Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā rodas jautājums par cilvēku patiesumu un sirdsapziņu. Par tik ļoti lielo vēlmi apmierināt savu EGO un varaskāri, neizsmeļamo vēlmi pēc uzmanības - vairāk un vairāk, un vairāk - nepadomājot par to, kā tas var ietekmēt ne tikai apkārtējos, bet pašus tuvākos. Liekas, ka šodienas sarežģītajos apstākļos ikvienam no mums vajadzētu apstāties, palūkoties sev apkārt un uzdot jautājumu: ”Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti?”.

Taču ne visi tam piekritīs, jo atsevišķiem Latvijā dzīvojošiem CIEMAPRINČIEM svarīgāk ir apmierināt savas netiklās alkas pēc uzmanības, absolūti ignorējot faktu, ka savu saldkaislo apmierinājumu rezultātā var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums sabiedrībai.

Viena no pēdējā laikā tik ļoti apspriestajām personām, kas ideāli atbilst aprakstam, ir jau vairākkārt pieminētais Aldis Gobzems, kas šķiet tik izmisis pēc uzmanības, ka pats vairs nesaprot, ko dara un runā. Ja viņam patiešām rūpētu sabiedrība, cilvēki un to labklājība – tad pirmām kārtām viņš domātu par cilvēka pamattiesībām būt dzīvam, spēt elpot, kustēties un runāt.

Taču tas, par ko domā Gobzema kungs, ir sava iedomātā ekvivalenta transformācija dievišķā baudā, parādot, ka viņš ir spējīgāks par citiem, labāks, stiprāks, gudrāks, veselīgāks un kopumā pārāks – jo citi sabiedrības locekļi (tie, kas nav viņš) ir tik truli, apātiski, dumji, atpalikuši un neattīstīti savā būtībā, ka nespēj paši izdomāt, kas ir viņiem labi un kas nav.

Viņš nemitīgi mēģina pārliecināt savus aklos sekotājus par lietu “pareizo” kārtību, ievirzīt to “mazās smadzenītes” pareizā gultnē, jo viņš ar savām jurista zināšanām ir spējīgs darīt jebko. Kā redzams, šobrīd viņā mājo izcils infektologa gars, jo viņš ne tikai zina Satversmi, bet arī pārzina Hipokrāta zvērestu. Tik loģiska ir Alda vēlme pasargāt savus neaptēstos līdzgaitniekus, kas joprojām aktīvi turpina celt viņa zemo un mazo *** pašcieņu.

Patiesībā tas viņam lieliski izdodas, viņš pat ir izveidojis nāvīgi siltas un atbalstošas, savstarpēji simbiotiskas sociālo tīklu attiecības ar Daniēlu Āboliņu un Andri Ciekuru, kuri, šķiet, mēģina kļūt par jaunās paaudzes “nāves influenceriem”, aktīvi izplatot nievājošu informāciju par drošības pasākumiem COVID-19 izplatības vairošanai. Šķiet, arī šiem cilvēkiem ir tieksme sevi padarīt par “tukšajām mucām”, kurās nepārtraukti ir jāpilda zampa ar jebkāda veida emocijām.

Patiešām žēl, ka šie cilvēki, paši to neapzinoties, iespējams, jau ir vainojami dažu pensionāru nāvē Latvijā – nevis tāpēc, ka aplipināja tos ar COVID-19, bet gan tāpēc, ka diezgan lielu meža dīvainīšu bandu aplipināja ar vispārējas demences sindromu. Cilvēki, kas sevi nevērtē diez ko augstu un aktīvi piebalso šiem “nāves influenceriem”, nerūpējas ne par savu, ne apkārtējo drošību. Līdz ar ko hipotētiski ir pilnīgi iespējams, ka tieši viņu ietekmes rezultātā vairāki gados vecāki un veselībā vājāki sabiedrības locekļi gāja bojā, saskaroties ar COVID-19.

Kas attiecas uz iepriekšminēto “idiokrātijas” galveno pavalstnieku izteikumiem par maskām un COVID-19 pielīdzināšanu vienkāršai gripai, ir nepieciešams norādīt, ka ir vairāki avoti, kuri tomēr apliecina COVID-19 bīstamību. Turklāt ar sekām pēc vīrusa izslimošanas saskaras ne tikai personas, kuras slimību ir pārslimojušas smagi, bet arī tā grupa, kas teorētiski vīrusu pārcieš viegla formā, un tie ir bērni. 

Jaunākie pētījumi liecina, ka bērniem, kuri pirms COVID-19 izslimošanas bija pilnīgi veseli, var attīstīties ļoti nopietni neiroloģiski traucējumi, kas var izpausties kā smadzeņu darbības traucējumi, galvassāpes, problēmas smadzeņu stumbrā un smadzenītēs (Tās atrodas galvaskausa pakauša daļā. Tās spēlē svarīgu lomu sensorās uztveres saskaņošanā, kustību koordinācijā.), muskuļu vājums, kā arī palēnināti refleksi. Protams, šie pētījumi vēl turpinās, un tiek apzinātas arvien jaunas sekas un negatīvās ietekmes ar ko saskaras tie, kas jau ir izcīnījuši savu cīņu ar vīrusu. 

Turklāt bojājumi var būt permanenti un var skart ne tikai plaušas, bet arī citus dzīvībai un dzīves kvalitātei svarīgus orgānus. Jo plaušu darbības traucējumu dēļ var ciest ne tikai sirds un asinsvadu sistēma, bet arī smadzenes – nepietiekama skābekļa daudzuma rezultātā. Arī Latvijas sabiedriskie mediji ir pievērsušies šai tēmai un mudina cilvēkus būt tomēr piesardzīgiem. 26.oktobra publikācijā tiek uzskaitīti 10 iemesli, kāpēc COVID nav “vienkārši gripa” un kāpēc ir tik bīstams.

Tāpēc joprojām rodas jautājumi: "Cik ļoti mēs cienām cits citu? Cik ļoti mums rūp tie, kas ir mums blakus? Vai mēs esam gatavi savas bezatbildības dēļ riskēt ar savas apkārtējās vides drošību?" Loģiski būtu, ka cilvēki, kas ir sabiedrībā zināmi un kādreiz varbūt arī tika cienīti ir tā iedzīvotāju daļa, kas mudinātu būt piesardzīgiem, nevis savu slimo tieksmju rezultātā apdraudētu un dezorganizētu noteiktu valsts iedzīvotāju kopumu.

Ir skaidrs, ka tam egoisma līmenim ir vienalga par pārējiem – galvenais ir iegūt popularitāti, un iespējams, ka pat kāds nobalsos vēlēšanās – bet ar tendencēm, kādas vērojamas šobrīd ,ir pilnīgi iespējams, ka daļa no to atbalstītājiem nebūs spējīgi balsot vai pat elpot. Tomēr var vien pabrīnīties par to, cik vienalga viņiem ir par to, kas var notikt ar viņu pašu bērniem vai vecākiem vai krustvecākiem.

Vai tiešām tā visa ir tikai fasāde? Lielais mīļums, ko izrādām saviem bērniem un ar ko lielāmies sociālajos tīklos, – vai tie ir meli, lai gūtu popularitāti? Jo visi zina, ka dzīvnieki un mazi bērni ir supermīļi un smadzenēs izdala laimes hormonus – vai tas tiešām ir tikai tas un nekas vairāk?

Avoti:

https://jamanetwork.com/journals/jamaneurology/fullarticle/2767979?guestAccessKey=814c2fa0-6c23-4d4e-85df-928b66ab0034&utm_source=For_The_Media&utm_medium=referral&utm_campaign=ftm_links&utm_content=tfl&utm_term=070120

https://www.cnbc.com/2020/07/02/researchers-find-neurological-damage-in-four-children-with-coronavirus-inflammatory-syndrome.html

https://www.hopkinsmedicine.org/health/conditions-and-diseases/coronavirus/what-coronavirus-does-to-the-lungs

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/desmit-iemeslu-kapec-covid-19-nav-vienkarsi-gripa.a379293/?fbclid=IwAR17OXhjeaxM63jBK5C2vlMg6JQiCytLshpjXQeuyvP0EGH0qr30RharkHM

Novērtē šo rakstu:

60
85

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...