšanas atļauja, kā arī zaudētas A (motocikli) un C (smagās automašīnas) autovadītāja kategorijas.
Nākamajā dienā M.Grasis informējis LB AP vadību par radušos situāciju, jo viņa amata pienākumu veikšanai ieroču atļauja ir obligāts nosacījums. No tā paša gada 7. novembra viņš atradies ģimenes ārsta nozīmētā atbrīvojumā no darba, un nākamā gada pavasarī sakarā ar diagnosticēto slimību viņam noteikta 3. invaliditātes grupa.
2019.gada 7. novembrī M. Grasis vēlējies atgriezties darbā, cerot uz sev piemērota darba piedāvājumu, taču tad LB AP vadītājs R. Namnieks un LB Personāla pārvaldes vadītāja L. Glāzniece iepazīstinājis viņu ar LB prezidenta rīkojumu, ar kuru viņš atstādināts no savu darba pienākumu pildīšanas saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu, par atstādināšanas laiku (līdz 3 mēnešiem) neizmaksājot viņam darba samaksu no 2019. gada 7. novembra un izvirzot nosacījumu – iesniegt LB dokumentus, kas apliecina veselības stāvokļa atbilstību ieņemamajam amatam.
Faktiski LB vadības M. Grasim izvirzītā prasība - veikt veselības pārbaudi atbilstoši prasībām, kuras noteiktas personām, kas glabā (nēsā) šaujamieročus un veic darbu ar ieročiem, jau iepriekš zinot, ka viņš veselības stāvokļa dēļ nespēs šo pārbaudi iziet, bija ļoti nekorekta aizskaroša.
Pēc tikšanās ar LB vadību ticis sagatavots cits rīkojums, ar kuru grozīti iepriekšējā rīkojuma nosacījumi un noteikts, ka ir izmaksājama darba alga piespiedu atstādināšanas laikā, tajā pašā laikā būtiski saīsinot termiņu LB pieprasīto dokumentu iesniegšanai, kas faktiski liedzis M. Grasim iesniegt norādītos dokumentus iepriekš noteiktajā termiņā.
Šā gada janvārī M. Grasim izdevies tikties ar jauno LB prezidentu Mārtiņu Kazāku, taču izrādījies, ka jaunajam prezidentam ir pilnīgi vienalga, kas ar arodslimību guvušo ilggadējo darbinieku notiek. Tad arī tiesā ticis iesniegts pieteikums par naudas kompensācijas saņemšanu saistībā ar iestādes pielietoto mobingu pret darbinieku, kurš, strādājot LB, ir guvis arodslimību.
Lai nebūtu jāmaksā savam ilggadējam darbiniekam, kurš darbā guvis arodslimību, ar jaunā LB prezidenta svētību iestāde noslēgusi līgumu ar advokāta Romualda Vonsoviča biroju, apņemoties tam samaksāt 3630 eiro „par Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēti un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošanu, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
