„Latvijas Finiera” vēlmi totāli kontrolēt akciju pārdošanu atzīst par likumam neatbilstošu
PIETIEK02.01.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
OXO
07.01.2012. 17:03Pedejais LV piederigo normals uznemums [pat ES]tapec lielie naudas eksperti parekiniet kada ir starpiba ja uznemumu parnes un arzonu-pasaules naudas maisi nezin kur ieguldit-austrumu kaimins ar valdibas Ieteikumu maksas jeb ko lai te nekas nopietnis NEBUTU.
Anne
04.01.2012. 14:11Vienīgais republikā, LR iedzīvotājiem piederošais uzņēmums! Arī to vajadzētu nogremdēt? Gods un slava Biķu famīlijai, ka viņi ir izveidojuši stabīlu uzņēmumu ar pasaules slavu. Kauns par šiem komentāriem! Kur pazuda VEF-s, kur pazuda RRR un desmitiem citu milžu? Tas, ka Latvijas Finieris eksistē, ir tikai un vienīgi LF vadības un akcionāru nopelns! Lai viņiem izdodas uzvarēt nejēgas ierēdņus!
ierēdnis
03.01.2012. 20:31Kārtējais pierādījums, ka mūsu UR juristiem kvalifikācija drusku zem vidējā... varbūt prēmijas valsts sektorā atgriezīs zināšanas mūsu ierēdņiem
paija
03.01.2012. 10:48Komerclikuma 238. panta otrā daļa piešķir akciju sabiedrībai tiesības ierobežot tikai akciju pārdošanu, nevis cita veida akciju atsavināšanu.Tā ka daļēji LF ir taisnība nevis tā kā teikts virsrakstā,
Es ceru,ka turpinajums būs tads,ka LF panaks likuma grozījumus un a/s atļaus ierobežot visa veida atsavināsanu ,lai likumu nevaretu apiet un visada veida Antonoviem un ofsoriem sākt fiktīvi davinat akcijas.Kas tā par kapitālistisku valsti,kur nebūs nacionalas burzuāzijas. Lai veicas Biķim un akcionari nešķiras no akcijam, tad arī Biķis neiegūs kontrolpaketi
Ja pietiek no tā nav nekada labuma, tad nesaprotu,kapec jūs dublējat uzpircēja advokāta poziciju.
Juris
03.01.2012. 10:41Cik ir jānoziedo Pietiek.com, lai izbīdītu rakstu - pastāv aizdomas Agneses Margēvičas atkarībai no atkarību izraisošām psihotropajām vielām.?
Idejai
03.01.2012. 10:11Kādi tad varētu būt ierosinājumi trešajai sērijai? Mums pašlaik lāga nav ideju.:)
Bet lielos vilcienos - protams, tēma ir jāturpina, citādi tā "nomirs" un nekas šeit nemainīsies.
PIETEK
Ideja
03.01.2012. 09:46Atkal veidojas seriāls (nākošās "grāmatas" pamats).
1.sērija - LF statūti un to grozījumi
2.sērija - UR lēmums
3.sērija - ...
Nu Pulicera prēmijas cienīgs darbs. Piedāvāju komentāru rakstītāju konkursu par turpmāko sēriju nosaukumiem - žūriju un balvas lai nodrošina Lapsa, viss honorārs jau tāpat viņam tiks.
>m
03.01.2012. 08:51Nu tak neturiet sveci zem pūra, cienītais/cienītā, pastāstiet visiem - mums pašiem tai skaitā.:)
Anonīmais Šakālis
02.01.2012. 23:50Dzintar — protams, ka šis uzņēmums rūp! Tāpēc jau Latvijas Valsts Meži iegādājās dažas Finiera akcijas, lai vajadzības gadījumā varētu izmantot pirmpirkuma tiesības un pārķert akcijas tajā brīdī, kamēr viņas vēl nav nonākušas Svezas vai kādas citas ārvalstu laupītājkapitāla struktūras rokās!
paija>hihi
02.01.2012. 21:51Nu neesmu es Intiņa. Nezin kāpēc tieši man mēģina piekabinat visadas svešas personības.,bija jau Artis, Jaunalksne, pat rakstītāju kopa:) Un ,ja esi gudrāks, komentā pats , nevis piesienies citiem Man gan liekas,ka lasīt nemaki tu
Hihis paijai
02.01.2012. 21:40Nu traki, Intiņ, ka Kurzemes pusē rakstīt vēl māk, bet lasīt īsti vairs ne.
paija
02.01.2012. 21:37 Kartējas pietiek puspatiesības . Virsraksts īsti neatbilst raksta saturam , jo no skaidrojuma izriet,ka uzņēmums var gan kontrolet pardosanu, bet nevar ierobežot cita veida atsavināsanu -maiņu vai dāvināsanu un tadā veidā var apiet ierobežojumu.
Nav saprotams arī kā tas ir paklusām - tas ir tā,ka nepaziņo pietiek? un par puscenu- tas būtu tā, ka ir notikusi piespiedu akciju pardošana vai ar viltu izkraptas? Ja ne, tad tie ir pietiek meli, jo cenu nosaka pec pusu vienošanas tad,kad notika pardosana nevis tad,kad Krievijas uzņemums velāk piesolija vairak
Dzintars
02.01.2012. 20:25Ja kādam šis uzņēmums rūpētu, tad arī akcijas izpirktu. Kāds ekonomists teicās, ka nauda Latvijā esot. Nu tad lieciet lietā un investējiet Finierī! Finiera esošie akcionāri tak ar nav nekādi nabagi? Kapēc stīvējas par cenu? Skaudība var dārgi maksāt!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
