Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jebkurā demokrātiskā valstī valsts un pašvaldības palīdzība sabiedrības nabadzīgai un trūcīgai daļai būs vajadzīga vienmēr. Jebkuras valsts demokrātijas attīstības līmeni un virzienu raksturo tās attieksme pret vājāko sabiedrības daļu - bērniem, senioriem, invalīdiem, līdzcilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem un iespējām, kā arī trūkumcietēju skaita samazināšanas tendence, kur svarīga loma ir valsts sociālai politikai.

Patlaban Latvijā nabadzības riskam pakļauto īpatsvars ir 22,1 procents no iedzīvotāju kopskaita, kas ir augstāks par ES vidējo rādītāju un nevar neuztraukt normālās demokrātiskās valsts valdību. Tomēr kas notiek Latvijā?

Viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā joma dzīvē mūsu valsts platuma grādos ir cilvēka (ģimenes) nodrošināšana ar pieejamo mājokli. Mājokļu politikas izstrāde, īstenošana un regulēšana ir valdības svarīgāka iekšpolitikas daļa.

Pašreiz spēkā esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk - Īres likums) ir nesaraujami saistīts ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" (turpmāk - Palīdzības likums), jo likumdevējs jau denacionalizācijas procesa sākumā paredzēja aizsargāt denacionalizēto īrnieku tiesības un kompensēt viņiem mājokļa privatizācijas tiesību liegšanu.

Likumsakarīgi, ka spēkā esošā Īres likuma pārejas noteikumu 14. punktā (kas joprojām ir spēkā) likumdevējs nosaka nepieciešamību izstrādāt un ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tāpat arī Satversmes tiesa savos spriedumos norāda uz to, ka valdības pienākums ir izstrādāt aizsardzības mehānismus denacionalizēto namu īrniekiem no namīpašnieku patvaļas, kā arī īstenot paredzēto kompensāciju piešķiršanas kārtību minēto īrnieku diskriminācijas novēršanai.

Uzsākot īpašuma reformu likumdevējs paredzēja kompensāciju mehānismu īstenošanu bez sabiedrības segregācijas, t.i. neatkarīgi no pirmsreformas īrnieku materiālā stāvokļa un tā, kā to nosaka valsts pamatlikums - Satversme.

Tomēr valstī tika pieļauta pirmsreformas īrnieku diskriminācija - to nostādīšana nevienlīdzīgā ar citiem sabiedrības locekļiem situācijā. Palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā tika sniegta tikai trūcīgai un maznodrošinātai pirmsreformas īrnieku daļai, kas tāpat ir demokrātiskas valsts pienākums neatkarīgi no reformas un nebūt neatlīdzina likumīgi saņemto bijušo municipālo dzīvokļu ekspropriāciju ievērojamai iedzīvotāju daļai.

Valdība līdz pat šīm brīdim izturās negodīgi pret denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem, izliekas neredzam un ignorē pieļauto vēsturisko netaisnību, visādi apiet kompensāciju jautājumu stūrakmeni un nepilda likumos noteiktās saistības.

Jo vairāk, ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno īres likumprojektu valdība plāno vēl vairāk ierobežot, ja ne atņemt pavisam, jau tā apšaubāmas pirmsreformas īrnieku tiesības, un tādā veidā pilnībā atvieglot namīpašniekiem brīvu peldēšanu īres tirgū.

Ir skaidri redzams, ka valdības mērķis ir iznīcināt pat atmiņu par kompensācijām (it īpaši no valsts budžeta) pirmsreformas īrniekiem denacionalizētajos namos. Lietas būtība ir tā sagrozīta, ka īres tirgus attīstībai it kā traucē pirmsreformas īrnieku beztermiņa īres līgumi. Ir galīgi aplama, amorāla un nosodāma retorika par to, ka 25 gadu laikā īrniekiem bija pašiem jārod risinājumu un jāatbrīvo no sevis un no nevēlamām, ar likumu uzliktām saistībām denacionalizēto māju jaunīpašnieki un pārpircēji.

Vai nav beidzot pienācis laiks valdībai izpildīt tieši to, ko likumdevējs noteica spēkā esošajā Īres likumā, ko Satversmes tiesa rekomendēja savos spriedumos, un taisnīgi atrisināt gan pirmsreformas īrnieku, gan namīpašnieku (īres tirgotāju) problēmas, kas radās nekonsekventi, vienpusēji un bezatbildīgi īstenojot īpašuma reformu valstī?

Vai nav beidzot pienācis laiks valdībai izpildīt tieši to, ko likumdevējs noteica spēkā esošajā īres likumā, ko Satversmes tiesa rekomendēja savos spriedumos, - un taisnīgi atrisināt gan pirmsreformas īrnieku, gan namīpašnieku (īres tirgotāju) problēmas, kas radās nekonsekventi, vienpusēji un bezatbildīgi īstenojot īpašumu reformu valstī

Un ko citu darīt īrnieku interešu un tiesību aizstāvjiem, ja ne pretoties jaunam Īres likumprojektam, kurā vairs neatradīsiet pat īrnieku kategorijas, kuriem būtu paredzēta pašvaldības palīdzība izlikšanas gadījumos, kā tas ir noteikts spēkā esošā Īres likuma X1 nodaļā ! Vienkārši izsvītrot no jaunā īres likumprojekta šādu aizsardzības mehānismu un no reformas netaisnīgi cietušo īrnieku kategoriju nozīmē ignorēt Satversmes tiesas rekomendācijas, kā arī legalizēt pieņemto likumu un saistību nepildīšanu.  

Saskaņā ar jauno mājokļu politiku, mājokļa pieejamība personai ir iedalāma divās kategorijās: 1) personas, kas izīrē dzīvojamās telpas (esošie īpašnieki) un 2) personas vecumā līdz 35 gadiem, kas grib īpašumā iegādāties mājokli sev (īpašnieki nākotnē).

Mājokļu atbalsta programma ir izveidota ar mērķi otrās kategorijas personām (tas ir personām, kuras iegādājas dzīvojamo telpu īpašumā) atvieglot pirmās iemaksas samaksu hipotekārā kredīta ietvaros.

Re! Valsts atbalsta programmā netiek atrasta vieta tādai personu kategorijai, ka denacionalizēto māju pirmsreformas īrnieki. Tātad tieši tā tiek realizēta ministru prezidenta Māra Kučinska valdības līdzsvara politika tiesību jomā.

Tādas politikas realizācijai valdība ar nodomu īstenoja grozījumus Palīdzības likumā bez sabiedrības līdzdalības (to neparedzot likumprojekta anotācijā) steidzamā kartā izskatot šos grozījumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un iesniedzot tos lasījumiem Saiemā.

Pagājušā gada 23. novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Palīdzības likumu jaunajā redakcijā kopā ar 2018.gada valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un  2020.gadam.

Tanī pat dienā, 23.11.2017. Ekonomikas ministrija sameloja savā oficiālajā atbildē denacionalizēta nama īrniecei uz viņas pārmetumu par politiku ar segregācijas pazīmēm, kad sabiedrība mērķtiecīgi tiek dalīta atšķirīgās daļās: no vienas puses, pēc jaunā īres likuma tiek atņemtas esošās īres tiesības pensijas gadu pirmsreformas īrniekiem, kuriem tiek atņemta cerība uz valsts kompensācijām mājokļa iegādei - viņu diskriminācijas novēršanai, bet no otras puses, valsts piešķir finansiālo palīdzību mājokļa iegādei personām vecumā līdz 35 gadiem. Ekonomikas ministrija atbildēja (23.11.2017. Nr.63-5-8632): "Likumprojektā "Grozījumi likumam "Par palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā" ietverta atbalsta piešķiršana personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kurš nepārsniedz 35 gadu vecumu, nebūs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, jo minēto palīdzību ir plānots īstenot uz tirgus nosacījumiem."

Bet, absolūti pretējais ir redzams Palīdzības likuma 28. panta "Palīdzības finansiālais nodrošinājums" 2. punktā - no valsts budžeta, kā arī šī likuma 23.11.2017. grozījumu anotācijā lasām:

"Plānots, ka papildu finansējums no valsts budžeta būs nepieciešams, taču tā apjoms precīzi būs nosakāms līdz ar kritēriju izstrādi Ministru kabineta noteikumos Nr.443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".” Un turpat tiek prognozēts:

"2018. gadā nepieciešamais finansējums ir 9,6 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 38,6 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 5 933);

2019. gadā nepieciešamais finansējums ir 11,6 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 46,4 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 7 133);

2020. gadā nepieciešamais finansējums ir 13,9 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 55,6 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 8 550)".

(https://em.gov.lv/files/ministrija/EMAnot_250417_palidziba.doc)

Mēs neesam pret palīdzības sniegšanu personām, kas ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu! Bet ar kādu nolūku Ekonomikas ministrija melo savā oficiālajā atbildē?

Mēs esam pret denacionalizēto namu īrnieku diskrimināciju. Pirmsreformas īrniekiem jāizsniedz valsts kompensācijas.

Un jāatceras, ka šis ir Valsts Lielās Jubilejas Gads!

Pieprasām no valdības Satversmei atbilstošu risinājumu mājokļa politikā, lai beidzot arī ilgstoši diskriminētie varētu izjust svētku noskaņu un dziedāt līdzi Lielajos Dziesmu Svētkos, nevis gaudot pa kaktiem no sāpēm, aizvainojuma un netaisnības!

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...