Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Sēdi vada: komisijas priekšsēdētāja V. Uzvārds; piedalās: priekšsēdētājas vietniece V. Uzvārds, locekļi — V. Uzvārds, V. Uzvārds, V. Uzvārds un V. Uzvārds, sekretāre — V. Uzvārds,” - tā lasāms VAS Latvijas Dzelzceļš iepirkumu komisijas protokola norakstā.

Jau ziņots, ka bez pamatojuma ticis apturēts 36 miljonus liels iepirkums, kurā par Eiropas naudu plānoja turpināt rekonstrukciju Daugavpils dzelzceļa mezglā: tā kā zemāko cenu piedāvāja “neīstā” kompāniju apvienība, tad komisija nolēmusi labāk riskēt ar Eiropas naudas iespējamo pazaudēšanu vai neuzlabot dzelzceļu Daugavpilī vispār nekā piekrist, ka pasūtījums nonāk pie “nepareizā” pretendenta, kurš piedāvājis darbus veikt par aptuveni pusotru miljonu lētāk nekā “vajadzīgie” uzņēmēji.

Šādas masveida anonimitātes iemesls, iespējams, varētu būt saistīts ar faktu, ka LDz Investīciju komitejā varētu būt dažas no tām pašām personām, kas vienlaikus sēž arī anonīmajā iepirkuma komisijā, turklāt konkursa atcelšanā un rezultātu izgāšanā bijusi iesaistīta arī LDz jaunā valde, — tā rāda sēdes protokols.

Investīciju komitejas sēdē 10. oktobrī, kurā lemts par Daugavpils mezgla modernizācijas konkursa atcelšanu, piedalījies LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, kā arī komitejas locekļi A. Lubāns, Ē. Šmuksts, A. Stūrmanis, M. Jagodkins, G. Ieviņš, V. Suksis, S. Caune, E. Kočāns, L. Kamaldiņš un T. Kontijevska. Viņi, ne ar ko nepamatojot, nolēmuši “akceptēt iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma pārtraukšanu un pārtraukt atklātu konkursu 'Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība: būvniecība' (seko iepirkuma ID numurs)”.

Savukārt nedaudz vēlāk LDz valde, kurā tobrīd strādāja vismaz trīs no Investīciju komitejas locekļiem, apstiprināja paši savu lēmumu, tādā veidā padarot neiespējamu kontroli un uzraudzību par padoto veikumu, jo kontrolētāji lielā mērā paši bija tie, kas lēmumu pieņēma.

Pietiek jau rakstīja: AS BMGS iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā par pēkšņo iepirkuma pārtraukšanu pēc tam, kad uzvaru atklātā konkursā izcīnījis “nepareizais” pretendents, ietaupot valsts uzņēmumam aptuveni pusotru miljonu.

Tā kā beigām tuvojas pašreizējais septiņgadu ES budžeta plānošanas periods, tad gadījumā, ja šo konkursu izgāž, tad nākamajā plānošanas periodā visas ES līmenī tiks noteiktas jaunas prioritātes naudas ieguldījumiem, un pašlaik dalībvalstu starpā netiek apspriesta versija, ka prioritāšu vidū joprojām būtu dzelzceļa transporta infrastruktūras modernizācija un/vai izbūve. Ja šo naudu nesāks apgūt šogad, tad nebūs laika vēl vienam konkursam — neatkarīgi no tā, kas tajā pieteiksies vai nepieteiksies. Neapgūtās naudas pārdalīšanu citiem mērķiem savukārt nepieļauj Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumi, kas preventīvi novērš tamlīdzīgas darbības.

Tāpat mediji jau detalizēti ziņoja, ka vasarā no Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja amata tika piespiests aiziet Edvīns Bērziņš: viņš tika uzskatīts par “nevēlamu” Jaunajai konservatīvajai partijai (tās pārstāvis Tālis Linkaits šobrīd ieņem satiksmes ministra amatu) un bija vēl nevēlamāks Rūdolfa Meroni grupējumam — E. Bērziņš bija AS Latvijas Kuģniecība valdes loceklis un Juridiskās pārvaldes vadītājs laikā, kad šo uzņēmumu sekmīgi izdevās nosargāt no R. Meroni grupējuma tīkojumiem.

E. Bērziņam nācās aiziet no LDz vadītāja darba pēc tam, kad Latvijas Dzelzceļš pirmās instances tiesā uzvarēja R. Meroni vadīto dzelzceļa pārvadājumu firmu A/S Baltijas Ekspresis — tās vadītājs Māris Bremze, aizejot no valsts uzņēmuma, pārkāpa paša parakstīto nekonkurēšanas vienošanos un uzsāka darbu pie tiešajiem konkurentiem. Līdz ar E. Bērziņu bija spiests aiziet arī viņa vietnieks Aivars Strakšas.

Pēc šo faktu publicēšanas kāds transportnozari acīmredzami pārzinošs Pietiek lasītājs rakstiski pauda šādu viedokli, kurš ir citēšanas vērts: “Pagājušajā gadā LDz startēja ar trim Eiropas projektiem. Rezultātā [pēc piedāvājumu atvēršanas] dabūja 40% sadārdzinājumu pret plānoto [izmaksu līmeni]. Nekas sevišķs, jo autoceļiem tā[ds sadārdzinājums] ir norma. Principā varētu piekrist un būvēt uz nebēdu. Pārmetumu nebūtu.

 Bet LDz valde [tolaik ar E. Bērziņu un A. Strakšas priekšgalā] mēģināja saprast sadārdzinājuma iemeslus un secināja, ka pamata sadārdzinājumam nav! Mēģināja piespiest būvniekus samazināt cenu. Nesanāca. Nospieda par kādiem 20%, bet arī tas likās par daudz. Konkursu izbeidza un sāka par jaunu. Rezultātā visi trīs projekti vasaras beigās tika pabeigti plānotajās izmaksās, pat ar minimālu ietaupījumu. Kas savukārt nebija tik interesanti būvniekiem, bet Satiksmes ministrijas politiskajai vadībai vispār neinteresanti.

Ministrs [tobrīd jau T. Linkaits no JKP] aktīvi iesaistījās cīņā par LDz valdes noņemšanu, bet ne pārāk sekmīgi. Iepirkumu process gāja uz priekšu. Tad LDz padome tika pastiprināta ar diviem padomes locekļiem, kuriem bija tiešs uzdevums. Arī šiem īpaši neveicās. Kamēr pabeidza uzdevumu, iepirkumi jau finišēja, un neko labot nevarēja, vai nesanāca. Rezultātā [īstenošanai gatavi] 100 miljonu projekti bez nekādas intereses atbildīgajiem politiķiem (domāta interese par kreisajiem maksājumiem novirzāmu peļnu — red.).

Vēlreiz sludināt [tos pašus konkursus] nav pamata. Īstenot būvdarbus — vispār nekāda jēga. Atliek tikai izbeigt un pārvirzīt līdzekļus uz savai kabatai potenciāli “izdevīgāku” projektu. Papildjautājums: kāpēc valsts ceļubūves pasūtītāji necīnījās par izmaksu samazinājumu? LDz pieredze parādīja, ka var. Būtu uzbūvējuši par to pašu naudu kādus 20%, ja ne 40% vairāk ceļus!”

Novērtē šo rakstu:

85
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...