Latvijas diplomātu impotence un „diplomātiskā” tolerance rada bažas
Augusts Augustiņš29.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Brīdī, kad Kremļa-Čehijas spiegošanas skandāls uzņem arvien lielākus apgriezienus, Latvija ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču priekšgalā arī steidz iebāzt skandālā savu mazo impotenci, „solidarizējoties” ar Čehijas kolēģiem. Neko darīt, Edgars iespēra maigi pa pēcpusi visdumjākajam Kremļa militārajam atašejam, kāds jebkad ir bijis Latvijā, teikdams nopakaļus: „Tinies, tu, nejaukais, ka tiec, vidējā pirksta vicinātāj, uz visām četrām debess pusēm un vairs neatgriezies, dārgumiņ!”
Tagad Edgars var mierīgi gulēt tālāk, jo ir ielicis treknu ķeksi ailītē ar nosaukumu „Palīdzība Čehijai citas valsts valdības plānota un izpildīta teroristiska uzbrukuma gadījumā”.
Nezinu, vai Latvijas diplomātiskā korpusa maigums pret agresorvalsts spiegiem un diversantiem ir izskaidrojams ar Edgara vājību uz vīriešiem uniformās vai tomēr ar nepareiziem cilvēkiem amatos.
Tomēr vēlos Edgara komandai atgādināt, ka patiesībā Čehijā tas ir nevis kārtējais spiegošanas skandāls, bet gan reāls karš ar reāliem sprādzieniem un ar vēl reālākiem līķiem.
Vai Latvijas Ārlietu ministrija var iedomāties situāciju, kurā kāds uzlaiž gaisā, teiksim, Audriņu radaru un izrādās, ka to ir izdarījuši Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vīri treniņbiksēs, bet Čehija, solidarizējoties ar Latviju, izsūta no savas valsts vienu – tikai vienu visdumjāko krievu diplomātu! Man kā zemessargam rezervē tas izskatītos pēc kara pieteikuma, bet jums, „diplomātiem”, – spiegu skandāls
Pagaidi, Edgar, bet vai tad Čehijas Republika 1999. gada 12. martā nekļuva par NATO dalībvalsti. Tu jau saproti, ka es velku uz piekto pantu! Zini, es tavā vietā tieši Ušakovu atstātu Latvijā, bet visus pārējos KF vēstniecības piesegā strādājošos krievus aizsūtītu uz mājām pie Putina.
Ušakovs ir izcils Putina krievu pasaules kultūras nesējs, no viņa vienkārši staro „diplomātijas” gars, viņš vienmēr ir bijis patiess pret sevi un Latvijas sabiedrību, bet tagad viņu norīkos turpināt militāro dienestu kādā no Sibīrijas kara daļām vai, nedod, dievs, aizsūtīs uz Sīriju.
Varbūt Edgars ar nespēju vai pat slēptu nevēlēšanos adekvāti reaģēt uz agresorvalsts paveiktajiem noziegumiem šādi vēlas vairāk solidarizēties ar bēdīgi slaveno Čehijas prokremliski prātu izkūkojošo prezidentu Milošu Zemanu, kurš uzskata, ka Ukrainā notiek bandu kari, un kurš aicina ukraiņu tautu samierināties ar to, ka Krima ir KF subjekts, pastāvīgi paužot visus citus Kremļa vēstījumus par Austrumukrainā notiekošo.
Bet tagad nopietni. 16. aprīlī kļuva zināms un publiski tika pierādīts, ka KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba GRU vienība 2014. gadā veica teroraktu Čehijas Republikas teritorijā, veicot sprādzienu sēriju armijas munīcijas noliktavā. Par to paziņoja nevis kaut kāda Baba Vanga, bet gan Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.
Ārkārtas preses konferences laikā viņš skaidri pateica, „Ņemot vērā viennozīmīgus pierādījumus, kas iegūti izmeklēšanas laikā, man ir jākonstatē, ka Krievijas GRU virsnieki no vienības Nr.29155 ir veikuši munīcijas noliktavas spridzināšanu Vrbeticē.” Diversijas rezultātā gāja bojā divi cilvēki, un tika iznīcinātas 150 tonnas kaujas munīcijas.
Ja Edgaram vēl nepielec, ka viena neadekvāta Kremļa „diplomāta” izsūtīšana no Latvijas ir samērīga rīcība, tad viņam derētu tā kārtīgāk iepazīties ar 20. aprīlī nopublicēto Bellingcat un The Insider pētījumu „Diplomāti ar spridzekli. Kā GRU uzspridzināja arsenālu Čehijā”, kurā izmeklētāji secina, ka diversiju veica ne mazāk kā seši cilvēki un divi no tiem bija ieradušies Čehijā kā diplomāti. Edgar, uzsvars uz frāzi – „kā diplomāti”!
Kā zināms, pati Čehija, reaģējot uz atklātībā nonākušiem faktiem, uzreiz paziņoja par to 18 Kremļa „diplomātu” izsūtīšanu, par kuriem nav šaubu, ka tie ir Kremļa specdienestu un izlūkdienestu darbinieki. Brīdi vēlāk, pēc Maskavas atbildes uz tās kalpu izsūtīšanu Čehija nāca klajā ar paziņojumu, ka ir pienācis laiks novienādot Maskavā strādājošo čehu diplomātu skaitu ar Prāgā strādājošo krievu „diplomātu” skaitu. Tika pieņemts lēmums izmest no valsts vēl 62 krievu diplomātus. Ko izdarīja Edgars, solidarizējoties ar sabiedroto Čehiju? Pilnīgi neko!
Ceru, ka Latvijas diplomātijas impotence attiecībā uz kara noziedznieku izraidīšanu no mūsu tēvzemes ir izskaidrojama ar to, ka aizmeklēšana vēl nav galā. Nav šaubu, ja Krievijas GRU vaina šī terorakta veikšanā tiks galīgi pierādīta, tad Kremlim nāksies atbildēt visas pasaules priekšā, liekot vienai otrai Austrumeiropas valstij vēl vairāk vai pavisam novērsties no Kremļa.
Avoti:
https://www.mzv.cz/london/en/about_the_czech_republic/czech_republic_in_nato/index.html
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
