Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmumu reģistrs kā likumam neatbilstošu atteicies reģistrēt akciju sabiedrības Latvijas Finieris vadības interesēt apstiprināto uzņēmuma statūtu punktu, kas paredzēja, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana. Šāds punkts būtu devis iespēju nepieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par šī Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un vienlaikus arī nemaksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot.

Pietiek jau informējis, Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma Latvijas Finieris vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu „nevēlamās” rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Līdz ar jauniem nosacījumiem, kuri reāli nekādā veidā tomēr nekavē uzņēmuma akciju pārdošanu par iespējami augstāku cenu, ko esošie akcionāri maksāt nevar vai nevēlas, Latvijas Finiera akcionāri bija nolēmuši statūtus papildināt arī ar 7.3. punktu, nosakot, ka ikvienā akciju atsavināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Tas nozīmēja – pat tad, ja esošie akcionāri nevēlētos izmantot savas pirmpirkuma tiesības un kāds pircējs ārpus uzņēmuma piedāvātu par kāda akcionāra īpašumā esošām akcijām labāku cenu, akcionāru sapulcei būtu tiesības šo darījumi vienkārši nepieļaut.

Taču, kā pirmdien noskaidroja Pietiek, Latvijas Finierim tomēr nav izdevies šo grozījumu reģistrēt Komercreģistrā, kas arī izskaidro to, kāpēc pašlaik Komercreģistrā ierakstītajos Latvijas Finiera statūtos 7.3 punkta vienkārši nav – pēc 7.2 punkta uzreiz seko 7.4 punkts.

Kā izrādās, jau pagājušā gada 4. oktobrī Uzņēmumu  reģistra valsts notārs pieņēmis lēmumu atlikt Latvijas Finiera iesniegto dokumentu reģistrēšanu Komercreģistrā. Lēmums bija pamatots ar to, ka saskaņā ar Komerclikuma 134. pantu akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts un Komerclikuma 238. panta otrā daļa piešķir akciju sabiedrībai tiesības ierobežot tikai akciju pārdošanu, nevis cita veida akciju atsavināšanu.

Latvijas Finieris gan bija mēģinājis panākt šī lēmuma atcelšanu, taču arī atkārtotais Uzņēmumu reģistra lēmums ir bijis nelabvēlīgs šai vēlmei. Publicējam pilnu šī lēmuma argumentējošo daļu:

„Komerclikuma 238. panta pirmajā daļā noteikts, ka akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas. Minētajā normā likumdevējs imperatīvi akcionāram ir paredzējis tiesības brīvi atsavināt sev piederošās akcijas. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir paredzēts izņēmums no vispārīgā principa, kas ļauj ierobežot vienu no atsavināšanas veidiem – pārdošanu, proti, statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju.

Tādējādi secināms, ka akcionāra tiesības pārdot savas akcijas var ierobežot tikai divējādi: 1) akciju sabiedrības statūtos noteikts, ka nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana akciju pārdošanai un statūtos norādīti iemesli iespējamajam piekrišanas atteikumam; 2) akciju sabiedrības statūtos noteiktas pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju. Akcionāru sapulces piekrišanas nepieciešamība ir attiecināma tikai uz akciju pārdošanas gadījumu, vienlaikus akciju sabiedrības statūtos obligāti ir nepieciešams atrunāt arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt.

Kas attiecas uz pirmpirkuma tiesību noteikšanu, tad, ja kāds akcionārs pārdod sev piederošās vārda akcijas, citiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības uz šīm akcijām. Civillikuma 2060. pantā noteikts, ka ar pirmpirkuma tiesību pārdevējs pielīgst sev priekšrocību pirkt lietu, ja pircējs to pārdotu tālāk. Pirmpirkuma tiesība nav izlietojama, kad pircējs lietu atsavina, nevis pārdodot, bet citādi. Pirmpirkuma tiesība ir saistību tiesība, ar kuru tiek pielīgta priekšrocība pirkt lietu, ja tā tiek pārdota. Ja pirmpirkuma tiesību būtību mēģinātu attiecināt arī uz citiem atsavināšanas veidiem, rastos absurda situācija, kas nonāktu pretrunā ar Civillikuma 2060. pantā sniegto skaidrojumu.

No minētā secināms, ka saskaņā ar Komerclikuma 238. panta otro daļu akciju sabiedrības statūtos var paredzēt ierobežojumu tikai attiecībā uz akciju pārdošanu, nevis citiem iespējamajiem akciju atsavināšanas veidiem, jo pirmpirkuma tiesības izmantošana ir iespējama tikai un vienīgi akciju pārdošanas gadījumā, nevis akciju maiņas, dāvinājuma gadījumā vai ieguldot akcijas citas kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

Papildus norādāms, ka 2011.gada 9.novembrī Reģistra Konsultatīvās padomes sēdē tika skatīts minētais jautājums par Komerclikuma 238. panta otrās daļas piemērošanu un secināts, ka akcionāru tiesības atsavināt sev piederošās akcijas ir iespējams ierobežot tikai akciju pārdošanas gadījumā.

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības statūtu jaunās redakcijas 7.3. punkts ierobežo arī akcionāru tiesības uz cita veida akciju atsavināšanas iespējām, ne tikai pārdošanu. Komerclikums, kā arī neviens cits normatīvais akts, neparedz tiesības ierobežot akcionāru tiesības sev piederošās akcijas mainīt, dāvināt vai ieguldīt tās citas kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Likumdevējs nav paredzējis, ka akciju atsavināšanas gadījumā būtu nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Sabiedrības norādītais arguments, ka Komerclikuma 238. panta otrā daļa ļauj statūtos noteikt ierobežojumus attiecībā uz visiem iespējamajiem akciju atsavināšanas veidiem.

Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta ceturto daļu akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. No minētā secināms, ka jebkura persona var kļūt par akciju sabiedrības akcionāru, uz ko norāda arī Komerclikuma 238. panta pirmajā daļā noteiktais, ka akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas. Akciju sabiedrība ir nošķirama no sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kura saskaņā ar Komerclikuma 134. panta trešo daļu ir slēgta sabiedrība un tās kapitāldaļas nav publiskās apgrozības objekts.

Ņemot vērā minēto, ka akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība un tās daļas ir publiskās apgrozības objekts, kā arī iepriekš konstatēto, ka akcijas var brīvi atsavināt un Komerclikuma 238. panta otrajā daļā paredzētais vienīgais izņēmuma gadījums ir saistīts ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kā nepamatots ir noraidāms Sabiedrības norādītais arguments, ka Komerclikuma 238. panta otrajā daļā noteiktā regulējuma mērķis ir dot iespēju akciju sabiedrībām statūtos regulēt jautājumu, kas saistīts ar esošo akcionāru līdzdalības proporciju saglabāšanu, kā arī regulēt jaunu akcionāru ienākšanu sabiedrībā. Papildus norādāms, ka pastāv iespēja Sabiedrību ar akcionāru lēmumu reorganizēt par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tādējādi Sabiedrības dalībniekiem būtu iespēja kontrolēt jaunu dalībnieku ienākšanu Sabiedrībā un esošo dalībnieku līdzdalības proporciju saglabāšanu.

Saskaņā ar Komerclikuma 142. panta otro daļu sabiedrības statūtu noteikumi drīkst atšķirties no likuma noteikumiem tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši pieļauj. Atbilstoši Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 9. punktam sabiedrības statūtos var norādīt arī noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Vienlaikus secināms, ka Komerclikuma normas nepieļauj sabiedrības statūtu noteikumu atšķirību no Komerclikuma 238. panta otrajā daļā ietvertās normas, tādējādi Sabiedrības statūtu jaunās redakcijas 7.3. punkts neatbilst Komerclikuma 142. panta otrās daļas, 144. panta pirmās daļas 9. punkta un 238. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem. Sabiedrība nevar statūtos noteikt ierobežojumu akciju atsavināšanai, izņemot akciju pārdošanai. Kļūdainas tiesību normu interpretācijas rezultātā Sabiedrība ir nonākusi pie nepareiza secinājuma, ka Komerclikuma 238. panta otrā daļa ļauj ierobežot akciju visa veida atsavināšanu.

Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Sabiedrības norādītais arguments, ka Komerclikuma 238. panta otrā daļa ir tulkojama paplašināti, proti, akciju sabiedrību statūtos var tikt ietverti akciju atsavināšanas apgrūtinājumi arī attiecībā uz akciju cita veida atsavināšanu, ne tikai pārdošanu.”

Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs ir atkārtoti atzinis, ka strīdīgais Latvijas Finiera statūtu punkts neatbilst Komerclikuma 142. panta otrās daļas noteikumiem, līdz ar ko tas pašlaik nav spēkā uz uzņēmumam dots jauns termiņš korekciju veikšanai līdz šā gada 3. februārim.

Kā jau zināms, Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet, kad tas neguva atsaucību un sacēla iespaidīgu rezonansi sabiedrībā, no nodomiem formāli atteicās un pēc tam jau daudz klusāk ir mēģinājis sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml.

Tikmēr pēdējos gados kārotās akcijas no Latvijas Finiera mazajiem akcionāriem masveidā, paklusām un faktiski par puscenu atpircis paša Latvijas Finiera meitasuzņēmums, kurā prāva kapitāldaļu pakete pieder Latvijas Finiera valdes un padomes priekšsēdētāju ģimenes loceklim.

Pats Latvijas Finieris kategoriski atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar tā akciju pirkšanu un pārdošanu. Atsaucoties uz Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne iepriekš atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem, vai Latvijas Finiera kontrolētais uzņēmums SIA Troja, kurā tam pieder 50% kapitāldaļu, pēdējos gados ir iegādājies Latvijas Finiera akcijas un, ja jā, tad cik, no kā un par kādu kopējo summu.

Aizbildinoties ar to, ka Latvijas Finiera valdei neesot tiesību un tā arī neesot „atsevišķi pilnvarota izpaust akcionāru reģistrā iekļauto informāciju”, Medne, kas iepriekš publiski paudusi uzņēmuma viedokli saistībā ar Sveza piedāvājumu, atteicās atbildēt arī uz jautājumiem, kas nekādi nav saistīti ar akcionāru reģistru – vai gadījumā SIA Troja nav iegādājusies Latvijas Finiera akcijas par paša Latvijas Finiera līdzekļiem un kādu mērķu dēļ šis pirkums vispār veikts.

Tikmēr no SIA Troja publiski pieejamajiem gada pārskatiem kļūst skaidrs, ka pēdējos gados uzņēmums paklusām sācis aktīvi uzpirkt savas „mātes” akcijas. 2008. gada beigās tam piederējušas jau 165 Latvijas Finiera akcijas – vairāk nekā 2,2 procenti no uzņēmuma akcijām (paša uzņēmuma vērtējums – 2 procenti no Latvijas Finiera akcijām). 2007. gada pārskatā šādas akcijas vēl nav minētas.

Savukārt 2009. gada laikā Trojai piederošo Latvijas Finiera akciju skaits vairāk nekā dubultojies – gada beigās tai piederējušas jau 387 „mātes” akcijas. Tātad gada laikā Troja nopirkusi 222 Latvijas Finiera akcijas (jeb arī pirkto akciju bijis par 222 vairāk nekā pārdoto).

Trojas gada pārskati dod priekšstatu arī par to, par kādām summām Troja iegādājusies akcijas no Latvijas Finiera akcionāriem, kuriem tagad saskaņā ar uzņēmuma vadības pārstāvju publisko viedokli nevajadzētu „uzķerties” uz Krievijas uzņēmuma „makšķeres”, pieņemot tā piedāvājumu – 10 000 latu par vienu parasto vārda akciju ar balsstiesībām un 1000 latu par vienu akciju ar balsstiesību ierobežojumiem.

Vienkāršoti uzskaitot, Latvijas Finiera akcionāriem kopumā pieder 3702 akcijas 10 000 latu nominālvērtībā katra un 3541 akcija 1000 latu nominālvērtībā katra.

2008. gada beigās Trojai ir piederējušas 165 Latvijas Finiera akcijas, kuru nominālvērtība bijusi 804 tūkstoši latu. Taču Troja no Latvijas Finiera akcionāriem tās atpirkusi par kopējo cenu, kas bijusi gandrīz divreiz mazāka par akciju nominālvērtību, - iegādes vērtība bijusi 439,5 tūkstoši latu.

Savukārt 2009. gada laikā Trojas iegādāto 222 Latvijas Finiera akciju kopējā iegādes vērtība saskaņā ar kompānijas gada pārskatu bijusi apmēram 125 tūkstoši latu – tātad par vienu akciju tās pārdevušie Latvijas Finiera akcionāri vidēji nav saņēmuši vairāk par nepilniem 560 latiem.

Šie skaitļi sniedz atbildi par iemesliem, kuru dēļ Latvijas Finiera vadības reakcija uz Sveza piedāvājumu bijusi tik asa: uz šo summu fona, par kurām akcijas uzpircis paša Latvijas Finiera meitasuzņēmums, kas turklāt ir ievērojami labākā finansiālajā stāvoklī nekā tā „māte” (2009. gadā Troja Latvijas Finierim vēl izsniegusi 870 tūkstošu eiro aizdevumu), Krievijas uzņēmuma piedāvājums tiešām daudziem mazajiem akcionāriem varēja šķist pievilcīgs.

Latvijas Finieris, kā minēts, nekad nav atklājis savu akcionāru sarakstu; zināms tikai, ka tā akcionāri ir vairāki simti personu, taču faktiski uzņēmumu ar saviem 10-15% akciju (aplēses atšķiras) kontrolē Biķu ģimene – Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis un valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Faktiski, Trojai uzpērkot Latvijas Finiera akcijas, Biķu ģimene vēl nostiprina savu kontroli uzņēmumā: kā rāda Lursoft dati, 50% Trojas akciju pieder pašam Latvijas Finierim, bet 11,25% - vienīgajam Trojas valdes loceklim, vēl vienam Biķu ģimenes pārstāvim Jānim Biķim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...