Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau gandrīz 1,6 miljoni eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība. Gadu no gada šī summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: piemēram, LB valdes locekļu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu vien pērn iztērēti gandrīz 60 tūkstoši eiro.

Vairāk, vairāk, vairāk

Krīze jau bija sākusies, bet LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu). Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: I. Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.

Taču jau 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tūkstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013.gadu, ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.

Savukārt pērn LB prezidents spēris vēl plašu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā: I. Rimšēvičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Vēl iespaidīgāk ir audzis atalgojums tādai publiski nezināmai personai kā LB valdes priekšsēdētājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis līdz 154 528 eiro pērn.

Tātad četru gadu laikā šīs amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis pērn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tūkstoti eiro.

Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pēdējos četros gadus un arī pēdējā gada laikā ir sākuši saņemt ievērojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tūkstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim Blūmam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecīgi 5,9 tūkstošiem, 7,9 tūkstošiem un 4,9 tūkstošiem eiro.

Vienīgais nosacītais zaudētājs ir LB valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums 203 698 eiro 2015. gadā sarucis līdz „tikai” 191 416 eiro.

Neskaitāmi papildu labumi

Gandrīz 1,6 miljoni eiro – šis kopējais LB vadības (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitāms no amatpersonu ikgadējām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, gan ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir vēl arī citi iespaidīgi labumi, kas amatpersonu deklarācijās ikgadēji neparādās un bieži vien tā arī paliek sabiedrībai noslēpti: tā ir veselības un jo īpaši dzīvības apdrošināšana, kas tikai LB valdes vajadzībām vien pērn izmaksājusi gandrīz 60 tūkstošus eiro, kā arī dienesta auto personiskām vajadzībām, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi u.c.

Pērn par valdes locekļu apdrošināšanu Latvijas Banka ir iemaksājusi šādas summas: M. Kālis – 10 599 eiro, I. Posuma – 9133 eiro, J. Blūms – 7889 eiro, J. Caune – 8662 eiro, H. Ozols – 9601 eiro un R. Vanags – 13 399 eiro. Iemaksas šādā līmenī tiks veiktas līdz pat apdrošināšanas līguma perioda beigām 2019. gadā vai apdrošināšanas gadījumam, un, ja attiecīgais valdes loceklis joprojām strādās LB, viņa gada atalgojums papildināsies ar iespaidīgu piecciparu summu.

Iespaidīgas summas ne tikai LB vadība, bet arī ikviens bankas darbinieks var saņemt arī dažāda veida pabalstos: pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā – līdz trim mēnešalgām, atlaišanas pabalsts – līdz četrām mēnešalgām, atvaļinājuma pabalsts – puse mēnešalgas, pabalsts sakarā ģimenes locekļa nāvi – 1425 eiro, pabalsts darbnespējas gadījumā, ko izraisījusi akūta vai hroniska slimība vai nelaimes gadījums - 2000 eiro.

Ir noteikts arī īpašs pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā - 1800 eiro, kompensācija ārstēšanās izdevumu segšanai - līdz 7115 eiro, pat par briļļu iegādi reizi divos gados tiek kompensēti līdz 215 eiro. LB darbinieki ik gadu var izmantot divas apmaksātas papildu brīvdienas personisku iemeslu dēļ.

Savukārt attiecībā uz dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām LB vadība paliek uzticīga formulai – par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.

Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka LB vadībai ir pilnas iespējas dienesta auto izmantot, kad un kā vien pēc tā rodas vajadzība, vienmēr aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināties, lai no jebkura privāta brauciena būtu iespēja „jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas”.

Milzu prēmijas „par ieguldījumu”

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem. Šīs algas apmērs tiek aprēķināts, „ņemot vērā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Taču „ņemšana vērā” faktiski nozīmē to, ka kritēriju vidū ir tādi plaši traktējami rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi tikpat grūti precīzi izmērām kritēriji kā „sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildības pārmaiņas”.

Rezultātā, kā skaidro LB par, piemēram, I. Rimšēviča atalgojumu, sanāk tā, ka, „ņemot vērā iepriekš minēto, līdz 2016. gada 31. martam Latvijas Bankas prezidenta bruto mēneša alga bija 11 690 eiro, bet no 2016. gada 1. aprīļa - 12 128 eiro”.

Taču, saskaitot nosauktās summas, sanāktu, ka I. Rimšēvičam pērn būtu bijis jāsaņem „tikai” 144 222 eiro, tomēr deklarācijā uzrādītā summa ir par gandrīz sešiem tūkstošiem eiro lielāka.

Tā tam, kā izrādās, arī jābūt, jo papildus noteiktajai algai liela daļa LB vadības pārstāvji ik gadu tiek arī pie iespaidīgām prēmijām. Pats I. Rimšēvičs tāpat kā citi padomes locekļi pērn prēmiju nav saņēmis, un minētā starpība saistāma ar atvaļinājuma pabalstu (kas viņa gadījumā ir vairāk nekā seši tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas) un citiem „sīkumiem”.

Toties visi LB valdes locekļi pie ikgadējām megaprēmijām gan ir tikuši: „par ieguldījumu Latvijas Bankas stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā” M. Kālis prēmēts ar 8765 eiro (šī un citas prēmiju summas – pēc nodokļu nomaksas), I. Posuma – ar 6165 eiro, J. Blūms – ar 5 437 eiro, J. Caune – ar 5927 eiro un H. Ozols – ar 6616 eiro. Savukārt R. Vanags „par Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldīšanas rezultātiem” prēmēts ar 8758 eiro.

„Sabiedrības un tautsaimniecības interesēs…”

Latvijas Banka par savu īpašo statusu un īpašo algu līmeni ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad tās toreizējais prezidents Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru.

Lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politisks atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu. Ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu no dienas kārtības izdevās noņemt pavisam.

Tad ko par šīm iespaidīgajām summām un kopējām izmaksām pretī saņem Latvijas valsts? Latvijas Bankas vadība uz šo jautājumu atbild ar formālu atbildi par pamatuzdevumiem, kurus, „rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs”, Latvijas Banka veic Eirosistēmas ietvaros:

– piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā;

– attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās;

– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;

– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;

– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;

– uztur un attīsta Kredītu reģistru;

– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos. 

Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmējs

- Viņi mēģina radīt savai darbībai jēgu, radot ekonomiskus pētījumus, domājot par tautsaimniecību un banku situāciju kopumā. Es domāju, ka viņiem pietrūkst domas dažādības, viņi vairāk virza politizētus viedokļus.

- Viņiem ir lielas algas. Viņi tās atpelna?

- Es domāju, ka viņu algas ir netaisnīgi lielas. Nav nekāda pamata. Algas ir ārpus jebkuras ētikas. Viņi runā, ka viņi it kā nopelna savas algas, bet viņi nopelna tādēļ, ka ir valsts iestāde, kas tādā veidā pelna. Arī ugunsdzēsēji atpelna savas algas, jo viņi glābj mūsu mājas. Arī ārsti atpelna, jo cilvēki izārstējas un mēs varam redzēt pievienoto vērtību. Nav nekāda iemesla teikt, ka Latvijas Bankas ierēdņi nopelna vairāk.. Viņi pelna ar valūtas darījumiem, bet tā ir valsts nodokļu maksātāju nauda, ar kuru viņi darbojas. Viņiem nav jāsaņem vairāk nekā jebkuram citam ierēdnim. Algas ir ārpus jebkuras kritikas. Kāpēc nodokļu maksātājiem viņi ir jāuztur? Šī nauda būtu jāsaņem nodokļu maksātājiem kā pensijas, pabalsti utt. slimnīcām, skolām.

- Kā vērtējat LB priekšlikumus nodokļu jomā, par veselības reformu utt. Ir kāda jēga no šiem priekšlikumiem?

- Vismaz ir kaut kāda ideja, bet tās domas ir vienpusīgas. Viņiem vajadzētu nākt ar divām, trim domām, un tad politiķi pieņem lēmumu, nevis uzspiest vienu domu. Tā demokrātija nedarbojas. Viņiem vajadzētu viena ekonomista viedokli, otra ekonomista viedokli un tad ļaut politiķiem izlemt, kas ir pieņemamākais.

Uldis Osis, ekonomists

- Kā vērtējat Latvijas Bankas darbu?

- Jūs domājat viņu priekšlikumus par nodokļiem?

- Ne tikai. Kopumā.

- Kopš Latvija iestājās eirozonā, īpašas funkcijas Latvijas Bankai nav, monetārā politika vairs nav jānodrošina, tādas svarīgas funkcijas Latvijas Bankai nav. Viņiem ir analītiskais dienests, viņi veic makroekonomisko un mikroekonomisko analīzi, nāk ar vērtējumu.

- Vai tā vispār ir vajadzīga?

- Labs jautājums. Droši vien kādas funkcijas veic...

- Kā jūs vērtējat viņu algas?

- Par algām gan es neizteikšos.

- Kāda jēga no viņu ierosinājumiem veselības aprūpes, nodokļu u.c. jomās?

- Viņi nāk ar kaut kādiem priekšlikumiem, kuriem es reizēm varu, reizēm nevaru piekrist. Viņiem ir vesels analītiskais dienests, viņi tur analizē, vērtē un nāk ar priekšlikumiem. Par to kvalitāti var teikt dažādi...

Latvijas Bankas vadības atalgojums pēdējos četros gados*

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

2016. gads – 150 824 EUR

 

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

2016. gads – 154 528 EUR

 

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

2016. gads – 137 324 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – 109 879 EUR

2016. gads – 115 779 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

2016. gads – 127 229 EUR

 

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

2016. gads – 138 743 EUR

 

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

2016. gads – 191 416 EUR

 

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

2016. gads – 126 149 EUR

 

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

2016. gads – 53 047 EUR (līdz 1. jūlijam)

 

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

2016. gads – 96 488 EUR

 

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

2016. gads – 96 145 EUR

 

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

2016. gads – 97 413 EUR

 

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

2016. gads – 96 451 EUR

* Dati no VID publiskās datu bāzes. Ja amatpersona visus četrus gadus amatā nav bijusi, attiecīgais gads netiek uzrādīts.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...