„Latvijas dzelzceļš” – miljonu zaudējumi radīti, kurš par to atbildēs un maksās?
Aivars Strakšas19.07.2023.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Pagājušās nedēļas beigās VAS "Latvijas dzelzceļš" ir saņēmusi ES skaidrojumu par sankciju pielietošanu attiecībā pret Baltkrievijas dzelzceļu. Kā tas jau bija iepriekš paredzams, Lietuvas un Igaunijas rīcība ir bijusi pareiza un Latvijas nepamatota.
„Latvijas dzelzceļa” neprofesionālās un nepamatotās rīcības rezultātā zaudējumi ir radīti gan pašam dzelzceļam, gan citiem uzņēmumiem. Precīzu zaudējumu apmēru var noteikt, tikai veicot pārbaudi „Latvijas dzelzceļā”, taču ir skaidrs, ka tie būs mērāmi miljonos.
Kurš par to uzņemsies atbildību? Kur un kādā līmenī tika pieņemts lēmums apturēt satiksmi ar Baltkrieviju? Varbūt tas kādam neliekas svarīgi, jo maksās tāpat Latvijas nodokļu maksātāji, ne pats, turklāt naudas ir vairāk nekā jebkad?
Iespēja viegli aizņemties rada ilūziju, ka nauda nav jānopelna. Ir aizmirsusies arī tautas paruna par to, ka bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā.
Vai ir saprātīgi balstīt valsts nākotni uz pieņēmumu, ka būsim tā "gudrā pele", kas apēdīs sieru un paspēs izmukt no slazda (apšmaukt/uzmest kreditorus un parādu neatdot)?
P.S. "Tramvajā" nejauši noklausījos sarunu, ka jūlija sākumā vienam no Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem bija jānoslēdz līgums par 600 tūkstošu tonnu pārvadājumiem no Vidusāzijas uz Latvijas ostām. Šobrīd būtisks apjoms un svarīgs no dažādiem aspektiem. Ja šis darījums neizdosies, var sanākt tiesāšanās ar VAS "Latvijas dzelzceļš", un zaudējumi tiks uzkarināti uz valsts budžetu.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
