Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot par aizsegu P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platformu, kura sniedz piedāvājumus tās dalībniekiem kļūt par investoriem un ieguldīt savus naudas līdzekļus dažādos projektos, uzņēmīgi Latvijas blēži no vairākiem tūkstošiem ārzemnieku izkrāpuši, iespējams, pat 20 vai vairāk miljonus eiro. Runa ir par savstarpējo aizdevumu platformu Grupeer, kuras pašreizējais stāvoklis fiksēts interneta vietnē https://p2pempire.com/en/review/Grupeer.

Grupeer ir P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platforma, kurā tiek publicēti dažādi projekti, kuros ir iespējams investēt naudas līdzekļus. Šādu platformu sadarbības partneri ir nebanku kredītkompānijas, kuras ir ieinteresētas jaunu finansiālo resursu piesaistē.

Šādas platformas darbojas šādi: dalībnieks jeb investors iegulda savus naudas līdzekļus, izsniedzot starpniekam naudas līdzekļus noteikta projekta realizēšanai. Starpnieks savukārt nodod saņemto finansējumu tālāk aizņēmējam projekta realizēšanai.

Grupeer gadījumā starp platformas dalībnieku un starpnieku elektroniski tiek noslēgts prasījumu tiesību līgums, kurā ir nostiprināta aizdevumu atpirkšanas garantija.

Šī garantija paredz, ka starpnieks, kurš no Grupeer dalībnieka jeb investora ir saņēmis naudas līdzekļus un izsniedzis tos kā aizdevumu citai personai noteikta projekta realizēšanai, apņemas atpirkt no investora tā finansēto aizdevumu, ja investoram par finansēto aizdevumu netiek maksāts ilgāk nekā 60 dienas.

Pietiek ir zināms, ka Grupeer platformas gadījumā šādi prasījuma tiesību līgumi ir slēgti ar starpniekiem – Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vidū ir bijusi SIA Primo invest un SIA Finsputnik Platforma, reģistrācijas finansējot aizdevumus vairāku projektu realizēšanai.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Finsputnik Platforma dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir 1983. gadā dzimusī Alla Kisika, kas publiski zināma kā Grupeer savstarpējo aizdevumu platformas dibinātāja, bet uzņēmuma valdes loceklis ir viņas brālis Andrejs Kisiks. Arī SIA Primo invest dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir tā pati Alla Kisika. Latvijā reģistrēta arī pašas platformas uzturētāja - SIA Grupeer, kurā īpašniece ir tā pati Alla Kisika, bet valdes loceklis – viņas brālis.

Reģistrējoties Grupeer platformā, investori, lejupielādējot mesendžeri Telegram, var pievienoties Grupeer investoru grupai. Šī grupa ir izveidota, lai Grupeer investori varētu savā starpā sazināties un apmainīties ar dažādu informāciju, kas ir saistīta ar Grupeer platformas darbību. Kopā šajā Telegram izveidotajā grupā ir 3162 Grupeer investoru.

Tāpat, ievērojot to, ka Grupeer investoriem ir pamats uzskatīt, ka Grupeer platformas aizsegā notiek noziedzīgs nodarījums – krāpšana, investoru grupa ir izveidojusi mājaslapu, kurā ievieto ziņas un pierādījumus iespējamai krāpšanai no Grupeer dibinātāju un amatpersonu puses.

No šīs informācijas redzams, ka SIA Finsputnik Platforma un SIA Primo invest Grupeer platformā ir uzrādījušas arī fiktīvus projektus, kas liek apšaubīt arī citu projektu pastāvēšanu realitātē.

Piemēram, Grupeer platformā SIA Finsputnik Platforma publicēja kreditēšanas projektu, kurā aizņēmējs it kā esot kompānija Dziesiątka Finanse, taču tā ir noliegusi jebkādas savstarpējo aizdevumu sadarbības pastāvēšanu Grupeer platformā. Līdzīga ir situācija ar uzņēmumiem Northcon Norge un Cash-U Finance.

Pašlaik, neskatoties uz to, ka dažiem darījumiem ir jau iestājies atmaksas termiņš, savukārt citiem darījumiem šis atmaksas termiņš tuvojas, investori nav saņēmuši nekādus maksājumus, kas saistīti ar naudas līdzekļu ieguldīšanu iepriekš norādītajos darījumos; gan starpnieki, gan Grupeer pārstāvji ir pārtraukuši jebkādus kontaktus.

Cik ir zināms no publiski pieejamās informācijas, šādā situācijā ir vismaz 1500 investoru no dažādām Eiropas valstīm, no kuriem kopā varētu būt izkrāpti pat 20 miljoni eiro vai vēl vairāk. Pietiek ir zināms, ka vairākās Eiropas valstīs saistībā ar krāpšanu investori jau ir vērsušies vietējās tiesībsargāšanas iestādēs.

Novērtē šo rakstu:

85
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...