Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 9.-10.oktobrī Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā tika aizvadīti divi grūti visnotaļ grūti iztulkojami un plašākai publikai maz zināmi pasākumi – 53. Starpreģionālās sadarbības sakaru jomā (SSSJ) Sakaru administrāciju vadītāju sēde un 24. SSSJ NVS valstu informācijas koordinācijas padomes sēde. To dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no Latvijas. 

Kas ir SSSJ?

SSSJ ir NVS valstu sadarbības platforma dažādu ar informācijas politiku saistītu jautājumu risināšanā un koordinēšanā. Papildus NVS valstīm un Afganistānai organizācijas sēdēs pastāvīgi piedalās arī trīs Eiropas Savienības dalībvalstis – Latvija, Lietuva un Slovēnija.

SSSJ tiek pamatoti uzskatīta par Kremļa lobistu platformu informācijas politikas jomā. Piemēram, jau tālajā 2007.gadā daudziem Latvijā bija pamatotas bažas, ka SSSJ ikgadējā sēde Jūrmalā tiks izmantota, lai lobētu Kremļa un Krievijas miljardiera Pjotra Avena intereses „Lattelecom” un „LMT” iespējamā privatizācijā. Spriežot pēc masu medijos atrodamās informācijas, P.Avena intereses Latvijā toreiz lobēja pats Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans. Kremļa plāns toreiz neatmaksājās, un valsts lielāko telekomunikāciju uzņēmumu kontrolpakete palika valdības rokās.

Neskatoties uz to, Krievija turpina izmantot SSSJ savu interešu lobēšanai. Reimanu organizācijas galvgalī ir nomainījis jaunais Krievijas sakaru ministrs Konstantīns Noskovs, savukārt Latvijas puse, neskatoties uz virkni domstarpību ar Maskavu, joprojām regulāri piedalās kaimiņzemes sakarnieku rīkotajos pasākumos.

Īpaši absurdi tas šķiet pašreizējā informācijas kara apstākļos. No vienas puses, Latvijas valdība kritizē Krieviju par pret Latviju izvērstajām ietekmes aktivitātēm un centieniem destabilizēt Rietumu pasauli kopumā, bet no otras puses ļauj saviem ierēdņiem netraucēti piedalīties Kremļa kabatas organizāciju darbā.

Latvijas pārstāvji Ašgabatā

Šī gada oktobrī „aizstāvēt” Latvijas intereses Ašgabatā bija ieradušās trīs personas – Uldis Reimanis, Igors Apokins un Dita Danosa.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pirmais vietnieks Reimanis plašākai sabiedrībai ir pazīstams ar savu neremdināmo kāri ikdienas vajadzībām izmantot ministrijas dienesta auto, kā arī ar neskaidrajām attiecībām ar afgāņu uzņēmēju Gulamu Muhamedu Gulami. Cik noprotams, tad pēdējais Reimanim iepriekš ir palīdzējis izkārtot tikšanās Centrālāzijā.

Papildus Reimanim Latvijas delegācijā Turkmenistānā piedalījās arī redzamākais Rīgas lobists Centrālāzijā Igors Apokins. Interesanti, ka SSSJ oficiālajos dokumentos viņš ir norādīts kā VARAM pārstāvis.

Aplūkojot VARAM algu 2018.gada algu izrakstus, patiešām ir atrodama informācija par kādu ministrijā nodarbinātu personu vārdā I.Apokins. Cik man zināms, tad Apokina pēdējais ieņemamais amats bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Uzbekistanā. Varbūt es kļūdos un šoreiz Turkmenistānā bija ieradies kāds Apokina vārda brālis, kam ar iepriekš minēto personu nav nekāda sakara. Varbūt. Tiesa, nevar izslēgt, ka Apokins, sekojot citu Latvijas ierēdņu piemēram, ir iemācījies apvienot gan sūtņa, gan ierēdņa darbu divās dažādās institūcijās.

Papildus Reimanim un Apokinam uz Ašgabatu no Latvijas bija ieradusies arī Banku augstskolas lektore Dita Danosa, kas citkārt zināma kā Reimaņa kunga sieva (kaut viņa amatpersonas deklarācijā nav minēta). Sakarnieku tikšanās acīmredzot kalpoja par iemeslu tam, lai Reimanis ar Danosu par nodokļu maksātāju naudu izbaudītu romantisku atpūtu Centrālāzijā.

SSSJ sēžu būtība

SSSJ tikšanās laikā tika pieņemta virkne lēmumu un dokumentu, kas paredz NVS valstu sadarbības koordinēšanu sakaru un informācijas nozarēs. Izejot cauri visiem SSSJ apskatītajiem dokumentiem, īpaši acīs lēca tie, kas ir veltīti SSSJ turpmākajām darbībām pasaules interneta regulācijas jomā.

Piemēram, tie paredz, ka SSSJ dalībvalstis ir ar mieru atbalstīt Krievijas izstrādātās interneta regulācijas izmaiņas ANO un Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (STS), kā arī kopīgiem spēkiem atbalstīt SSSJ izvirzītās kandidatūras STS. Praksē tas nozīmē, ka SSSJ dalībvalstis ir vienojušās atbalstīt Kremļa ilgtermiņa mērķi – izmainīt pasaules interneta regulācijas kārtību, mazināt ASV un palielināt nacionālo valstu (autokrātisku režīmu) ietekmi tajā. Iepriekšminētais rada neizpratni par Latvijas lomu SSSJ un nepieciešamību piedalīties šāda veida pasākumos.

Lai gan Latvijai SSSJ ir tikai novērotājvalsts statuss, man ir pamatotas bažas, ka Kremlis izmanto šīs tikšanās, lai mudinātu Latvijas pusi atbalstīt Kremļa intereses starptautiskajā informācijas politikā. Interneta nozares eksperti ir vienisprātis, ka Maskava jau kādu laiku (vismaz kopš 2011.gada) cītīgi strādā pie tā, lai mazinātu Rietumvalstu un starptautiskās domēna vārdu korporācijas ICANN lomu pasaules interneta regulācijas procesos. Lai to panāktu, Kremlis izmanto sev simpatizējošo STS u.c. starptautiskās organizācijas kā platformu, lai ar „nopirktām” ārvalstu diplomātu balsīm iegūtu atbalstu pašu izstrādātajām iniciatīvām. Maskavas mērķis ir izmainīt pasaules interneta regulācijas procesu, lai nākotnē varētu netraucēti (bez Rietumu iejaukšanās) īstenot pilnīgu interneta cenzūru un kontroli.

Manis aprakstītā tikšanās Ašgabatā ir nelāgs priekšvēstnesis tam, ka Krievija tuvākajā laikā savu mērķu realizācijā varētu ievilkt arī Latviju, kuras ierēdņi, iespējams, paši neapzinoties, ir devuši mājienu, ka atbalstīs Maskavas iniciatīvas, lai nākotnē tā bez problēmām varētu ierobežot savu pilsoņu tiesības lietot brīvu internetu.

Novērtē šo rakstu:

132
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...