Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tās funkcija ir palīdzēt Latvijas pilsoņiem
Valērijs Ickevičs, advokāts10.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar savu viedokli par Kristīnes Misānes lietu. Gandrīz visas Eiropas Savienības valstis neizdod savus pilsoņus trešajām valstīm, t.i. valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Kristīne Misāne, ja nekas nemainīsies, tuvākajās dienās tiks izdota no Dānijas Dienvidāfrikas Republikai.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi iespēju uzsākt kriminālprocesu par tiem pašiem nodarījumiem, par kuriem Kristīnes izdošanu pieprasa DĀR (tiesas lēmuma nepildīšana, dokumentu viltošana), nav ierosinājusi drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Kristīnei, lai varētu atbilstoši ES tiesas nolemtajam Petruhin pret Latviju lietā izdot Eiropas apcietinājuma orderi, kas izglābtu Latvijas pilsoni no nokļūšanas DĀR cietumā, kurā atbilstoši starptautisko organizāciju, tai skaitā ANO, atzinumiem ieslodzītie tiek pakļauti pazemojošai attieksmei un tiek turēti necilvēciskos apstākļos.
Eiropas apcietinājuma orderim salīdzinājumā ar trešās valsts izdošanas lūgumu Eiropas Savienībā ir prioritāte.
Par tiesas lēmuma nepildīšanu Latvijā ir paredzēts sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā (līdz 3 mēnešiem), savukārt par dokumenta viltošanu – līdz 12 mēnešiem, ar ko pietiek, lai izsniegtu Eiropas apcietinājuma orderi.
Dienvidāfrikā par tiesas lēmuma nepildīšanu draud 15 gadu cietumā. Latvijas ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers par to zina un turpina apgalvot, ka Ģenerālprokuratūra stingri ievēro likumu un nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, jo Ģenerālprokuratūrai neesot pietiekamu pierādījumu tam, ka Kristīne ir izdarījusi dokumenta viltošanu. Lūgumu izprasīt šos pierādījumus no Dienvidāfrikas Republikas, tāpat kā visus pārējos lūgumus, Ģenerālprokuratūra noraidīja.
Es šeit nevēlos rakstīt par centieniem izmantot starptautiskos tiesību aizsardzības instrumentus. Es vēlos pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas Ģenerālprokuratūras vispārējai attieksmei pret sabiedrību, kura sastāv no konkrētiem cilvēkiem, jo gadījumā, ja Latvijas Ģenerālprokuratūras primārs mērķis šādos gadījumos būtu PALĪDZĒT, tā rīkotos citādāk. Tā rīkotos līdzīgi tam, kā šādos gadījumos rīkojas vairākas Eiropas Savienības dalībalstis, proti, izmanto iespēju pārņemt savus pilsoņus, lai pasargātu viņus no izdošanas trešajām valstīm.
Savukārt Kristīnes lieta ir spilgts piemērs tam, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tās funkcija ir palīdzēt Latvijas pilsoņiem. Latvijas Ģenerālprokuratūra norāda, ka tā ir tikai Ārlietu ministrijas funkcija. Kaut juridiski no Latvijas varas iestādēm tikai un vienīgi Latvijas Ģenerālprokuratūra varēja glābt Kristīni no izdošanas Dienvidāfrikas Republikai.
P.S. Ļoti gaidu Jūsu domas par to, kā mēs varam šajā stadijā apturēt Kristīnes izdošanu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
