„Latvijas dzelzceļu” aizvien apjomīgāk uzturēs no nodokļu maksātāju līdzekļiem
Aivars Strakšas13.11.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Beidzot tas ir noticis - "Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2025.-2029. gadam" ir pieņemts! Kāpēc beidzot? Tāpēc, ka šis plāns bija jāpieņem vēl 2021. gadā, jo iepriekšējais beidzās pirms trim gadiem. Satiksmes ministru Linkaita un Briškena ministrēšanas laikā Satiksmes ministrija netika galā ar saviem pienākumiem un nespēja jaunu plānu ne sagatavot, ne saskaņot.
Paša Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna neesamība, iespējams, nebūtu arī liela nelaime, taču Daudzgadu līgums, kurš paredz valsts finansējuma saņemšanas kārtību un apjomu, gan būtiski apgrūtināja VAS Latvijas dzelzceļš darbību. Nav saprotams, cik juridiski korekti ir šajā starpposmā realizētie un uzsāktie investīciju projekti, jo "Dzelzceļa likums" jau labu laiku neparedz VAS Latvijas dzelzceļš un arī Satiksmes ministrijai tiesības pēc pašu iniciatīvas izvēlēties, kur un cik daudz naudas investēt. Šī kompetence ir atstāta tikai Ministru kabinetam. Iespējams, kaut kāda investīciju saskaņošana ir bijusi, taču pēc publiski pieejamajiem dokumentiem tas nav redzams. Tur darbs Valsts kontrolei.
Jebkurā gadījumā apsveicu dzelzceļniekus ar to, ka tagad vismaz formāli ir saprotams, kā valsts finansēs dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, kādā kvalitātē un apjomā tā ir jāuztur, kā arī ir zināmi realizējamie investīciju projekti, kas nav mazi - 845 miljoni eiro.
Par pašu attīstības plānu daudz izteikties nevēlos. Tas ir formāls, grūti lasāms un uztverams. Pieminēšu tikai to, ka beidzot Finanšu ministrija ir sadūšojusies un atzinusi realitāti. Ja 2025. gadā VAS Latvijas dzelzceļš jāsaņem no valsts budžeta 76,4 miljoni eiro, tad 2029. gadā tas ir jau 101 miljons. Vai tas būs pietiekoši?
Nē, nebūs, un tas tiek atklāti parādīts 3. pielikumā "Atbilstoši prognozētajiem finanšu rezultātiem, plānotajām investīciju programmām, sagaidāmās naudas plūsmas prognoze", kur redzam naudas līdzekļu deficītu uz 2029. gada beigām - 157 miljonu eiro apmērā. Saprotu to kā kompromisu ar Finanšu ministriju, kas visdrīzāk nevēlējās iekļaut šo summu valsts budžeta aprēķinos. Tā jau mums tāda ilggadēja, stabila Latvijas valsts finanšu plānošanas tradīcija - uzņemties saistības bez finanšu seguma. Uz "Rail Baltica" un tagad arī "Latvijas enerģētikas stratēģijas 2050" daudzo miljardu fona tas tāds sīkums, kuru nav vērts pat pieminēt.
P.S. Iepriekšējā indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā paredzētās investīcijas un līdz ar to valsts pasūtījums netika izpildīts uzdotajā apjomā. Tajā skaitā elektrifikācijas sadaļā, kur jau bija piešķirts 340 miljonu eiro ES līdzfinansējums.
Vai valsts pasūtījums tagad ir pārvērsts par joku? Kur pārliecība, ka šis plāns tiks pildīts, sevišķi bez pietiekoša finansējuma?
https://tapportals.mk.gov.lv/.../a195bb76-b636-430a-8049...
Attēlā - LDz valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
