Latvijas iekšpolitikas aizkulises - COVID-19 kā instruments popularitātes manifestācijai
Baiba Zīle01.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā rodas jautājums par cilvēku patiesumu un sirdsapziņu. Par tik ļoti lielo vēlmi apmierināt savu EGO un varaskāri, neizsmeļamo vēlmi pēc uzmanības - vairāk un vairāk, un vairāk - nepadomājot par to, kā tas var ietekmēt ne tikai apkārtējos, bet pašus tuvākos. Liekas, ka šodienas sarežģītajos apstākļos ikvienam no mums vajadzētu apstāties, palūkoties sev apkārt un uzdot jautājumu: ”Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti?”.
Taču ne visi tam piekritīs, jo atsevišķiem Latvijā dzīvojošiem CIEMAPRINČIEM svarīgāk ir apmierināt savas netiklās alkas pēc uzmanības, absolūti ignorējot faktu, ka savu saldkaislo apmierinājumu rezultātā var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums sabiedrībai.
Viena no pēdējā laikā tik ļoti apspriestajām personām, kas ideāli atbilst aprakstam, ir jau vairākkārt pieminētais Aldis Gobzems, kas šķiet tik izmisis pēc uzmanības, ka pats vairs nesaprot, ko dara un runā. Ja viņam patiešām rūpētu sabiedrība, cilvēki un to labklājība – tad pirmām kārtām viņš domātu par cilvēka pamattiesībām būt dzīvam, spēt elpot, kustēties un runāt.
Taču tas, par ko domā Gobzema kungs, ir sava iedomātā ekvivalenta transformācija dievišķā baudā, parādot, ka viņš ir spējīgāks par citiem, labāks, stiprāks, gudrāks, veselīgāks un kopumā pārāks – jo citi sabiedrības locekļi (tie, kas nav viņš) ir tik truli, apātiski, dumji, atpalikuši un neattīstīti savā būtībā, ka nespēj paši izdomāt, kas ir viņiem labi un kas nav.
Viņš nemitīgi mēģina pārliecināt savus aklos sekotājus par lietu “pareizo” kārtību, ievirzīt to “mazās smadzenītes” pareizā gultnē, jo viņš ar savām jurista zināšanām ir spējīgs darīt jebko. Kā redzams, šobrīd viņā mājo izcils infektologa gars, jo viņš ne tikai zina Satversmi, bet arī pārzina Hipokrāta zvērestu. Tik loģiska ir Alda vēlme pasargāt savus neaptēstos līdzgaitniekus, kas joprojām aktīvi turpina celt viņa zemo un mazo *** pašcieņu.
Patiesībā tas viņam lieliski izdodas, viņš pat ir izveidojis nāvīgi siltas un atbalstošas, savstarpēji simbiotiskas sociālo tīklu attiecības ar Daniēlu Āboliņu un Andri Ciekuru, kuri, šķiet, mēģina kļūt par jaunās paaudzes “nāves influenceriem”, aktīvi izplatot nievājošu informāciju par drošības pasākumiem COVID-19 izplatības vairošanai. Šķiet, arī šiem cilvēkiem ir tieksme sevi padarīt par “tukšajām mucām”, kurās nepārtraukti ir jāpilda zampa ar jebkāda veida emocijām.
Patiešām žēl, ka šie cilvēki, paši to neapzinoties, iespējams, jau ir vainojami dažu pensionāru nāvē Latvijā – nevis tāpēc, ka aplipināja tos ar COVID-19, bet gan tāpēc, ka diezgan lielu meža dīvainīšu bandu aplipināja ar vispārējas demences sindromu. Cilvēki, kas sevi nevērtē diez ko augstu un aktīvi piebalso šiem “nāves influenceriem”, nerūpējas ne par savu, ne apkārtējo drošību. Līdz ar ko hipotētiski ir pilnīgi iespējams, ka tieši viņu ietekmes rezultātā vairāki gados vecāki un veselībā vājāki sabiedrības locekļi gāja bojā, saskaroties ar COVID-19.
Kas attiecas uz iepriekšminēto “idiokrātijas” galveno pavalstnieku izteikumiem par maskām un COVID-19 pielīdzināšanu vienkāršai gripai, ir nepieciešams norādīt, ka ir vairāki avoti, kuri tomēr apliecina COVID-19 bīstamību. Turklāt ar sekām pēc vīrusa izslimošanas saskaras ne tikai personas, kuras slimību ir pārslimojušas smagi, bet arī tā grupa, kas teorētiski vīrusu pārcieš viegla formā, un tie ir bērni.
Jaunākie pētījumi liecina, ka bērniem, kuri pirms COVID-19 izslimošanas bija pilnīgi veseli, var attīstīties ļoti nopietni neiroloģiski traucējumi, kas var izpausties kā smadzeņu darbības traucējumi, galvassāpes, problēmas smadzeņu stumbrā un smadzenītēs (Tās atrodas galvaskausa pakauša daļā. Tās spēlē svarīgu lomu sensorās uztveres saskaņošanā, kustību koordinācijā.), muskuļu vājums, kā arī palēnināti refleksi. Protams, šie pētījumi vēl turpinās, un tiek apzinātas arvien jaunas sekas un negatīvās ietekmes ar ko saskaras tie, kas jau ir izcīnījuši savu cīņu ar vīrusu.
Turklāt bojājumi var būt permanenti un var skart ne tikai plaušas, bet arī citus dzīvībai un dzīves kvalitātei svarīgus orgānus. Jo plaušu darbības traucējumu dēļ var ciest ne tikai sirds un asinsvadu sistēma, bet arī smadzenes – nepietiekama skābekļa daudzuma rezultātā. Arī Latvijas sabiedriskie mediji ir pievērsušies šai tēmai un mudina cilvēkus būt tomēr piesardzīgiem. 26.oktobra publikācijā tiek uzskaitīti 10 iemesli, kāpēc COVID nav “vienkārši gripa” un kāpēc ir tik bīstams.
Tāpēc joprojām rodas jautājumi: "Cik ļoti mēs cienām cits citu? Cik ļoti mums rūp tie, kas ir mums blakus? Vai mēs esam gatavi savas bezatbildības dēļ riskēt ar savas apkārtējās vides drošību?" Loģiski būtu, ka cilvēki, kas ir sabiedrībā zināmi un kādreiz varbūt arī tika cienīti ir tā iedzīvotāju daļa, kas mudinātu būt piesardzīgiem, nevis savu slimo tieksmju rezultātā apdraudētu un dezorganizētu noteiktu valsts iedzīvotāju kopumu.
Ir skaidrs, ka tam egoisma līmenim ir vienalga par pārējiem – galvenais ir iegūt popularitāti, un iespējams, ka pat kāds nobalsos vēlēšanās – bet ar tendencēm, kādas vērojamas šobrīd ,ir pilnīgi iespējams, ka daļa no to atbalstītājiem nebūs spējīgi balsot vai pat elpot. Tomēr var vien pabrīnīties par to, cik vienalga viņiem ir par to, kas var notikt ar viņu pašu bērniem vai vecākiem vai krustvecākiem.
Vai tiešām tā visa ir tikai fasāde? Lielais mīļums, ko izrādām saviem bērniem un ar ko lielāmies sociālajos tīklos, – vai tie ir meli, lai gūtu popularitāti? Jo visi zina, ka dzīvnieki un mazi bērni ir supermīļi un smadzenēs izdala laimes hormonus – vai tas tiešām ir tikai tas un nekas vairāk?
Avoti:
Seko mums 
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
