Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau gandrīz 1,6 miljoni eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība. Gadu no gada šī summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: piemēram, LB valdes locekļu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu vien pērn iztērēti gandrīz 60 tūkstoši eiro.

Vairāk, vairāk, vairāk

Krīze jau bija sākusies, bet LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu). Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: I. Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.

Taču jau 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tūkstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013.gadu, ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.

Savukārt pērn LB prezidents spēris vēl plašu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā: I. Rimšēvičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Vēl iespaidīgāk ir audzis atalgojums tādai publiski nezināmai personai kā LB valdes priekšsēdētājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis līdz 154 528 eiro pērn.

Tātad četru gadu laikā šīs amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis pērn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tūkstoti eiro.

Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pēdējos četros gadus un arī pēdējā gada laikā ir sākuši saņemt ievērojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tūkstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim Blūmam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecīgi 5,9 tūkstošiem, 7,9 tūkstošiem un 4,9 tūkstošiem eiro.

Vienīgais nosacītais zaudētājs ir LB valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums 203 698 eiro 2015. gadā sarucis līdz „tikai” 191 416 eiro.

Neskaitāmi papildu labumi

Gandrīz 1,6 miljoni eiro – šis kopējais LB vadības (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitāms no amatpersonu ikgadējām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, gan ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir vēl arī citi iespaidīgi labumi, kas amatpersonu deklarācijās ikgadēji neparādās un bieži vien tā arī paliek sabiedrībai noslēpti: tā ir veselības un jo īpaši dzīvības apdrošināšana, kas tikai LB valdes vajadzībām vien pērn izmaksājusi gandrīz 60 tūkstošus eiro, kā arī dienesta auto personiskām vajadzībām, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi u.c.

Pērn par valdes locekļu apdrošināšanu Latvijas Banka ir iemaksājusi šādas summas: M. Kālis – 10 599 eiro, I. Posuma – 9133 eiro, J. Blūms – 7889 eiro, J. Caune – 8662 eiro, H. Ozols – 9601 eiro un R. Vanags – 13 399 eiro. Iemaksas šādā līmenī tiks veiktas līdz pat apdrošināšanas līguma perioda beigām 2019. gadā vai apdrošināšanas gadījumam, un, ja attiecīgais valdes loceklis joprojām strādās LB, viņa gada atalgojums papildināsies ar iespaidīgu piecciparu summu.

Iespaidīgas summas ne tikai LB vadība, bet arī ikviens bankas darbinieks var saņemt arī dažāda veida pabalstos: pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā – līdz trim mēnešalgām, atlaišanas pabalsts – līdz četrām mēnešalgām, atvaļinājuma pabalsts – puse mēnešalgas, pabalsts sakarā ģimenes locekļa nāvi – 1425 eiro, pabalsts darbnespējas gadījumā, ko izraisījusi akūta vai hroniska slimība vai nelaimes gadījums - 2000 eiro.

Ir noteikts arī īpašs pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā - 1800 eiro, kompensācija ārstēšanās izdevumu segšanai - līdz 7115 eiro, pat par briļļu iegādi reizi divos gados tiek kompensēti līdz 215 eiro. LB darbinieki ik gadu var izmantot divas apmaksātas papildu brīvdienas personisku iemeslu dēļ.

Savukārt attiecībā uz dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām LB vadība paliek uzticīga formulai – par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.

Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka LB vadībai ir pilnas iespējas dienesta auto izmantot, kad un kā vien pēc tā rodas vajadzība, vienmēr aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināties, lai no jebkura privāta brauciena būtu iespēja „jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas”.

Milzu prēmijas „par ieguldījumu”

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem. Šīs algas apmērs tiek aprēķināts, „ņemot vērā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Taču „ņemšana vērā” faktiski nozīmē to, ka kritēriju vidū ir tādi plaši traktējami rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi tikpat grūti precīzi izmērām kritēriji kā „sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildības pārmaiņas”.

Rezultātā, kā skaidro LB par, piemēram, I. Rimšēviča atalgojumu, sanāk tā, ka, „ņemot vērā iepriekš minēto, līdz 2016. gada 31. martam Latvijas Bankas prezidenta bruto mēneša alga bija 11 690 eiro, bet no 2016. gada 1. aprīļa - 12 128 eiro”.

Taču, saskaitot nosauktās summas, sanāktu, ka I. Rimšēvičam pērn būtu bijis jāsaņem „tikai” 144 222 eiro, tomēr deklarācijā uzrādītā summa ir par gandrīz sešiem tūkstošiem eiro lielāka.

Tā tam, kā izrādās, arī jābūt, jo papildus noteiktajai algai liela daļa LB vadības pārstāvji ik gadu tiek arī pie iespaidīgām prēmijām. Pats I. Rimšēvičs tāpat kā citi padomes locekļi pērn prēmiju nav saņēmis, un minētā starpība saistāma ar atvaļinājuma pabalstu (kas viņa gadījumā ir vairāk nekā seši tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas) un citiem „sīkumiem”.

Toties visi LB valdes locekļi pie ikgadējām megaprēmijām gan ir tikuši: „par ieguldījumu Latvijas Bankas stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā” M. Kālis prēmēts ar 8765 eiro (šī un citas prēmiju summas – pēc nodokļu nomaksas), I. Posuma – ar 6165 eiro, J. Blūms – ar 5 437 eiro, J. Caune – ar 5927 eiro un H. Ozols – ar 6616 eiro. Savukārt R. Vanags „par Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldīšanas rezultātiem” prēmēts ar 8758 eiro.

„Sabiedrības un tautsaimniecības interesēs…”

Latvijas Banka par savu īpašo statusu un īpašo algu līmeni ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad tās toreizējais prezidents Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru.

Lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politisks atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu. Ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu no dienas kārtības izdevās noņemt pavisam.

Tad ko par šīm iespaidīgajām summām un kopējām izmaksām pretī saņem Latvijas valsts? Latvijas Bankas vadība uz šo jautājumu atbild ar formālu atbildi par pamatuzdevumiem, kurus, „rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs”, Latvijas Banka veic Eirosistēmas ietvaros:

– piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā;

– attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās;

– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;

– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;

– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;

– uztur un attīsta Kredītu reģistru;

– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos. 

Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmējs

- Viņi mēģina radīt savai darbībai jēgu, radot ekonomiskus pētījumus, domājot par tautsaimniecību un banku situāciju kopumā. Es domāju, ka viņiem pietrūkst domas dažādības, viņi vairāk virza politizētus viedokļus.

- Viņiem ir lielas algas. Viņi tās atpelna?

- Es domāju, ka viņu algas ir netaisnīgi lielas. Nav nekāda pamata. Algas ir ārpus jebkuras ētikas. Viņi runā, ka viņi it kā nopelna savas algas, bet viņi nopelna tādēļ, ka ir valsts iestāde, kas tādā veidā pelna. Arī ugunsdzēsēji atpelna savas algas, jo viņi glābj mūsu mājas. Arī ārsti atpelna, jo cilvēki izārstējas un mēs varam redzēt pievienoto vērtību. Nav nekāda iemesla teikt, ka Latvijas Bankas ierēdņi nopelna vairāk.. Viņi pelna ar valūtas darījumiem, bet tā ir valsts nodokļu maksātāju nauda, ar kuru viņi darbojas. Viņiem nav jāsaņem vairāk nekā jebkuram citam ierēdnim. Algas ir ārpus jebkuras kritikas. Kāpēc nodokļu maksātājiem viņi ir jāuztur? Šī nauda būtu jāsaņem nodokļu maksātājiem kā pensijas, pabalsti utt. slimnīcām, skolām.

- Kā vērtējat LB priekšlikumus nodokļu jomā, par veselības reformu utt. Ir kāda jēga no šiem priekšlikumiem?

- Vismaz ir kaut kāda ideja, bet tās domas ir vienpusīgas. Viņiem vajadzētu nākt ar divām, trim domām, un tad politiķi pieņem lēmumu, nevis uzspiest vienu domu. Tā demokrātija nedarbojas. Viņiem vajadzētu viena ekonomista viedokli, otra ekonomista viedokli un tad ļaut politiķiem izlemt, kas ir pieņemamākais.

Uldis Osis, ekonomists

- Kā vērtējat Latvijas Bankas darbu?

- Jūs domājat viņu priekšlikumus par nodokļiem?

- Ne tikai. Kopumā.

- Kopš Latvija iestājās eirozonā, īpašas funkcijas Latvijas Bankai nav, monetārā politika vairs nav jānodrošina, tādas svarīgas funkcijas Latvijas Bankai nav. Viņiem ir analītiskais dienests, viņi veic makroekonomisko un mikroekonomisko analīzi, nāk ar vērtējumu.

- Vai tā vispār ir vajadzīga?

- Labs jautājums. Droši vien kādas funkcijas veic...

- Kā jūs vērtējat viņu algas?

- Par algām gan es neizteikšos.

- Kāda jēga no viņu ierosinājumiem veselības aprūpes, nodokļu u.c. jomās?

- Viņi nāk ar kaut kādiem priekšlikumiem, kuriem es reizēm varu, reizēm nevaru piekrist. Viņiem ir vesels analītiskais dienests, viņi tur analizē, vērtē un nāk ar priekšlikumiem. Par to kvalitāti var teikt dažādi...

Latvijas Bankas vadības atalgojums pēdējos četros gados*

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

2016. gads – 150 824 EUR

 

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

2016. gads – 154 528 EUR

 

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

2016. gads – 137 324 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – 109 879 EUR

2016. gads – 115 779 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

2016. gads – 127 229 EUR

 

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

2016. gads – 138 743 EUR

 

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

2016. gads – 191 416 EUR

 

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

2016. gads – 126 149 EUR

 

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

2016. gads – 53 047 EUR (līdz 1. jūlijam)

 

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

2016. gads – 96 488 EUR

 

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

2016. gads – 96 145 EUR

 

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

2016. gads – 97 413 EUR

 

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

2016. gads – 96 451 EUR

* Dati no VID publiskās datu bāzes. Ja amatpersona visus četrus gadus amatā nav bijusi, attiecīgais gads netiek uzrādīts.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

21

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

FotoLaikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Lasīt visu...

12

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

FotoKopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Lasīt visu...

21

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

FotoPartiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

FotoCienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....