Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau gandrīz 1,6 miljoni eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība. Gadu no gada šī summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: piemēram, LB valdes locekļu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu vien pērn iztērēti gandrīz 60 tūkstoši eiro.

Vairāk, vairāk, vairāk

Krīze jau bija sākusies, bet LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu). Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: I. Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.

Taču jau 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tūkstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013.gadu, ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.

Savukārt pērn LB prezidents spēris vēl plašu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā: I. Rimšēvičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Vēl iespaidīgāk ir audzis atalgojums tādai publiski nezināmai personai kā LB valdes priekšsēdētājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis līdz 154 528 eiro pērn.

Tātad četru gadu laikā šīs amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis pērn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tūkstoti eiro.

Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pēdējos četros gadus un arī pēdējā gada laikā ir sākuši saņemt ievērojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tūkstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim Blūmam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecīgi 5,9 tūkstošiem, 7,9 tūkstošiem un 4,9 tūkstošiem eiro.

Vienīgais nosacītais zaudētājs ir LB valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums 203 698 eiro 2015. gadā sarucis līdz „tikai” 191 416 eiro.

Neskaitāmi papildu labumi

Gandrīz 1,6 miljoni eiro – šis kopējais LB vadības (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitāms no amatpersonu ikgadējām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, gan ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir vēl arī citi iespaidīgi labumi, kas amatpersonu deklarācijās ikgadēji neparādās un bieži vien tā arī paliek sabiedrībai noslēpti: tā ir veselības un jo īpaši dzīvības apdrošināšana, kas tikai LB valdes vajadzībām vien pērn izmaksājusi gandrīz 60 tūkstošus eiro, kā arī dienesta auto personiskām vajadzībām, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi u.c.

Pērn par valdes locekļu apdrošināšanu Latvijas Banka ir iemaksājusi šādas summas: M. Kālis – 10 599 eiro, I. Posuma – 9133 eiro, J. Blūms – 7889 eiro, J. Caune – 8662 eiro, H. Ozols – 9601 eiro un R. Vanags – 13 399 eiro. Iemaksas šādā līmenī tiks veiktas līdz pat apdrošināšanas līguma perioda beigām 2019. gadā vai apdrošināšanas gadījumam, un, ja attiecīgais valdes loceklis joprojām strādās LB, viņa gada atalgojums papildināsies ar iespaidīgu piecciparu summu.

Iespaidīgas summas ne tikai LB vadība, bet arī ikviens bankas darbinieks var saņemt arī dažāda veida pabalstos: pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā – līdz trim mēnešalgām, atlaišanas pabalsts – līdz četrām mēnešalgām, atvaļinājuma pabalsts – puse mēnešalgas, pabalsts sakarā ģimenes locekļa nāvi – 1425 eiro, pabalsts darbnespējas gadījumā, ko izraisījusi akūta vai hroniska slimība vai nelaimes gadījums - 2000 eiro.

Ir noteikts arī īpašs pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā - 1800 eiro, kompensācija ārstēšanās izdevumu segšanai - līdz 7115 eiro, pat par briļļu iegādi reizi divos gados tiek kompensēti līdz 215 eiro. LB darbinieki ik gadu var izmantot divas apmaksātas papildu brīvdienas personisku iemeslu dēļ.

Savukārt attiecībā uz dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām LB vadība paliek uzticīga formulai – par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.

Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka LB vadībai ir pilnas iespējas dienesta auto izmantot, kad un kā vien pēc tā rodas vajadzība, vienmēr aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināties, lai no jebkura privāta brauciena būtu iespēja „jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas”.

Milzu prēmijas „par ieguldījumu”

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem. Šīs algas apmērs tiek aprēķināts, „ņemot vērā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Taču „ņemšana vērā” faktiski nozīmē to, ka kritēriju vidū ir tādi plaši traktējami rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi tikpat grūti precīzi izmērām kritēriji kā „sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildības pārmaiņas”.

Rezultātā, kā skaidro LB par, piemēram, I. Rimšēviča atalgojumu, sanāk tā, ka, „ņemot vērā iepriekš minēto, līdz 2016. gada 31. martam Latvijas Bankas prezidenta bruto mēneša alga bija 11 690 eiro, bet no 2016. gada 1. aprīļa - 12 128 eiro”.

Taču, saskaitot nosauktās summas, sanāktu, ka I. Rimšēvičam pērn būtu bijis jāsaņem „tikai” 144 222 eiro, tomēr deklarācijā uzrādītā summa ir par gandrīz sešiem tūkstošiem eiro lielāka.

Tā tam, kā izrādās, arī jābūt, jo papildus noteiktajai algai liela daļa LB vadības pārstāvji ik gadu tiek arī pie iespaidīgām prēmijām. Pats I. Rimšēvičs tāpat kā citi padomes locekļi pērn prēmiju nav saņēmis, un minētā starpība saistāma ar atvaļinājuma pabalstu (kas viņa gadījumā ir vairāk nekā seši tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas) un citiem „sīkumiem”.

Toties visi LB valdes locekļi pie ikgadējām megaprēmijām gan ir tikuši: „par ieguldījumu Latvijas Bankas stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā” M. Kālis prēmēts ar 8765 eiro (šī un citas prēmiju summas – pēc nodokļu nomaksas), I. Posuma – ar 6165 eiro, J. Blūms – ar 5 437 eiro, J. Caune – ar 5927 eiro un H. Ozols – ar 6616 eiro. Savukārt R. Vanags „par Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldīšanas rezultātiem” prēmēts ar 8758 eiro.

„Sabiedrības un tautsaimniecības interesēs…”

Latvijas Banka par savu īpašo statusu un īpašo algu līmeni ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad tās toreizējais prezidents Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru.

Lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politisks atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu. Ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu no dienas kārtības izdevās noņemt pavisam.

Tad ko par šīm iespaidīgajām summām un kopējām izmaksām pretī saņem Latvijas valsts? Latvijas Bankas vadība uz šo jautājumu atbild ar formālu atbildi par pamatuzdevumiem, kurus, „rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs”, Latvijas Banka veic Eirosistēmas ietvaros:

– piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā;

– attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās;

– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;

– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;

– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;

– uztur un attīsta Kredītu reģistru;

– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos. 

Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmējs

- Viņi mēģina radīt savai darbībai jēgu, radot ekonomiskus pētījumus, domājot par tautsaimniecību un banku situāciju kopumā. Es domāju, ka viņiem pietrūkst domas dažādības, viņi vairāk virza politizētus viedokļus.

- Viņiem ir lielas algas. Viņi tās atpelna?

- Es domāju, ka viņu algas ir netaisnīgi lielas. Nav nekāda pamata. Algas ir ārpus jebkuras ētikas. Viņi runā, ka viņi it kā nopelna savas algas, bet viņi nopelna tādēļ, ka ir valsts iestāde, kas tādā veidā pelna. Arī ugunsdzēsēji atpelna savas algas, jo viņi glābj mūsu mājas. Arī ārsti atpelna, jo cilvēki izārstējas un mēs varam redzēt pievienoto vērtību. Nav nekāda iemesla teikt, ka Latvijas Bankas ierēdņi nopelna vairāk.. Viņi pelna ar valūtas darījumiem, bet tā ir valsts nodokļu maksātāju nauda, ar kuru viņi darbojas. Viņiem nav jāsaņem vairāk nekā jebkuram citam ierēdnim. Algas ir ārpus jebkuras kritikas. Kāpēc nodokļu maksātājiem viņi ir jāuztur? Šī nauda būtu jāsaņem nodokļu maksātājiem kā pensijas, pabalsti utt. slimnīcām, skolām.

- Kā vērtējat LB priekšlikumus nodokļu jomā, par veselības reformu utt. Ir kāda jēga no šiem priekšlikumiem?

- Vismaz ir kaut kāda ideja, bet tās domas ir vienpusīgas. Viņiem vajadzētu nākt ar divām, trim domām, un tad politiķi pieņem lēmumu, nevis uzspiest vienu domu. Tā demokrātija nedarbojas. Viņiem vajadzētu viena ekonomista viedokli, otra ekonomista viedokli un tad ļaut politiķiem izlemt, kas ir pieņemamākais.

Uldis Osis, ekonomists

- Kā vērtējat Latvijas Bankas darbu?

- Jūs domājat viņu priekšlikumus par nodokļiem?

- Ne tikai. Kopumā.

- Kopš Latvija iestājās eirozonā, īpašas funkcijas Latvijas Bankai nav, monetārā politika vairs nav jānodrošina, tādas svarīgas funkcijas Latvijas Bankai nav. Viņiem ir analītiskais dienests, viņi veic makroekonomisko un mikroekonomisko analīzi, nāk ar vērtējumu.

- Vai tā vispār ir vajadzīga?

- Labs jautājums. Droši vien kādas funkcijas veic...

- Kā jūs vērtējat viņu algas?

- Par algām gan es neizteikšos.

- Kāda jēga no viņu ierosinājumiem veselības aprūpes, nodokļu u.c. jomās?

- Viņi nāk ar kaut kādiem priekšlikumiem, kuriem es reizēm varu, reizēm nevaru piekrist. Viņiem ir vesels analītiskais dienests, viņi tur analizē, vērtē un nāk ar priekšlikumiem. Par to kvalitāti var teikt dažādi...

Latvijas Bankas vadības atalgojums pēdējos četros gados*

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

2016. gads – 150 824 EUR

 

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

2016. gads – 154 528 EUR

 

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

2016. gads – 137 324 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – 109 879 EUR

2016. gads – 115 779 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

2016. gads – 127 229 EUR

 

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

2016. gads – 138 743 EUR

 

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

2016. gads – 191 416 EUR

 

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

2016. gads – 126 149 EUR

 

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

2016. gads – 53 047 EUR (līdz 1. jūlijam)

 

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

2016. gads – 96 488 EUR

 

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

2016. gads – 96 145 EUR

 

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

2016. gads – 97 413 EUR

 

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

2016. gads – 96 451 EUR

* Dati no VID publiskās datu bāzes. Ja amatpersona visus četrus gadus amatā nav bijusi, attiecīgais gads netiek uzrādīts.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem

FotoNo brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Lasīt visu...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...