Latvijas Klaunu ģilde* lūdz atlaist Kaprānu no darba par aizskarošu publisku runu
Latvijas Klaunu ģilde*09.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Klaunu ģilde nosūtījusi lūgumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei atbrīvot no ieņemamā amata ārštata padomnieku mediju lietās Mārtiņu Kaprānu (attēlā) sakarā ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publiskā runā aizskarot klauna profesijas prestižu, pielīdzinot klaunus neprofesionāliem politiķiem.
“Klauna profesija tāpat kā profesionālā aktiera vai profesionālā akadēmiskā mūziķa profesija ir gan radošs, gan smags fizisks darbs, kura mērķis ir sagādāt spilgtas emocijas, likt aizdomāties par mūsu sadzīves paražām un dzīvināt prieku mūsu bērnu sirdīs,” norāda ģildes izpilddirektors Paulis Lejiņš. “Klauni nav pelnījuši, lai tos pielīdzinātu Kaimiņam vai Bondaram.”
Klaunu ģildes padome uzsver, ka skandalozu politiķu kā Artuss Kaimiņs pielīdzināšana klauniem faktiski ir pejoratīvs apzīmējums profesijai līdzīgi kā aizskarošu būtu jebkuru neprofesionālu politiķu dēvēšana par balerīnām, aktieriem, muzikantiem vai komponistiem. Klauns ir skaista, cilvēkiem prieku dāvājošas profesija, nevis lamuvārds kā idiots vai nelietis.
Vārds “klauns” cēlies no lejasvācu un frīzu klönne ar nozīmi neveiklis, zemnieks, kas cēlies no latīņu colonus – kolonists, fermeris.
Daudzi izcili skatuves mākslinieki ir profesionāli klauni, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra nopelniem bagātā aktrise Svetlana Bless ir absolvējusi Maskavas cirka un estrādes mākslas akadēmiju. Rīgā cirka izrādīšana notikusi jau 16. gadsimta sākumā, ierodoties ceļojošām trupām no Eiropas, raksts varētu sanākt teju bezgalīgs, tāpēc apstāsimies pie paša galvenā – 1888. gadā celtā Salamonska cirka, kas, uz dzelzceļa sliežu karkasa būvēts, savā vietā stāv joprojām.
Jurija Ņikuļina balvu piešķirošā Klaunu ģilde ir dibināta 2012. gadā Daugavpilī un pārstāv komiķus, kuri kā brīvās profesijas pārstāvji darbojas klasiskā cirka un bērnu izklaides žanrā. Latvijas Klaunu ģilde ir starptautiskās asociācijas L'Association internationale de solaire cirque comédien pārstāvniecība.
* Red. piez.: vispār gan šāda organizācija Latvijā vismaz oficiāli nav reģistrēta, bet tas jau nekas - tāpat jau kāds šo viedokli ir rakstījis.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
