Latvijas Bankas padomes loceklim dienesta "Audi A6" noderējis, traucoties risināt ģimenes konfliktu
PIETIEK16.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Klajā nāk ziņas par aizvien jauniem gadījumiem, kad augstas valsts amatpersonas tām darba vajadzībām piešķirtās dienesta automašīnas izmantojušas visdažādākajām personiskajām vajadzībām, - pagaidām līderību pārņēmis Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš, kam dienesta automašīna Audi A6 lietu noderējusi, darba laikā traucoties risināt ģimenes konfliktu. Nabadzība noteikti nav bijis faktors, kas licis izmantot tieši dienesta auto - pērn Latvijas Bankā Sautiņa ienākumi bijuši vidēji 6400 eiro mēnesī.
Saņemot ziņas par gadījumu, kad Latvijas Bankas padomes loceklis Sautiņš darba laikā ar dienesta auto devies privātā braucienā, lai Mārupē risinātu ģimenes konfliktu, Pietiek vērsās Latvijas Bankā ar šādiem jautājumiem:
1) kāds ir Latvijas Bankas padomes locekļiem noteiktais darba laiks, kas un kādā formā to noteicis? Nosūtiet man Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka, vai arī nodrošiniet iespēju ar tiem iepazīties klātienē.
2) kādus dienesta transportlīdzekļus, atbilstoši kādiem regulējumiem, ar kādu pamatojumu, kādā apjomā lieto Latvijas Bankas padomes locekļi? Nosūtiet man Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka, vai arī nodrošiniet iespēju ar tiem iepazīties klātienē.
3) kādu dienesta transportlīdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, iegādes gads, valsts reģistrācijas numurs, krāsa) lieto Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš?
4) vai minēto transportlīdzekli minētajam A. Sautiņam ir tiesības izmantot arī privātām vajadzībām?
5) kādus dienesta uzdevumus minētais A Sautiņš veica, ar minēto transportlīdzekli šā gada 19. septembrī pulksten 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā?
6) kādus darba pienākumus A. Sautiņš veica, šā gada 19. septembrī no pulksten 13.00 līdz pulksten 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā?
7) ja A. Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām?
8) kādi pašlaik ir konkrēti A. Sautiņam noteiktie darba pienākumi Latvijas Bankā?
Taču Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, arī šoreiz nolēma, ka sabiedrībai nebūtu nekādas daļas par Latvijas Bankas dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām.
"A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," - ar šādu pamatojumu Rimšēvičs ir atteicies sniegt atbildi uz pēdējiem trim Pietiek jautājumiem, tostarp - pat par to, vai Sautiņš ir apmaksājis dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām.
Kā Pietiek jau informējis, normatīvie akti nepieļauj dienesta autotransporta izmantošanu privātām vajadzībām, taču tai pašā laikā pieļauj izņēmuma gadījumus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 pants nosaka, ka "par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:
1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi".
Pašlaik Pietiek pārstāvis jau ir vērsies administratīvajā tiesā, pieprasot atzīt Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, par prettiesisku, kā arī nodrošināt šīs informācijas sniegšanu un atvainoties par Latvijas Bankas prezidenta prettiesisko rīcību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
