Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tās funkcija ir palīdzēt Latvijas pilsoņiem
Valērijs Ickevičs, advokāts10.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar savu viedokli par Kristīnes Misānes lietu. Gandrīz visas Eiropas Savienības valstis neizdod savus pilsoņus trešajām valstīm, t.i. valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Kristīne Misāne, ja nekas nemainīsies, tuvākajās dienās tiks izdota no Dānijas Dienvidāfrikas Republikai.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi iespēju uzsākt kriminālprocesu par tiem pašiem nodarījumiem, par kuriem Kristīnes izdošanu pieprasa DĀR (tiesas lēmuma nepildīšana, dokumentu viltošana), nav ierosinājusi drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Kristīnei, lai varētu atbilstoši ES tiesas nolemtajam Petruhin pret Latviju lietā izdot Eiropas apcietinājuma orderi, kas izglābtu Latvijas pilsoni no nokļūšanas DĀR cietumā, kurā atbilstoši starptautisko organizāciju, tai skaitā ANO, atzinumiem ieslodzītie tiek pakļauti pazemojošai attieksmei un tiek turēti necilvēciskos apstākļos.
Eiropas apcietinājuma orderim salīdzinājumā ar trešās valsts izdošanas lūgumu Eiropas Savienībā ir prioritāte.
Par tiesas lēmuma nepildīšanu Latvijā ir paredzēts sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā (līdz 3 mēnešiem), savukārt par dokumenta viltošanu – līdz 12 mēnešiem, ar ko pietiek, lai izsniegtu Eiropas apcietinājuma orderi.
Dienvidāfrikā par tiesas lēmuma nepildīšanu draud 15 gadu cietumā. Latvijas ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers par to zina un turpina apgalvot, ka Ģenerālprokuratūra stingri ievēro likumu un nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, jo Ģenerālprokuratūrai neesot pietiekamu pierādījumu tam, ka Kristīne ir izdarījusi dokumenta viltošanu. Lūgumu izprasīt šos pierādījumus no Dienvidāfrikas Republikas, tāpat kā visus pārējos lūgumus, Ģenerālprokuratūra noraidīja.
Es šeit nevēlos rakstīt par centieniem izmantot starptautiskos tiesību aizsardzības instrumentus. Es vēlos pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas Ģenerālprokuratūras vispārējai attieksmei pret sabiedrību, kura sastāv no konkrētiem cilvēkiem, jo gadījumā, ja Latvijas Ģenerālprokuratūras primārs mērķis šādos gadījumos būtu PALĪDZĒT, tā rīkotos citādāk. Tā rīkotos līdzīgi tam, kā šādos gadījumos rīkojas vairākas Eiropas Savienības dalībalstis, proti, izmanto iespēju pārņemt savus pilsoņus, lai pasargātu viņus no izdošanas trešajām valstīm.
Savukārt Kristīnes lieta ir spilgts piemērs tam, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tās funkcija ir palīdzēt Latvijas pilsoņiem. Latvijas Ģenerālprokuratūra norāda, ka tā ir tikai Ārlietu ministrijas funkcija. Kaut juridiski no Latvijas varas iestādēm tikai un vienīgi Latvijas Ģenerālprokuratūra varēja glābt Kristīni no izdošanas Dienvidāfrikas Republikai.
P.S. Ļoti gaidu Jūsu domas par to, kā mēs varam šajā stadijā apturēt Kristīnes izdošanu.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
