Iesaki rakstu: 
Ja valdības koalīcija spētu vienoties, ka valstij jāizmanto Latvijas gāzes akcionāra vācu E.ON.Ruhrgas piedāvājums iegādāties tai piederošos 47,23% uzņēmuma mazākuma akciju, kā viens no reālākajiem variantiem darījuma shēmai tiek apspriesta valsts kapitālsabiedrības AS Latvenergo kā akciju pircēja iesaistīšana, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kuru neoficiāli apstiprinājuši vaiāki avoti valdībā.
Atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai ziņojumā, kas tiek gatavots izskatīšanai valdībā, tiks ietverti arī varianti akciju iegādei, tostarp caur Latvenergo. Valdības akceptēšanai piedāvātais lēmumprojekts, ko gatavo līdz ar ziņojumu, paredzēšot tikai zaļās gaismas došanu sarunām ar E.ON. Ruhrgas par iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas.
Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs (attēlā kopā ar Latvijas gāzes šefu Adrianu Dāvi, foto - Didzis Veinbergs) sarunās ar politiķiem paudis vēlmi, lai gadījumā, ja akciju pirkšanas darījumā politiski nolemtu iesaistīt uzņēmumu, tas tiktu nostiprināts ar valdības lēmumu. Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) ietekmes lokā kā publiskā argumentācija Latvijas gāzes akciju pirkšanai caur Latvenergo dzirdama tēze par to, ka, "iegādājoties gāzes piegādātāju, samazināsies izmaksas". Zinātāji to Pietiek vērtējuši kā drīzāk sabiedrisko attiecību paņēmienu, jo esot apšaubāms, ka valsts ar 47,23% Latvijas gāzes akciju spēs ietekmēt otra lielākā akcionāra Gazprom piegādātās gāzes tarifus.
Latvenergo šefa Žīgura piesardzība tiek skaidrota arī ar bažām par iespējamā darījuma ekonomisko pamatojumu. Latvenergo tuvākajos gados jāpārfinansē saistības vairāku simtu miljonu apmērā, tādēļ, ja finanšu tirgus Latvijas gāzes akciju iegādi nevērtēs tik optimistiski, tas var atsaukties uz Latvenergo kredītprocentu likmēm. Tāpat izsvērti arī riski, kā Konkurences padome vērtētu šādu darījumu, kad lielākais gāzes patērētājs un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājs Latvenergo iegūst daļas lielākajā gāzes piegādātājā Latvijas gāzē.
Iespējamajam darījumam ar Latvijas gāzes akciju iegādi tempu aprīļa sākumā deva premjeres Straujumas izteikumi, kas netieši atbalstīja šādu lēmumu, solot, ka nauda šādam darījumam valstij atrastos, "taču tas nenozīmē, ka tie būs no valsts budžeta". Tomēr kavēšanās ar jautājuma virzīšanu uz valdību devusi laiku ekspertiem publiski kritizēt šāda dārga pirkuma jēgu, apšaubot gan iespējamo cenu, gan valsts iesaistīšanos biznesā ar otru lielāko Latvijas gāzes akcionāru Gazprom, tā vēl vairāk nostiprinot Latvijas atkarību no krievu gāzes.
EM amatpersonas vēl vakar nevarēja atbildēt, kad jautājumu par iespējamām sarunām par Latvijas gāzes akciju iegādi varētu virzīt skatīšanai valdībā, bet Pietiek zināms, ka pirmdien, 28. aprīlī, koalīcijas sadarbības padomes sēdē varētu tikt skatīts ziņojums par iespējamiem lēmumiem šajā sakarā. To lūdzis viens no koalīcijas partneriem - Nacionālā apvienība (NA). Tas nenozīmē, ka otrdien šis jautājums varētu nonākt valdības sēdes dienaskārtībā, jo NA un arī Zaļo un zemnieku savienībā ir iekšējas diskusijas, vai to atbalstīt, kas nozīmē, ka kāds no koalīcijas partneriem var pieprasīt jautājuma atlikšanu. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) publiski izteikusies, ka valdībai līdz 2. maijam jāizšķiras, vai sākt sarunas par akciju iegādi. Nav skaidrs, kur radies šāds ierobežots termiņš, jo par neformālajām sarunām ar E.ON. Ruhrgas pārstāvjiem informētas amatpersonas Pietiek uzsver, ka "neviens nestāv rindā pēc vāciešu akcijām".
Pietiek jau rakstīja, ka neformālās sarunās ar valdības pārstāvjiem vācu E.ON. Ruhrgas par saviem 47,23% Latvijas gāzes akciju nosaukuši cenu 200 līdz 225 miljoni eiro. Tas ir divreiz vairāk nekā ekspertu minētā akciju reālistiskā cena, bet divas un pat trīs reizes mazāk par to cenu, ko kuluāros minējuši politiķi un darījumā ieinteresētie.
Pietiek rīcībā ir Ruhrgas rakstveida piedāvājums, kas iesniegts valdības pārstāvjiem, un tajā Latvijas gāzes akcijas tiek reklamētas kā droša investīcija, pateicoties Latvijas lielajai atkarībai no dabasgāzes un no viena piegādātāja - Krievijas.
Latvija ir ārkārtīgi atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas dominē siltuma un elektrības ražošanā, un tāpat sagaidāms, ka pieprasījums pēc dabasgāzes paielināsies, turpinoties ekonomiskajai augšupejai, savukārt gāzes tirgus liberalizācija ir maz ticama līdz 2017. gada aprīlim, jo Latvijas dabasgāzes sistēma ir izolēta no Eiropas Savienības cauruļvadu tīkliem un tai ir tikai viens piegādātājs - Krievija. Tā E.ON. Ruhrgas akciju pārdošanas piedāvājumā tiek raksturots dabasgāzes tirgus Latvijā un tā perspektīvas.
Dokuments, kas iezīmēts kā strikti konfidenciāls un ir nonācis Pietiek rīcībā, Latvijas gāzes mazākuma akciju pircējam sola stabilus ienākumus un dāsnas dividendes. Lai gan rakstiskajā piedāvājumā nav minēta no Latvijas gāzes aizejošajam vācu akcionāram vēlamā darījuma summa, par sarunām informēti avoti valdībā Pietiek min, ka mutiski minēti 200 miljoni eiro. Latvijas gāzes akciju pārdošanas darījuma kārtošanai E.ON. Ruhrgas piesaistījis Swedbank.
Pat abstrahējoties no jautājuma, vai Latvijas valsts ieguvumi no Latvijas gāzes akciju pirkšanas ir desmitus miljonu lielas investīcijas vērti, 200 miljoni eiro ir pārāk augsta cena par mazākuma akcijām, Pietiek izteikušās amatpersonas, kas orientējas iespējamā darījuma aizkulisēs. E.ON. Ruhrgas akciju pirkšanas piedāvājumā uzsvērts, ka Latvijas gāzes peļņa ik gadu ir ap 30 miljoniem eiro, no kā tiek maksātas dāsnas dividendes.
Šādu peļņu Latvijas gāze guvusi, izmantojot savu monopolstāvokli no gāzes piegādes un uzglabāšanas līdz tirdzniecībai galapatērētājam. Tomēr šāda situācija neturpināsies ilgi, jo ne vēlāk kā līdz 2017. gada aprīlim saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām jāveic gāzes tirgus liberalizācija, nodalot dabasgāzes piegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību, nodrošinot trešajām pusēm pieeju gāzesvadu tīkliem.
Valdība par pilnvarojumu uzsākt sarunas ar E.ON. Ruhrgas par tam piederošo 47,23% akciju iegādi varētu lemt tuvākajās sēdēs, un līdzšinējā amatpersonu retorika šādam lēmumam veido atbalstošu fonu. Premjere Straujuma izteikusies: ja tiks izlemts iegādāties Latvijas gāzes akcijas, kuras E.ON. Ruhrgas nolēmis pārdot, jo pamet Latvijas gāzes tirgu, valsts atrastu naudu to iegādei. Valdības vadītāja līdz šim atteikusies izpaust akciju pirkšanas piedāvājuma cenu.
Premjere arī nosaukusi 2. maiju kā termiņu, līdz kuram valstij jādod atbilde, vai tā ir gatava sarunām par Ruhrgas piederošo akciju iegādi. Tas rada iespaidu par sasteigta valdības lēmuma gatavošanu, jo nesaskan ar ekspertu vērtējumu, kuri Pietiek norāda - vācu Ruhrgas būtu ērti un izdevīgi savas akcijas pārdot Latvijas valstij, jo privāta pircēja piesaistīšana līdz brīdim, kamēr nav skaidrības par to, kā noritēs gāzes tirgus liberalizācija, esot maz ticama.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
