Kad jaunnosauktā premjere Evika Siliņa freidiski pārteicās, sakot, ka daļai koalīcijas nevar uzticēties, viņai bija aptuveni 33% taisnības. Skarbā īstenība ir tajā, ka nevienam no jaunās koalīcijas nevienu amatu uzticēt nedrīkst!
Palūkosimies uz Latvijas valstiskumam īpaši bīstamo organizāciju “Progresīvie”. Mazliet iedziļinoties un “saliekot kopā bildi”, esmu nonācis pie pārliecības, ka šī partija ir bijušo komunistu un krievijas ietekmes aģentu veidota, lai, izmantojot Rietumu pasaulē agresīvi producēto kreiso liberālismu un seksuālās dezorientācijas ideju, tās producētāju finanses un informatīvo atbalstu, vēl vairāk nostiprinātu savu varu Latvijā. Kas par to liecina? Faktu ir ļoti daudz, nosaukšu tikai daļu.
Pēdējās dienās plaši apspriests progresīvo aizsardzības ministra kandidāts Andris Sprūds, kurš krievu medijos jūsmo par putina atziņām, flirtē ar Latgales autonomijas ideju, sauc Ukrainu par “projektu”, uzskata rusofiliju par labu ideju.
Nākamais redzamais kolorītais personāžs ir Kaspars Briškens. Publikai jau piemirsies skandāls, kad viņa uzraudzībā “Air Baltic” 2013.gadā piedāvāja atlaides padomju armijas svētkos, “vīriešu dienā”. Tāpat neviens LSM žurnālists nevienā no desmitiem interviju nav pajautājis, kā Briškena kungam ienāca prātā lobēt “Sukhoi” lidaparātu iegādi no krievijas. Cik simtus miljonu ar viņa svētību no valsts saņēma “Air Baltic”, kas, manuprāt, ir bijusi klasiska valsts naudas izzagšanas shēma? Un varam tikai minēt, vai šīs personas karjerā un darījumos ar krieviju, ir nozīme faktam, ka viņa tēva vārds atrodas čekas kartotēkā?
Viena no senāk ļoti, pašlaik mazāk redzamajām progresistu personām ir Ervīns Labanovskis, Arī šajā gadījumā saistībā ar šīs partijas prokrievisko un marksistisko pozīciju daiļrunīgi izskatās fakts, ka Labanovskis seniors vairāk nekā divdesmit gadus darbojies padomju propagandas laukā – ieņēmis amatus okupācijas laika TV un radio redakcijās, dažādos amatos, savu karjeru noslēdzot kā radio Ideoloģijas un ekonomikas redakcijas vadītājs.
Antoņina Ņenaševa, kas tagad cīnās progresīvo rindās, agrāk vadīja “Saskaņas” jauniešu organizāciju. Pilsētā runā, ka viņas ģimenē agresīva vate ir bieži sastopams materiāls.
Par progresistu vērtībām krāšņi runā arī fakts, ka viens no partijas dibinātājiem un bijušais vadītājs Roberts Putnis, acīmredzot nespēdams īstenot visas savas politiskās fantāzijas, pašlaik pievērsies sevis reklamēšanai kā geju porno video veidotājs un aktieris. Bijušie domubiedri izvēlējušies piezemētākas metodes un runā par “iecietību”, “visa veida ģimenēm”…
Un kur tad vēl flirtēšana ar noziedzīgās ideoloģijas – marksisma idejām, ar kurām šīs organizācijas dalībnieki lepojas…
Uzskaitījumu varētu vēl ilgi turpināt. Bet tas tikai apstiprinātu jau zināmo.
Esmu pārliecināts, ka ikvienam apzinīgam Latvijas pilsonim ir pienākums darīt visu, lai šī valdība, kurā atradīsies klaji valstiskuma un Satversmes vērtību ienaidnieki, beigtu savu pastāvēšanu iespējami īsākā laikā!






Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.