Latvijas Bankas prezidenta ģimene: atceramies biedra Staļina vārdus
Pietiek lasītāja07.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc paviršās brošūras "Brālība kvadrātā", kurā nav analizēti pat publiski pieejamie avoti par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ģimeni, rodas jautājums, vai arī čekista Borisa Rimšēviča kundze Ārija Rimšēviča, kas ir istrebīķeļa jeb nacionālo partizānu slepkavotāja Alfrēda Graša dzimtā dzimusī Ilmāra Rimšēviča māte, savulaik PSRS okupācijas un totalitārisma apstākļos bijusi spiesta slavināt Staļinu un komunisma ausmu.
Nelielu ieskatu sniedz Viļakas rajona laikraksta "Latgales zemnieks" 76 (690). numurs, 1950. gada 22. jūnijā, 2. lappusē publicētais kvēlais uzsaukums "Pionieru salidojumam rūpīgi gatavojāmies", kas ietver visu - gan kolchozus, gan Ļeņinu, gan Staļinu, un, protams, saulaino komunismu. Savukārt brošūras autorei vēlam uzlabot techniku... ir daudz vēl jāstrādā, lai mēģinātu uzrakstīt pirmo īsto grāmatu pēc šīs brošūras.
Mēs cik vien rūpīgi varējām gatavojāmies pionieru salidojumam. Ikviens mūsu vienības pionieris saprata, ka šai pionieriem tik svinīgā dienā
parādīsim visa mācību gada rezultātus mūsu darbu un sekmes.
Mēs, Mičurina pēcteči, pionieru salidojumā pastāstījām par darbu izmēģinājumu lauciņos, kā savācam herbārijus un dažādas kolekcijas ekskursijās, kā ekskursijas palīdz iepazīties ar Dzimtenes dabu un to vēl vairāk iemīļot. Mēs pastāstījām, ar kādu mīlestību mēs apkopjam mūsu mazās zivtiņas, kas peld mūsu iekārtotos akvārijos, kā rūpējamies par mazajiem ezīšiem grauzēju ķērājiem.
Mēs, tūristi, nekad neaizmirsīsim, bet turēsim dārgu lielā Ļeņina novēlējumu mīlēt un pētīt savu dzimto zemi, augt par īstiem padomju zemes patriotiem. Šo novēlējumu arī izpildām. Šai jaukajā tūrisma laikā — vasarā, mēs esam apceļojuši un izpētījuši vairākas vietas, bet ejot atpakaļ uz mājām, mēs iegriežamies kolchozos, kur kolhozniekiem cenšamies palīdzē darbā kopīgās saimniecības celšanai. Kolchoznieki labprāt noskatās arī mūsu mākslinieciskos priekšnesumus, iestudētās ludziņas, noklausās deklamācijas, dziesmas.
Mēs rūpīgi strādājām pie darba „Viļakas apkārtnes revolucionārā vēsture”. Šī darba materiālus mēs savācām no vecajiem mūsu rajona revolucionāriem, kas mums pastāstīja daudz vērtīga par mūsu rajona vēsturi. Dzirdot, kā mūsu vectēvi un vecmāmiņas cīnījušies par darbaļaužu laimi, vēl stiprāka kļūst arī mūsu Dzimtenes mīlestība, vēl cietāka kļūst griba darīt visu Dzimtenes tālākajam uzplaukumam darīt visu, lai Dzimtene kļūtu vēl stiprāka, lai nekad darbaļaužu laimi nekas neaptumšotu.
Par visu to mēs pastāstījām pionieru salidojumā. Cenšamies sev ieaudzināt vienu no labākajām ļeņinieša īpašībām neapmierināšanos ar sasniegto. Mēs neapmierināmies. Pastāvīgi tiecamies uz jauniem panākumiem. Tūlīt pēc salidojuma mēs no jauna ņemsim plecos mugursomas un dosimies savākt materiālus par Viļakas pagātni, pētīt un meklēt, ko slēpj sevi dzimtā zeme.
Pionieri techniķi neatpaliek no lielā darba. Mēs atceramies biedra Staļina kādreiz teiktos vārdus, ka "technika izšķir visu"*. Tas tikai norāda uz technikas milzīgo lomu mūsu Dzimtenes dzīvē. Mēs zinām, ka technika ir tā, ar kuras palīdzību noārdīs robežu starp pilsētām un laukiem, starp garīgo un fizisko darbu. Technika - varenākais ierocis cilvēka rokās cīņai par pilnīgu uzvaru pār dabu.
Mēs pionieru salidojumam pagatavojām albumus. Galvenie no tiem: PSRS republikas, Ļeņina un biedra Staļina dzīve, Pilsēta varone, Padomju sieviete un Komjaunieši varoņi lielajā Tēvijas karā. Katrs pionieru posms savācis daudz folkloras: teikas, pasakas, miklas, tautas dziesmas, parunas, sakāmvārdus.
Mēs, jaunie ļeņinieši, neaizmirstam, ka mūsu galvenais uzdevums teicami mācīties, būt citiem bērniem par paraugu. Mūsu sociālistiskai Dzimtenei, komunisma celtniecībai vajadzīgi izglītoti cilvēki, kas spētu veikt lielus un atbildīgus uzdevumus.
Mēs arī turpmāk strādāsim tā, lai visas tautas pasaulē ātrāk sasniegtu saulaino komunismu!
Ārija Grase, Viļakas pilsētas 7-gadīgās skolas ar latviešu mācību valodu pionieru vienības padomes priekšsēdētāja,
Viļakas rajona laikraksta "Latgales zemnieks" 76. numurs, 1950. gada 22. jūnijā, 2. lpp.
* - patiesībā, kā norādījis mācītais teologs Josifs Besas dēls Džugašvili, visu taču izšķir kadri, tādi brīvvalsts nacionālās banku prezidenti, kas nāk no staļinistu ģimenēm - aut. piez.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
