Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiālie valodnieki ir oficiāli noraudājuši krokodila asaras par „zaudēto cīņu ar ļauno un briesmīgo „euro“", un masu infolīdzekļi mūs emocionāli iepazīstina ar pagātnes notikumiem –  Terminoloģijas komisijas vadītāja Valentīna Skujiņa atminas, kā savā starpā nikni cīnījās eira ar eiro un garām tika palaists Eiropas intereses objekts – nevis šā vārda izskaņa, bet sakne – eur.

"Mums, izrādās, ir vājš mugurkauls," Latvijas piekāpšanos vērtē V. Skujiņa, savukārt kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete laikrakstam Neatkarīgā ar nožēlu atzīst: "Šī ir zaudēta cīņa, kas nevar nākt par labu mūsu valodas kvalitātei."

2004. un 2005. gadā jautājums par vārda eiro atveidi ticis celts starptautiskā līmenī. Konkrēti, ko sliktu šī neērtība nodara valodai, viņa acīmredzot nevar paskaidrot. „Tomēr pretēji seno romiešu teiktajam Cēzars ir izrādījies stiprāks par gramatiku. Tradīcijām nav nekādas nozīmes – tās var likvidēt ar vienu birokrātisku lēmumu," secina valodniece.

I. Druviete gan piemēro patiesību savām vajadzībām – vai arī atmiņa viņai ir tāda īsa, vai arī to, kuras tradīcijas ir atbalstāmas un kuras skaužamas, var izvēlēties patvarīgi, piemēram, mainīt „sāls“ dzimtu, ko tandēmā ar V. Skujiņu oficializēja viņas māmiņa A. Blinkena – acīmredzot birokrātija bija pareizākā attieksme pret to tradīciju.

(Tiem, kas ir pārāk jauni, lai paši to būtu piedzīvojuši, atgādināšu – „sāls“ dzimtas maiņa 70. gados iezvanīja karu pret latviešu valodas normām un tradīcijām vispār, un mūsu oficiālie valodnieki tās ir krietni šūpojuši visus turpmākos gadus – vienalga, padomju Latvijā vai t.s. brīvā Latvijā.)

Ja var ticēt tam, kas rakstīts internetā, I. Druviete arī nezina, ka latviešu valodā ir divskanis „eu“, un to esot draudējusi uzdot par iemeslu, lai ES sauktu pie tiesas – viņa ir apgalvojusi, ka Latvijai esot jāsauc „euro“ par „eiro“ tāpēc vien, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“(!).

Tikām ne tikai I. Druviete, arī Vasilijs Ragačevičs, starptautiska valodu uzņēmuma Skrivanek Baltic direktora vietnieks“, apgalvo, ka „divskani eu latviešu valodā nesastapt“ (arī viņš laikam nekad nav lietojis izsauksmes vārdu „eu!“ vai izrunājis vārdus „tev taisnība“, „ticēt sev pašam“). Varbūt vēl ir kādi valodas druvas arāji, kas nav dzirdējuši par „eu“ latviešu valodā?

Sajukums par to, kā ir, un to, kā būtu jābūt, joprojām ir liels, oficiālie valodnieki sūkstās par zaudēto cīņu, tikai plašai sabiedrībai nav pietiekami skaidri izstāstīti notikumi un ar tiem saistītie apstākļi.

Preambulā Padomes 1997. gada regulai (EK) 1103/97 par dažiem ar eiro ieviešanu saistītiem noteikumiem ir interesants formulējums: „whereas the name given to the European currency shall be the "euro"; [..] whereas the European Council furthermore considered that the name of the single currency must be the same in all the official languages of the European Union, taking into account the existence of different alphabets; („tā kā Eiropas valūtu sauks par „euro“; [..] tā kā Eiropadome arī uzskata, ka vienotās valūtas nosaukumam visās Eiropas Savienības valodās ir jābūt vienādam, ievērojot to, ka pastāv dažādi alfabēti“ – neoficiāls tulkojums).

Tātad faktiski regula nepasaka priekšā jautājuma risinājumu, bet paver iespējas interpretācijai. Rodas iespaids, ka dokumentā Eiropadome – kā augstos Eiropas līgumos paredzēts – runā tikai par dažādiem alfabētiem un nepavisam negrasās aizskart kaut ko, kas varētu būt kādā sakarā ar valodu katrā konkrētā valstī, kur paredzēts ieviest „euro“. Tam būtu vajadzējis nomierināt prātus. Tiešām, sākumā neviens nesatraucās.

Tomēr pirms „eiro“/„euro“ ieviešanas Latvijā skaidrības par to, kas ko ir darījis, nav nekādas. Tāpēc es atgādināšu, ka laikā, kad Latvija tikai gatavojās pievienoties Eiropas Savienībai, nebija nekādu problēmu oficiālos ES dokumentos rakstīt „eiro“, un tieši tādu attiecīgās naudas nosaukumu izmantoja Latvijas pirmsiestāšanās dokumentos. Tāds, tur ierakstīts, tas nevienu netraucēja veselus sešus gadus pēc regulas 1103/97 pieņemšanas. Alfabēts ta alfabēts, tas pats latīņu, un ko padarīsi, ja dažās valstīs Eiropu sauc un raksta drusku citādi! Bet tad prasības mainījās.

Pēkšņi ECB „eiro“/„euro“ pasludināja par „monetāru jautājumu“, par ko, protams, lēmumi ir jāpieņem ES iestādēm un ECB. Sākās lavīna, jezga, ko Latvijā papildināja tukša pašdarbība – valodas taisīšana, neveiksmīgais bēdīgo „eiru“ uzspiešanas mēģinājums, par ko tagad skumst V. Skujiņa. Latvija tolaik kopā ar Ungāriju parakstīja deklarāciju par „euro jautājumu“, un deklarācija ir pievienota Lisabonas līgumam.

Deklarācija ir tāda.

58. Declaration by the Republic of Latvia, the Republic of Hungary and the Republic of Malta on the spelling of the name of the single currency in the Treaties

Without prejudice to the unified spelling of the name of the single currency of the European Union referred to in the Treaties as displayed on the banknotes and on the coins, Latvia, Hungary and Malta declare that the spelling of the name of the single currency, including its derivatives as applied throughout the Latvian, Hungarian and Maltese text of the Treaties, has no effect on the existing rules of the Latvian, Hungarian or Maltese languages..“ Tas pats neveiklā latviešu valodā (oficiālais variants):

58. Latvijas Republikas, Ungārijas Republikas un Maltas Republikas deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumos

Latvija, Ungārija un Malta, neierobežojot Eiropas Savienības vienotās valūtas, uz kuru izdarīta atsauce Līgumos, nosaukuma vienādoto rakstību uz banknotēm un monētām, paziņo, ka Līgumu latviešu, ungāru un maltiešu tekstā izmantotā vienotās valūtas nosaukuma rakstība, ieskaitot šā nosaukuma atvasinājumus, neietekmē pastāvošo latviešu, ungāru un maltiešu valodas rakstību.

Pēc šīs deklarācijas aprima runas par to, ka mums būtu jāraksta „eiro“, tāpat kā iepriekš darīts, ka nav iemesla kaut ko mainīt. Tiesa, tolaik valdīja arī ES Eiropas Konstitūcijas parakstīšanas steiga utt., utml. (jāatceras: pēc tam, kad konstitūcija izgāzās, tā pārtapa par Lisabonas līgumu) – un, protams, ES šķita tālu no kādām krīzēm, kur nu vēl iespējama eirozonas valstu bankrota. Latvija nav ieradusi iet lauzties ar stipriem. (Apgalvojums, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“, nebūtu nekur novedis, jo tā vienkārši nav taisnība.)

Tāpat toreiz, kad eurošļura sākās, nebija nekādas Latvijas puses sarunvežu, ne arī Rimševica vai Repšes ļaundarības, un ļaunas mēles melš, ka „euro lietu“ esot uztaisījusi un uzpūtusi kāda pārprasti modra latviešu tautības juriste Eiropas Centrālajā bankā, kas gribējusi būt lielāka katoliete par pāvestu, bet tā mums ir diezgan parasts. Bet tāpat tas var būt tikai izrunāts, un raganu medībām (mēģinājumiem noskaidrot „kura tad tā ir?“) patiesībā nav jēgas.

Šā vai tā, lai kas to būtu sācis, „pēkšņā bankas atklāsme“ bija vienkārši smieklīga. Sešus gadus gan mums, gan tai bija „eiro“, un tad pēkšņi vairs ne. Kaut arī citādi nekas it kā nebija pārvērties.

Savukārt Lisabonas līgumam pievienotā Latvijas deklarācija par „euro“ neatbilstību latviešu valodas normām, izskatās, ir bijis lāča pakalpojums, jo nosvītrojis visus turpmākos nopietnos, lietišķos mēģinājumus kaut ko darīt lietas („eiro“) labā. ES pieņēma zināšanai Latvijas viedokli un palika pie sava; Latvija bija aptuveni darījusi zināmu savu viedokli un ar to apmierinājās. Šūmēšanās pret „euro“ notika tikai tur, kur nekas neko nevarēja mainīt – Latvijā, nevis ES iestādēs –, un ar to noņēmās cilvēki, kam būtu vajadzējis zināt, ka politiskus jautājumus parasti risina politiskā līmenī. Tas, par ko runā I. Druviete – „par „euro“ jautājuma celšanu starptautiskā līmenī“ – patiesībā nav noticis; jautājums nav celts Eiropas Savienības Tiesā, un tas nozīmē, ka tas nav kustināts.

Lisabonas līgumam pievienotā 58. deklarācija faktiski pielika punktu reāliem Latvijas puses cīniņiem arī turpmāk rakstīt „eiro“, nevis „euro“. ES uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts, kamēr Latvija aizrāvās ar tukšu jaunvārdu darināšanu, par ko ES un ECB lietišķu informāciju nesaņēma un tātad palika oficiālā neziņā (paziņojums, ka „mēs turpmāk „euro“ sauksim par „eiru“, „eiri“, „eirīti“, „eironi“, „eiruli“ vai vēl kā citādi – kā nu mums ienāks prātā un labpatiks" – neko nebūtu mainījis). Arī oficiālā Rīga uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts – proti, ka jāklausa tam, ko saka ECB. Protams, tas nepalīdzēja izvairīties no valūtas nosaukuma „euro“ oficializēšanas.

ECB liekulība izpaudās diezgan klaji – zinot, ka valodas jautājumus ES un kur nu vēl banka regulēt nedrīkst, tā nosaukumu „euro“ klasificēja par monetāru jautājumu un attiecīgi rīkojās. Vai banka patiesi domāja, ka tas būtu tikai monetārs jautājums? Varbūt jāpieļauj arī tas, lai gan īsti negribas.

Lai būtu, kā būtu, bet katrā ziņā rodas jautājums – kāpēc dusēja lieliskā latviešu juristu armija ar visām interpretēšanas prasmēm un kompetencēm? „Eiro"/"euro“ problēma bija (un vēl joprojām ir) tipisks interpetācijas jautājums, jo minētajā pamatregulā var izlasīt, ka nosaukums gan būšot vienots „euro“, bet tikpat skaidri ir norādīts, ka ECB naudas nosaukumā ievērošot alfabētu atšķirības. Tajā pašā laikā „alfabētu atšķirības“ nav šķiramas no „valodu atšķirībām“, ko apliecina arī tas, ka nebūt ne visās Eiropas valodās vienādi rakstīto „euro“ arī izrunā kā [eu]. Argumentāciju balstītu arī visnotaļ iespējamais Bulgārijas gadījums. Kad (ja?) Bulgārija pievienosies „eiro / euro“ sistēmai, būs svarīgi arī tas, ka bulgāru valodā vārdu „Eiropa“ raksta tāpat kā krieviski – „Европа“, un Bulgārijas gadījumā „eiro (euro)“ būs „evro“ („eвро“). Tātad atkal būs ievērota ne tikai alfabēta (kirilicas), bet arī valodas atšķirība. Kur ir tā problēma, ar ko latvieši (lasi: latviešu juristi) netiek galā?

Kamēr latvieši savu interešu aizstāvībai neliek lietā humanitāras zinības, protams, ES ir kurla un akla pret nopietnām, bet gluži dabiskām valodu atšķirībām, kas nav šķiramas no regulā pieminētajām „alfabētu atšķirībām“. Šķiet, ES kā „tehnisku sīkumu“ vai „tehnisku labojumu“ tiecas klasificēt visu, kas apgrūtina unifikāciju, savukārt, ja „eiro / euro“ rakstības atšķirība tiešām ir sīkums, turklāt valodas sīkums, tad lēmums par to bija jāpieņem Latvijas Republikā, nevis Eiropas Savienībā.

ES (Eiropas Centrālā banka) faktiski ir iejaukusies valodas politikā, kas pēc visiem līgumiem un noteikumiem nav ES kompetencē. Kārtīgam juristam tā būtu bijusi īsta medusmaize! Bet neviens tajā nekoda; acīmredzot I. Druvietes „starptautiskā mērogā celtais „eiro“ jautājums“ nav celts ne pietiekami nopietni, ne pareizā instancē, jo Eiropas Savienībā, tās Tiesā Latvijas juristu darbības „eiro“ aizstāvības jomā  nav novērotas. Jautājums, ko ir mēģinājuši risināt (izlikušies risinām) valodnieki, patiesībā ir un paliek jurisprudences un politikas jomā. Visu laiku tā ir bijis.

Savukārt I. Druvietes zinātniskie grādi un zinātnieces statuss vispār – tā izskatās – der vienīgi Latvijā, iekšpolitiskam lietojumam. Starptautisku zinātnisku pārbaudi tas neizturētu, jo apgalvojumus par divskaņa „eu“ neesamību latviešu valodā viegli būtu varējis apstrīdēt jebkurš jurists, arī latviešu valodas nepratējs, ieskatījies kaut vai „Ērģemes izloksnes vārdnīcas“ 1. sējuma 320. lappusē vai vienā otrā gramatikas grāmatā. Nezinu, kā citiem, bet I. Druvietes, I. Ragaceviča, V. Skujiņas u.c. līdzīgu „speciālistu“ gadījums man apliecina pilnīgu humanitāro zinātņu jomas pagrimumu Latvijā, ko labot var vienīgi vispārēja izglītības līmeņa celšana.

Protams, kamēr tas nav noticis – un, tā kā nekas neliecina, ka kaut kas pozitīvs grasītos notikt –, es palieku pie tā, ko esmu rakstījis iepriekš („Ir“ Nr. 47(137) 2012. gada 22.-28. novembris) – ka naudas nosaukums „euro“, nevis „eiro“ mums ir neērtība, nevis problēma, jo latviešu valodā ir sastopams divskanis „eu“, un tāpat neviens neliedz rakstīt „eu“, ko izrunāt „ei“; tas nebūs pirmais gadījums, kad latviešu valodā izruna atšķirsies no rakstības.

Novērtē šo rakstu:

30
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

15

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

FotoTo zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs kabinets atrodas viszemākajā pagrabstāvā no 15 pagrabstāviem.
Lasīt visu...

12

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

FotoPortāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas fonda finansētu interviju ar tumšādaino Džordžu Stīlu, kurš ir apprecējis latvieti un jau daudzus gadus dzīvo Latvijā. Te būs daži personiski man ļoti interesanti fragmenti no publikācijas un paša Stīla kunga izteikumi, kuros viņš apraksta, kā viņam nepatīk zeme, kur viņš ieradies un tik daudzus gadus dzīvo, kā viņš gribētu braukt prom, - bet tomēr nebrauc vis.
Lasīt visu...

8

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

FotoŠodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas liecības krimināllietā ir jāpabeidz sniegt turpmākajās trīs tiesas sēdēs.
Lasīt visu...

21

Pidriķis vai sabotieris?

FotoKad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens no vecākiem to neprasa (tātad nevēlas), mana pirmā doma bija – paskat tik, kā „nelokāmos” nacionāļus izdevies piedabūt uz šādu viņu skatījumā neapšaubāmi ķecerīgu pasākumu.
Lasīt visu...

21

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

Foto2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā interesēs strādājis ministra padomnieks nodrošinājuma jautājumos?”. Sižetā pausts pieņēmums, ka aizsardzības ministra padomnieks, iespējams, ir darbojies vienas firmas - SIA „Belss” interesēs, nodrošinot firmas pārstāvim ekskluzīvu iespēju piedalīties „CANSEC 2017” izstādē Kanādā.
Lasīt visu...

12

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

FotoSaeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” (atbildīgā amatpersona - Jānis Pleps, 67092165, Janis.Pleps@president.lv).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...