Latvijas Bankas darbinieks spiests tiesāties pēc arodslimības konstatēšanas, iestādes vadība cenšas no viņa atbrīvoties ar Vonsoviča palīdzību
PIETIEK14.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas ilggadējais darbinieks Mārtiņš Grasis pēc arodslimības konstatēšanas ir bijis spiests iesūdzēt tiesā iestādi, kuras vadība no viņa cenšas atbrīvoties nekorektā un pazemojošā veidā, izmantojot arī bēdīgi slavenā advokāta Romualda Vonsoviča (attēlā) biroja pakalpojumus.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie tiesvedības materiāli, M. Grasis Latvijas Bankas (LB) Aizsardzības pārvaldē (AP) strādājis jau kopš no 1997. gada 22. aprīļa. Darbs LB AP bijis saistīts ar LB objektu, vērtību, personu u.c. fiziskās drošības nodrošināšanu (AP pamatfunkcijas).
AP apmācību procesā bijuši arī intensīvi tuvcīņas (bokss, kikbokss, džudo, aptuveni no 2010. gada – pāreja uz džiu-džitsu) treniņi, intensīvas militārās apmācības u.c. apmācības, tostarp arī lēkšana ar izpletni no lidmašīnas, lēkšana ar virvi no tilta u.tml.
1998. gadā darba laikā - kikboksa treniņā M. Grasis guvis traumu – smadzeņu satricinājumu un deguna kaula lūzumu, pēc kura viņam veikta operācija. Vairākkārtīgi viņš piedalījies arī LB AP rīkotajās pilna kontakta tuvcīņas sacensībās, kurās tāpat gadījies gūt traumas. Traumatiskas bijušas arī LB AP rīkotās džudo un džiu-džitsu sacensības.
Vairākkārtīgi M. Grasis piedalījies LB AP rīkotajās Gada Balvas sacensībās, kurās piedalījās labākie LB AP darbinieki no visām Latvijas LB filiālēm. 2009. un 2011. gados viņš kļuvis par šo sacensību uzvarētāju.
2017. gada pavasarī M. Grasis sācis izjust veselības problēmas, un līdz pat 2019. gada decembrim viņam veikti neskaitāmi izmeklējumi, divi ārstu konsiliji u.tml., kā rezultātā uzstādīta diagnoze: neiroloģiska saslimšana, kura izpaužas kā kustību traucējumi visā ķermeņa labajā pusē, un šo kustību traucējumu tiešs cēlonis var būt arī galvas traumu rezultāts.
Tā kā 2018. gadā M. Grasis absolvējis Latvijas Universitātes Biznesa un Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista kvalifikāciju un profesionālā bakalaura grādu grāmatvedībā, analīzē un auditā, viņš 2018. gadā vēlējies pāriet citā amatā uz citu LB pārvaldi, uz tobrīd vakanto amata vietu – pilnvarotā persona pārbaužu veikšanai amata vietu.
Pārrunu rezultātā apliecināta viņa izglītības un iepriekšējās darba pieredzes atbilstība minētajai amata vietai, veikti arī testi, taču LB vadība atbildi tā arī nav sniegusi, un divus mēnešus pēc testu veikšanas M. Grasis konstatējis, ka amatā pieņemts jauns darbinieks, kurš iepriekš LB nav strādājis.
2018. gada 31. oktobrī M. Grasis veicis regulāro ieroču nēsāšanas atļaujai nepieciešamo un autovadītāja tiesībām nepieciešamo veselības pārbaudi, kuras rezultāts bija: zaudēta ieroču nēsāšanas atļauja, kā arī zaudētas A (motocikli) un C (smagās automašīnas) autovadītāja kategorijas.
Nākamajā dienā M.Grasis informējis LB AP vadību par radušos situāciju, jo viņa amata pienākumu veikšanai ieroču atļauja ir obligāts nosacījums. No tā paša gada 7. novembra viņš atradies ģimenes ārsta nozīmētā atbrīvojumā no darba, un nākamā gada pavasarī sakarā ar diagnosticēto slimību viņam noteikta 3. invaliditātes grupa.
2019.gada 7. novembrī M. Grasis vēlējies atgriezties darbā, cerot uz sev piemērota darba piedāvājumu, taču tad LB AP vadītājs R. Namnieks un LB Personāla pārvaldes vadītāja L. Glāzniece iepazīstinājis viņu ar LB prezidenta rīkojumu, ar kuru viņš atstādināts no savu darba pienākumu pildīšanas saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu, par atstādināšanas laiku (līdz 3 mēnešiem) neizmaksājot viņam darba samaksu no 2019. gada 7. novembra un izvirzot nosacījumu – iesniegt LB dokumentus, kas apliecina veselības stāvokļa atbilstību ieņemamajam amatam.
Faktiski LB vadības M. Grasim izvirzītā prasība - veikt veselības pārbaudi atbilstoši prasībām, kuras noteiktas personām, kas glabā (nēsā) šaujamieročus un veic darbu ar ieročiem, jau iepriekš zinot, ka viņš veselības stāvokļa dēļ nespēs šo pārbaudi iziet, bija ļoti nekorekta aizskaroša.
Pēc tikšanās ar LB vadību ticis sagatavots cits rīkojums, ar kuru grozīti iepriekšējā rīkojuma nosacījumi un noteikts, ka ir izmaksājama darba alga piespiedu atstādināšanas laikā, tajā pašā laikā būtiski saīsinot termiņu LB pieprasīto dokumentu iesniegšanai, kas faktiski liedzis M. Grasim iesniegt norādītos dokumentus iepriekš noteiktajā termiņā.
Šā gada janvārī M. Grasim izdevies tikties ar jauno LB prezidentu Mārtiņu Kazāku, taču izrādījies, ka jaunajam prezidentam ir pilnīgi vienalga, kas ar arodslimību guvušo ilggadējo darbinieku notiek. Tad arī tiesā ticis iesniegts pieteikums par naudas kompensācijas saņemšanu saistībā ar iestādes pielietoto mobingu pret darbinieku, kurš, strādājot LB, ir guvis arodslimību.
Lai nebūtu jāmaksā savam ilggadējam darbiniekam, kurš darbā guvis arodslimību, ar jaunā LB prezidenta svētību iestāde noslēgusi līgumu ar advokāta Romualda Vonsoviča biroju, apņemoties tam samaksāt 3630 eiro „par Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēti un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošanu, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
