Iesaki rakstu: 
Kad jaunnosauktā premjere Evika Siliņa freidiski pārteicās, sakot, ka daļai koalīcijas nevar uzticēties, viņai bija aptuveni 33% taisnības. Skarbā īstenība ir tajā, ka nevienam no jaunās koalīcijas nevienu amatu uzticēt nedrīkst!
Palūkosimies uz Latvijas valstiskumam īpaši bīstamo organizāciju “Progresīvie”. Mazliet iedziļinoties un “saliekot kopā bildi”, esmu nonācis pie pārliecības, ka šī partija ir bijušo komunistu un krievijas ietekmes aģentu veidota, lai, izmantojot Rietumu pasaulē agresīvi producēto kreiso liberālismu un seksuālās dezorientācijas ideju, tās producētāju finanses un informatīvo atbalstu, vēl vairāk nostiprinātu savu varu Latvijā. Kas par to liecina? Faktu ir ļoti daudz, nosaukšu tikai daļu.
Pēdējās dienās plaši apspriests progresīvo aizsardzības ministra kandidāts Andris Sprūds, kurš krievu medijos jūsmo par putina atziņām, flirtē ar Latgales autonomijas ideju, sauc Ukrainu par “projektu”, uzskata rusofiliju par labu ideju.
Nākamais redzamais kolorītais personāžs ir Kaspars Briškens. Publikai jau piemirsies skandāls, kad viņa uzraudzībā “Air Baltic” 2013.gadā piedāvāja atlaides padomju armijas svētkos, “vīriešu dienā”. Tāpat neviens LSM žurnālists nevienā no desmitiem interviju nav pajautājis, kā Briškena kungam ienāca prātā lobēt “Sukhoi” lidaparātu iegādi no krievijas. Cik simtus miljonu ar viņa svētību no valsts saņēma “Air Baltic”, kas, manuprāt, ir bijusi klasiska valsts naudas izzagšanas shēma? Un varam tikai minēt, vai šīs personas karjerā un darījumos ar krieviju, ir nozīme faktam, ka viņa tēva vārds atrodas čekas kartotēkā?
Viena no senāk ļoti, pašlaik mazāk redzamajām progresistu personām ir Ervīns Labanovskis, Arī šajā gadījumā saistībā ar šīs partijas prokrievisko un marksistisko pozīciju daiļrunīgi izskatās fakts, ka Labanovskis seniors vairāk nekā divdesmit gadus darbojies padomju propagandas laukā – ieņēmis amatus okupācijas laika TV un radio redakcijās, dažādos amatos, savu karjeru noslēdzot kā radio Ideoloģijas un ekonomikas redakcijas vadītājs.
Antoņina Ņenaševa, kas tagad cīnās progresīvo rindās, agrāk vadīja “Saskaņas” jauniešu organizāciju. Pilsētā runā, ka viņas ģimenē agresīva vate ir bieži sastopams materiāls.
Par progresistu vērtībām krāšņi runā arī fakts, ka viens no partijas dibinātājiem un bijušais vadītājs Roberts Putnis, acīmredzot nespēdams īstenot visas savas politiskās fantāzijas, pašlaik pievērsies sevis reklamēšanai kā geju porno video veidotājs un aktieris. Bijušie domubiedri izvēlējušies piezemētākas metodes un runā par “iecietību”, “visa veida ģimenēm”…
Un kur tad vēl flirtēšana ar noziedzīgās ideoloģijas – marksisma idejām, ar kurām šīs organizācijas dalībnieki lepojas…
Uzskaitījumu varētu vēl ilgi turpināt. Bet tas tikai apstiprinātu jau zināmo.
Esmu pārliecināts, ka ikvienam apzinīgam Latvijas pilsonim ir pienākums darīt visu, lai šī valdība, kurā atradīsies klaji valstiskuma un Satversmes vērtību ienaidnieki, beigtu savu pastāvēšanu iespējami īsākā laikā!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
