Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiālie valodnieki ir oficiāli noraudājuši krokodila asaras par „zaudēto cīņu ar ļauno un briesmīgo „euro“", un masu infolīdzekļi mūs emocionāli iepazīstina ar pagātnes notikumiem –  Terminoloģijas komisijas vadītāja Valentīna Skujiņa atminas, kā savā starpā nikni cīnījās eira ar eiro un garām tika palaists Eiropas intereses objekts – nevis šā vārda izskaņa, bet sakne – eur.

"Mums, izrādās, ir vājš mugurkauls," Latvijas piekāpšanos vērtē V. Skujiņa, savukārt kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete laikrakstam Neatkarīgā ar nožēlu atzīst: "Šī ir zaudēta cīņa, kas nevar nākt par labu mūsu valodas kvalitātei."

2004. un 2005. gadā jautājums par vārda eiro atveidi ticis celts starptautiskā līmenī. Konkrēti, ko sliktu šī neērtība nodara valodai, viņa acīmredzot nevar paskaidrot. „Tomēr pretēji seno romiešu teiktajam Cēzars ir izrādījies stiprāks par gramatiku. Tradīcijām nav nekādas nozīmes – tās var likvidēt ar vienu birokrātisku lēmumu," secina valodniece.

I. Druviete gan piemēro patiesību savām vajadzībām – vai arī atmiņa viņai ir tāda īsa, vai arī to, kuras tradīcijas ir atbalstāmas un kuras skaužamas, var izvēlēties patvarīgi, piemēram, mainīt „sāls“ dzimtu, ko tandēmā ar V. Skujiņu oficializēja viņas māmiņa A. Blinkena – acīmredzot birokrātija bija pareizākā attieksme pret to tradīciju.

(Tiem, kas ir pārāk jauni, lai paši to būtu piedzīvojuši, atgādināšu – „sāls“ dzimtas maiņa 70. gados iezvanīja karu pret latviešu valodas normām un tradīcijām vispār, un mūsu oficiālie valodnieki tās ir krietni šūpojuši visus turpmākos gadus – vienalga, padomju Latvijā vai t.s. brīvā Latvijā.)

Ja var ticēt tam, kas rakstīts internetā, I. Druviete arī nezina, ka latviešu valodā ir divskanis „eu“, un to esot draudējusi uzdot par iemeslu, lai ES sauktu pie tiesas – viņa ir apgalvojusi, ka Latvijai esot jāsauc „euro“ par „eiro“ tāpēc vien, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“(!).

Tikām ne tikai I. Druviete, arī Vasilijs Ragačevičs, starptautiska valodu uzņēmuma Skrivanek Baltic direktora vietnieks“, apgalvo, ka „divskani eu latviešu valodā nesastapt“ (arī viņš laikam nekad nav lietojis izsauksmes vārdu „eu!“ vai izrunājis vārdus „tev taisnība“, „ticēt sev pašam“). Varbūt vēl ir kādi valodas druvas arāji, kas nav dzirdējuši par „eu“ latviešu valodā?

Sajukums par to, kā ir, un to, kā būtu jābūt, joprojām ir liels, oficiālie valodnieki sūkstās par zaudēto cīņu, tikai plašai sabiedrībai nav pietiekami skaidri izstāstīti notikumi un ar tiem saistītie apstākļi.

Preambulā Padomes 1997. gada regulai (EK) 1103/97 par dažiem ar eiro ieviešanu saistītiem noteikumiem ir interesants formulējums: „whereas the name given to the European currency shall be the "euro"; [..] whereas the European Council furthermore considered that the name of the single currency must be the same in all the official languages of the European Union, taking into account the existence of different alphabets; („tā kā Eiropas valūtu sauks par „euro“; [..] tā kā Eiropadome arī uzskata, ka vienotās valūtas nosaukumam visās Eiropas Savienības valodās ir jābūt vienādam, ievērojot to, ka pastāv dažādi alfabēti“ – neoficiāls tulkojums).

Tātad faktiski regula nepasaka priekšā jautājuma risinājumu, bet paver iespējas interpretācijai. Rodas iespaids, ka dokumentā Eiropadome – kā augstos Eiropas līgumos paredzēts – runā tikai par dažādiem alfabētiem un nepavisam negrasās aizskart kaut ko, kas varētu būt kādā sakarā ar valodu katrā konkrētā valstī, kur paredzēts ieviest „euro“. Tam būtu vajadzējis nomierināt prātus. Tiešām, sākumā neviens nesatraucās.

Tomēr pirms „eiro“/„euro“ ieviešanas Latvijā skaidrības par to, kas ko ir darījis, nav nekādas. Tāpēc es atgādināšu, ka laikā, kad Latvija tikai gatavojās pievienoties Eiropas Savienībai, nebija nekādu problēmu oficiālos ES dokumentos rakstīt „eiro“, un tieši tādu attiecīgās naudas nosaukumu izmantoja Latvijas pirmsiestāšanās dokumentos. Tāds, tur ierakstīts, tas nevienu netraucēja veselus sešus gadus pēc regulas 1103/97 pieņemšanas. Alfabēts ta alfabēts, tas pats latīņu, un ko padarīsi, ja dažās valstīs Eiropu sauc un raksta drusku citādi! Bet tad prasības mainījās.

Pēkšņi ECB „eiro“/„euro“ pasludināja par „monetāru jautājumu“, par ko, protams, lēmumi ir jāpieņem ES iestādēm un ECB. Sākās lavīna, jezga, ko Latvijā papildināja tukša pašdarbība – valodas taisīšana, neveiksmīgais bēdīgo „eiru“ uzspiešanas mēģinājums, par ko tagad skumst V. Skujiņa. Latvija tolaik kopā ar Ungāriju parakstīja deklarāciju par „euro jautājumu“, un deklarācija ir pievienota Lisabonas līgumam.

Deklarācija ir tāda.

58. Declaration by the Republic of Latvia, the Republic of Hungary and the Republic of Malta on the spelling of the name of the single currency in the Treaties

Without prejudice to the unified spelling of the name of the single currency of the European Union referred to in the Treaties as displayed on the banknotes and on the coins, Latvia, Hungary and Malta declare that the spelling of the name of the single currency, including its derivatives as applied throughout the Latvian, Hungarian and Maltese text of the Treaties, has no effect on the existing rules of the Latvian, Hungarian or Maltese languages..“ Tas pats neveiklā latviešu valodā (oficiālais variants):

58. Latvijas Republikas, Ungārijas Republikas un Maltas Republikas deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumos

Latvija, Ungārija un Malta, neierobežojot Eiropas Savienības vienotās valūtas, uz kuru izdarīta atsauce Līgumos, nosaukuma vienādoto rakstību uz banknotēm un monētām, paziņo, ka Līgumu latviešu, ungāru un maltiešu tekstā izmantotā vienotās valūtas nosaukuma rakstība, ieskaitot šā nosaukuma atvasinājumus, neietekmē pastāvošo latviešu, ungāru un maltiešu valodas rakstību.

Pēc šīs deklarācijas aprima runas par to, ka mums būtu jāraksta „eiro“, tāpat kā iepriekš darīts, ka nav iemesla kaut ko mainīt. Tiesa, tolaik valdīja arī ES Eiropas Konstitūcijas parakstīšanas steiga utt., utml. (jāatceras: pēc tam, kad konstitūcija izgāzās, tā pārtapa par Lisabonas līgumu) – un, protams, ES šķita tālu no kādām krīzēm, kur nu vēl iespējama eirozonas valstu bankrota. Latvija nav ieradusi iet lauzties ar stipriem. (Apgalvojums, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“, nebūtu nekur novedis, jo tā vienkārši nav taisnība.)

Tāpat toreiz, kad eurošļura sākās, nebija nekādas Latvijas puses sarunvežu, ne arī Rimševica vai Repšes ļaundarības, un ļaunas mēles melš, ka „euro lietu“ esot uztaisījusi un uzpūtusi kāda pārprasti modra latviešu tautības juriste Eiropas Centrālajā bankā, kas gribējusi būt lielāka katoliete par pāvestu, bet tā mums ir diezgan parasts. Bet tāpat tas var būt tikai izrunāts, un raganu medībām (mēģinājumiem noskaidrot „kura tad tā ir?“) patiesībā nav jēgas.

Šā vai tā, lai kas to būtu sācis, „pēkšņā bankas atklāsme“ bija vienkārši smieklīga. Sešus gadus gan mums, gan tai bija „eiro“, un tad pēkšņi vairs ne. Kaut arī citādi nekas it kā nebija pārvērties.

Savukārt Lisabonas līgumam pievienotā Latvijas deklarācija par „euro“ neatbilstību latviešu valodas normām, izskatās, ir bijis lāča pakalpojums, jo nosvītrojis visus turpmākos nopietnos, lietišķos mēģinājumus kaut ko darīt lietas („eiro“) labā. ES pieņēma zināšanai Latvijas viedokli un palika pie sava; Latvija bija aptuveni darījusi zināmu savu viedokli un ar to apmierinājās. Šūmēšanās pret „euro“ notika tikai tur, kur nekas neko nevarēja mainīt – Latvijā, nevis ES iestādēs –, un ar to noņēmās cilvēki, kam būtu vajadzējis zināt, ka politiskus jautājumus parasti risina politiskā līmenī. Tas, par ko runā I. Druviete – „par „euro“ jautājuma celšanu starptautiskā līmenī“ – patiesībā nav noticis; jautājums nav celts Eiropas Savienības Tiesā, un tas nozīmē, ka tas nav kustināts.

Lisabonas līgumam pievienotā 58. deklarācija faktiski pielika punktu reāliem Latvijas puses cīniņiem arī turpmāk rakstīt „eiro“, nevis „euro“. ES uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts, kamēr Latvija aizrāvās ar tukšu jaunvārdu darināšanu, par ko ES un ECB lietišķu informāciju nesaņēma un tātad palika oficiālā neziņā (paziņojums, ka „mēs turpmāk „euro“ sauksim par „eiru“, „eiri“, „eirīti“, „eironi“, „eiruli“ vai vēl kā citādi – kā nu mums ienāks prātā un labpatiks" – neko nebūtu mainījis). Arī oficiālā Rīga uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts – proti, ka jāklausa tam, ko saka ECB. Protams, tas nepalīdzēja izvairīties no valūtas nosaukuma „euro“ oficializēšanas.

ECB liekulība izpaudās diezgan klaji – zinot, ka valodas jautājumus ES un kur nu vēl banka regulēt nedrīkst, tā nosaukumu „euro“ klasificēja par monetāru jautājumu un attiecīgi rīkojās. Vai banka patiesi domāja, ka tas būtu tikai monetārs jautājums? Varbūt jāpieļauj arī tas, lai gan īsti negribas.

Lai būtu, kā būtu, bet katrā ziņā rodas jautājums – kāpēc dusēja lieliskā latviešu juristu armija ar visām interpretēšanas prasmēm un kompetencēm? „Eiro"/"euro“ problēma bija (un vēl joprojām ir) tipisks interpetācijas jautājums, jo minētajā pamatregulā var izlasīt, ka nosaukums gan būšot vienots „euro“, bet tikpat skaidri ir norādīts, ka ECB naudas nosaukumā ievērošot alfabētu atšķirības. Tajā pašā laikā „alfabētu atšķirības“ nav šķiramas no „valodu atšķirībām“, ko apliecina arī tas, ka nebūt ne visās Eiropas valodās vienādi rakstīto „euro“ arī izrunā kā [eu]. Argumentāciju balstītu arī visnotaļ iespējamais Bulgārijas gadījums. Kad (ja?) Bulgārija pievienosies „eiro / euro“ sistēmai, būs svarīgi arī tas, ka bulgāru valodā vārdu „Eiropa“ raksta tāpat kā krieviski – „Европа“, un Bulgārijas gadījumā „eiro (euro)“ būs „evro“ („eвро“). Tātad atkal būs ievērota ne tikai alfabēta (kirilicas), bet arī valodas atšķirība. Kur ir tā problēma, ar ko latvieši (lasi: latviešu juristi) netiek galā?

Kamēr latvieši savu interešu aizstāvībai neliek lietā humanitāras zinības, protams, ES ir kurla un akla pret nopietnām, bet gluži dabiskām valodu atšķirībām, kas nav šķiramas no regulā pieminētajām „alfabētu atšķirībām“. Šķiet, ES kā „tehnisku sīkumu“ vai „tehnisku labojumu“ tiecas klasificēt visu, kas apgrūtina unifikāciju, savukārt, ja „eiro / euro“ rakstības atšķirība tiešām ir sīkums, turklāt valodas sīkums, tad lēmums par to bija jāpieņem Latvijas Republikā, nevis Eiropas Savienībā.

ES (Eiropas Centrālā banka) faktiski ir iejaukusies valodas politikā, kas pēc visiem līgumiem un noteikumiem nav ES kompetencē. Kārtīgam juristam tā būtu bijusi īsta medusmaize! Bet neviens tajā nekoda; acīmredzot I. Druvietes „starptautiskā mērogā celtais „eiro“ jautājums“ nav celts ne pietiekami nopietni, ne pareizā instancē, jo Eiropas Savienībā, tās Tiesā Latvijas juristu darbības „eiro“ aizstāvības jomā  nav novērotas. Jautājums, ko ir mēģinājuši risināt (izlikušies risinām) valodnieki, patiesībā ir un paliek jurisprudences un politikas jomā. Visu laiku tā ir bijis.

Savukārt I. Druvietes zinātniskie grādi un zinātnieces statuss vispār – tā izskatās – der vienīgi Latvijā, iekšpolitiskam lietojumam. Starptautisku zinātnisku pārbaudi tas neizturētu, jo apgalvojumus par divskaņa „eu“ neesamību latviešu valodā viegli būtu varējis apstrīdēt jebkurš jurists, arī latviešu valodas nepratējs, ieskatījies kaut vai „Ērģemes izloksnes vārdnīcas“ 1. sējuma 320. lappusē vai vienā otrā gramatikas grāmatā. Nezinu, kā citiem, bet I. Druvietes, I. Ragaceviča, V. Skujiņas u.c. līdzīgu „speciālistu“ gadījums man apliecina pilnīgu humanitāro zinātņu jomas pagrimumu Latvijā, ko labot var vienīgi vispārēja izglītības līmeņa celšana.

Protams, kamēr tas nav noticis – un, tā kā nekas neliecina, ka kaut kas pozitīvs grasītos notikt –, es palieku pie tā, ko esmu rakstījis iepriekš („Ir“ Nr. 47(137) 2012. gada 22.-28. novembris) – ka naudas nosaukums „euro“, nevis „eiro“ mums ir neērtība, nevis problēma, jo latviešu valodā ir sastopams divskanis „eu“, un tāpat neviens neliedz rakstīt „eu“, ko izrunāt „ei“; tas nebūs pirmais gadījums, kad latviešu valodā izruna atšķirsies no rakstības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

FotoAtbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem.
Lasīt visu...

6

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

FotoIzlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”
Lasīt visu...

21

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

21

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...