Latvijas finiera pircējs no Krievijas tiešām meklē muļķus

„Es saviem klientiem noteikti neieteiktu parakstīt šādu līgumu. Šādu līgumu var parakstīt tikai tad, ja to piedāvā brālis, māte, katrā ziņā ļoti tuvs cilvēks,” atzīst advokāts Viktors Tihonovs. „Es neteiktu, ka šī ir blēdība. Ja ir aitas, tad kāpēc viņas necirpt,” viņam piebalso arī advokāts un auditors Jānis Zelmenis.

Šie viedokļi nav bez pamata – līgumu nosacījumi, kas tiek piedāvāti Latvijas finiera mazajiem akcionāriem, rāda: pircējs iespējami ātrāk vēlas iegūt varu kompānijā, bet norēķināties iespējami vēlāk, turklāt līgumos ir skaidri ierakstīts – akciju pārdevējam vispār var nesamaksāt, turklāt tas, vai nauda tiešām tiks samaksāta, būs zināms tikai pēc gada.

„Normālā praksē līgumā nosaka, ka līdz konkrētam datumam pircējs ieskaitīs darījuma kontā naudu. Kad pārdevējs ir pārliecinājies, ka nauda tajā ir ieskaitīta, viņš var sākt darbības, kas nepieciešamas akciju pārreģistrēšanai. Un līgumā ar banku ir skaidri noteikts, kas ir tas dokuments, uz kura pamata banka pārliecinās, ka akcijas ir pārreģistrētas uz pircēja vārda – tas var būt izraksts no akcionāru saraksta utml.,” skaidro Tihonovs.

Savukārt šajā līgumā nekas tāds nav minēts, - ir tikai pieminēts darījuma konts, bet nekādas konkrētas detaļas nav atrunātas. Toties līgumā noteikts, ka jau brīdī, kad akcijas pārdevējs paraksta līgumu, viņš pilnvaro pircēju nekavējoties sākt rīkoties ar savām akcijām un balsot akcionāru sapulcēs, toties naudu nesaņems vēl ilgi, ja vispār saņems.

Līgumā ierakstīts, ka akciju pircējs no līguma var atkāpties jebkurā laikā, un tas nozīmē: ja akciju pārdevējs paraksta šo līgumu, Krievijas kompānija iegūst viņa balsstiesības sabiedrībā, bet negarantē, ka pārdevējs saņems naudu, jo nav arī zināms, vai akcijas vispār varēs pārreģistrēt uz pircēja vārda.

„Es domāju, ka pircējs cer, ka piedāvātā cena ir pietiekami pievilcīga, lai pārdevējs neizvērtētu darījuma būtību un līgumu parakstītu, īpaši neiedziļinoties. Katrā ziņā šis līgums viennozīmīgi ir pircēja interesēs, un pārdevēja tiesības ir ļoti ierobežotas,” šīs normas rezumē Zelmenis.

„Katrā ziņā no pircēja viedokļa šis līgums ir ļoti izdevīgs, bet pārdevējam ir ļoti lieli riski. Un ir redzams, ka pircējs ļoti vēlas tikt pie balsstiesībām, ne tik daudz pie pašām akcijām. Līdz ar to ir jādomā, kā šīs balsstiesības ir plānots izmantot – vai iegūt kādu kompānijas iekšējo informāciju vai arī kāda cita shēma plānota,” savukārt secina Tihonovs.

Advokāti arī atklāj dažādās iespējamās shēmas, ko varas pārņemšanai uzņēmumā var izmantot Krievijas uzņēmums, savā īpašumā iegūstot (bet vēl pat nesamaksājot) zināmu daudzumu Latvijas finiera akciju.

„Ja ar līguma parakstīšanas brīdi akcijas balsstiesības pāriet pircējam, tad var rasties risks, ka, piemēram, mazākuma akcionārs iesūdz tiesā vairākuma akcionārus un tiesa, piemēram, uz mēnesi liedz vairākuma akcionāriem balsstiesības. Tad tiek sasaukta akcionāru sapulce, uz kuru ierodas arī vairākuma akcionāri. Tātad - ir kvorums, taču vairākuma akcionārs nevar balsot,” skaidro Tihonovs.

Kas no tā izriet? „Līdz ar to mazākuma akcionāri var pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu vai, piemēram, mantas ieķīlāšanu kredīta ņemšanai. Manta tiek ieķīlāta, nauda aizceļo kaut kur prom, un uzņēmums ir nolaists uz grunti. Pēc tam jau tiesa var atcelt iepriekšējās tiesas lēmumu par vairākuma akcionāru balsstiesību ierobežojumu, bet tad jau ir par vēlu.”

Vēl viena shēma, ko var izmantot, piemēram, kā mazākuma akcionārs nemitīgi bombardē padomi un valdi ar dažādiem pieprasījumiem, līdz beidzot vairākuma akcionārs neiztur un par cenu, kas ir virs tirgus cenas, akcijas atpērk. „Arī šādi gadījumi Latvijā ir bijuši, atzīst Tihonovs.

„Turklāt kompānijās ar plašu akcionāru struktūru nemaz nav nepieciešams vairākums, lai iegūtu varu kompānijā. Cik esmu dzirdējis, Biķu ģimene uzņēmumu kontrolē ar 15% akciju. Līdz ar to pietiek iegūt nedaudz vairāk, 16%, lai pārņemtu kontroli,” piebilst Zelmenis.

Jāpiebilst, ka Latvijas finiera akcionāru struktūra un pašu akciju sistēma ir pietiekami sarežģīta, lai akciju pārdošana jebkuram akcionāram būtu ļoti apgrūtināta. Pietiek ir zināms, ka pie kāda no vadošajiem Latvijas advokātu birojiem jau iepriekš ir vērsušies vairāki akcionāri, kas vēlējušies savas akcijas pārdot – turklāt darījuma summa varētu būt pat virs simt tūkstošiem latu. Taču valde vienmēr pret šiem darījumiem ir izturējusies klaji noraidoši, darot faktiski visu iespējamo, lai samazinātu darījuma cenu un pašu darījumu vismaz novilcinātu.

Advokātu birojs Raidla Lejins & Norcous ceturtdien kategoriski atteicās nodot Pietiek rīcībā Latvijas finiera akcionāriem piedāvātos līgumus. Iespējams, komentāri par tiem tiks sniegti piektdien.

Novērtē šo rakstu: