Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11. decembrī!

Ir pamatotas aizdomas, ka

- Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz „starptautisko sadarbību un globālo partnerību”;

- šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu - tiek izšķirta tikai „regulāra” un „neregulāra” imigrācija;

-  Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompakta desmitiem reižu minēti vārdi: „we commit” (no angļu val. - mēs apņemamies). Kompakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā;

-  Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis;

- Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest „naida noziegumu” un „naida runas“ likumus. Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana „par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un mediju „uzskatu veidošana”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu.

Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti.

Pat, ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laicīgi iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos.

Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt Migrācijas Kompaktu. Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei.

Aicinām valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to!

Mīlot Latviju,

1. Lidija Lasmane - Doroņina, pretošanās kustības dalībniece

2. Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pretošanās kustības dalībnieks

3. Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps

4. Zigmars Liepiņš, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Nacionālās Operas valdes priekšsēdētājs

5. Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, rakstniece, dzejniece

6. Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, gleznotāja

7. Roze Stiebra, Latviešu animācijas filmu režisore un veidotāja

8. Jānis Pujats, kardināls, Romas katoļu baznīca

9. Alvis Hermanis, režisors, Jaunā Rīgas teātra direktors

10. Gundars Āboliņš, aktieris, režisors

11. Viesturs Rudzītis, ārsts, psihoterapeits, rakstnieks

12. Pāvils Brūvers, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, bīskaps emeritus

13. Jānis Vēveris, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks

14. Harijs Tumans, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors

15. Jānis Ūdris, rakstnieks, vēsturisko romānu autors

16. Ilze Ostrovska, Dr. Philos

17. Andris Buiķis, akadēmiķis, zinātņu doktors, politiķis

18. Aivars Hermanis, mūziķis

19. Dr. Andrejs Mūrnieks, pedagogs un mūziķis

20. Ginta Pētersone, mūziķe, JVLMA, EDMS pasniedzēja

21. Jurģis Klotiņš, mūziķis, politiķis

22. Reinis Zariņš, koncertpianists

23. Baiba Sipeniece - Gavare, TV un Radio raidījumu vadītāja

24. Ruta Štelmahere, dzejniece un gleznotāja

25. Egīls Šņore, dramaturgs

26. Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste

27. Ēriks Jēkabsons, mācītājs, bijušais Iekšlietu ministrs

28. Ilze Vanaga, politiķe

29. Sandra Vensko, rakstniece

30. Elita Veidemane, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, žurnāliste

31. Dr. Guntis Kalme, mācītājs, publicists

32. Pēteris Bankovskis, rakstnieks, žurnālists, mākslas zinātnieks

33. Raimonds Knesis, dzejnieks, mākslinieks

34. Iveta Simkus, dzejniece, filozofe

35. Agita Draguna, dzejniece

36. Ieva Samauska, rakstniece

37. Vladis Spāre, rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors

38. Rita Eva Našeniece, publiciste

39. Sandra Rutmane, tulkotāja

40. Silvija Brice, tulkotāja

41. Inguna Bauere, rakstniece

42. Dace Priede, rakstniece

43. Jānis Bitāns, Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs

44. Kristaps Bricis, tulkotājs

45. Ilgvars Gravnieks, arhitekts

46. Haralds Sīmanis, dziedātājs, komponists

47. Artūrs Irbe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, hokejists

48. Vestards Šimkus, pianists, komponists

49. Mārtiņš Brauns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, komponists

50. Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste

51. Alda Vāczemniece, tulkotāja

52. Artūrs Snips, rakstnieks

Piezīme: Laika trūkuma dēļ vēstulē uzskaitīto personu piekrišana vēstules saturam ir sniegta elektroniskās sarakstes formātā.

Novērtē šo rakstu:

76
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...