“Latvijas” kriketa izlase, kuras sastāvā nav neviena Latvijas pilsoņa

Kopš šī LSM raksta stāsts ir sabiedrībā lielākoties aizmirsts, bet nepamatoti, jo tajā slēpjas vēl vairākas būtiskas, neminētas detaļas.

Īsumā atstāstīšu LSM rakstu, lai ir konteksts.[2] Krikets ir otrais populārākais sporta veids pasaulē ar aptuveni 2,5 miljardu lielu līdzjutēju auditoriju. Latvijā ar šo sportu nodarbojas entuziastu grupas, pārsvarā studenti no Indijas un Pakistānas.

Latvijā ir sava kriketa federācija, ko vada indiešu imigrants Sundars Vaidesvarans. Federācija nav oficiāli atzīta no Latvijas Sporta federācijas padomes puses, tāpēc tā nedrīkst piedalīties oficiālās kriketa sacensībās ārpus valsts, arī saņemt naudu no Starptautiskās Kriketa padomes.

Šobrīd Latvijas Kriketa federācija cenšas panākt, lai viņus atzītu Starptautiskā Kriketa padome, bet pēc tam Latvijas Sporta federāciju padome.

Un jūs prasīsiet, kā gan indieši vēlas iegūt atzīšanu? Viņi dodas uz skolām un cenšas piesaistīt latviešu bērnus kriketam. Indiešiem būtiski ir izvērsties plašāk skolās, veidot kriketa akadēmijas, kur latvieši var atnākt un iegūt iemaņas. Dievs dod, lai dabūtu finansējumu no Starptautiskās Kriketa padomes – tad varēs attīstīt sporta veidu Latvijā!

Un būtiskākā daļa, citēju: “Lai gan līdz oficiālai Latvijas Kriketa federācijas atzīšanai vēl jāpagaida, organizācija rīko Latvijas čempionātu – šobrīd reģistrētas deviņas vietējās kriketa komandas. Tās visas arī norādītas federācijas mājaslapā. Kā pirmā sarakstā redzama Latvijas kriketa izlase, kas vasarā piedalījās vairākos starptautiskos turnīros – Baltijas kausā un Dzintara kausā Olainē, kā arī Eiropas T20 kausā Polijā.”

Un šeit sākas interesantā daļa. Teorētiski organizācija nav oficiāla, bet tas neliedz “Latvijas” kriketa izlasei pārstāvēt Latviju starptautiskos turnīros. Un, jā, es to pats neizdomāju! “Latvijas” kriketa izlase pārstāv Latviju.

Youtube var atrast spēļu ierakstus. Piemēram, 2025. gada Dzintara kausā (Amber Cup) spēlēja Latvija pret Poliju.[3] Visi “Latvijas” spēlētāji acīmredzami nav latvieši – to var redzēt gan pēc sejām, gan viņu vārdiem, piemēram, Vishnu Reghu un Urvish Patel. Visiem kungiem ir Latvijas klimatam netipisks “iedegums”.

Tā arī tablo ir norādīts – “Poland vs Latvia”. De facto indieši un pakistānieši pārstāv Latvijas valsti, pat ja tas nav oficiāli. Kas ir interesanti – Polijas komandā situācija ir identiska, proti, pēc iedegušajām sejām, melnajām bārdām un vārdiem var noprast, ka neviens pats spēlētājs nav polis.

Latvju zēni ir kaut kur dabūjuši sarkanbaltsarkanas Latvijas formas. Vai tas nav pretrunā ar argumentu, ka viņi nepārstāv Latviju? Acīmredzot viņi uzskata citādāk.

Vēl cita spēle tā paša Dzintara kausa ietvaros.[4] Latvija pret Lietuvu. Latviju pārstāvošā komanda sastāv no tumša paskata vīriešiem, un tas pats ir redzams Lietuvas komandā. Šeit var sākt saskatīt tendences, bet par tām nedaudz vēlāk.

Ātri vēlreiz atgriezīšos pie iepriekšminētā LSM raksta. “Kriketa federācijas prezidents Vaidesvarans skaidro, ka Latvijā nav vietējo spēlētāju, tāpēc izlasē spēlē ārvalstnieki. Starptautiskās federācijas noteikumi to neaizliedz. Kriketa izlasē drīkst spēlēt vai nu šīs valsts pilsoņi, vai cilvēki, kuri konkrētajā valstī dzīvo vismaz 183 dienas ik gadu pēdējo četru gadu laikā. 

Visi cilvēki, kuri piedalās, ir vai nu studenti, vai mācās, vai strādā šeit – cilvēki, kuri dzīvo un uzturas Latvijā. Viņi šeit nepārstāv Indiju vai Pakistānu, bet gan Latviju, un tāpēc arī saucas kā spēlētāji no Latvijas.

Domāju, ka nav labāka integrācijas veida – cilvēki jūtas piesaistīti šai zemei un nes Latvijas vārdu pasaulē sporta veidā, kas ir populārs.”[5]

Nedaudz atgriežamies pagātnē

Skopas ziņas par kriketu Latvijā var atrast jau vairākus gadus. TV3 2021. gadā ziņoja, ka Latvijas augstskolās studējošie indieši un pakistānieši mēģina atrast spēlēšanai piemērotu laukumu.[6] Tolaik Latvijā ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) bija tikai aptuveni 2100 indiešu un 280 pakistāniešu. Šobrīd indiešu skaits ir pieaudzis jau līdz gandrīz 5700, savukārt pakistāniešu līdz gandrīz 400.

TV3 rakstā minēts, ka Latvijas kriketa komanda esot nesen atgriezusies no Igaunijas, kur Baltijas čempionātā ieguva otro vietu, piekāpjoties vien Igaunijas komandai. Un, jā, arī Igaunijas kriketa līga sastāv no indiešiem un pakistāniešiem. Izskatās, ka Baltijas čempionātu kriketā savā starpā izspēlē iebraucēji.

Nepārsteidzoši, ka ierastie vaininieki “dažādības” ievešanā no ārzemēm ir universitātes. Raksta TV3: “Netālu no dzelzceļa, augstskolas “Turība” sētas pusē studenti gatavojas kriketa treniņam.”[7]

Kriketa federācijas šefs Vaidesvarans norādīja, ka universitātes saprotot daudzo indiešu un pakistāniešu vajadzības, tāpēc kriketa spēlētājus atbalstot. Pašas “Turības” mājaslapā ir lasāms, ka 2022. gadā universitātes teritorijā ir vienīgais āra kriketa laukums Latvijā.[8] Indijas un Šrilankas studenti pat izveidojuši savu “Turības” kriketa komandu. “Turība” finansēja indiešiem un pakistāniešiem arī ekipējuma iegādi, kā arī augstskola ir norādīta kā sponsors Latvijas kriketa federācijas mājaslapā.[9][10]

Universitātes cenšas maskēt savas savtīgās merkantilās intereses aiz vēlmes “attīstīt veselīgu dzīvesveidu studentu vidū”. Protams, ka universitātēm ir nospļauties par kaut kādu indiešu veselību. Galvenais, lai viņi šeit justos ērti un brauktu maksimāli lielā skaitā. Ne bez iemesla RTU iztērēja vairāk nekā 2 miljonus eiro, lai piesaistītu uz Latviju ne-Eiropas studentus.[11]

Indiešu lūgšanas neiet secen

Nezinu, kurš no daudzajiem Indijas dieviem uzklausīja indiešu lūgšanas, bet tās ir materializējušās! Olaines novadā šī gada augustā tika atklāts pirmais oficiālais kriketa laukums Latvijā.[12] Atvēršanas ceremonijā piedalījās Indijas Republikas vēstniece Latvijā un Olaines novada domes priekšsēdētājs. Atklāšanas dienā turpat aizsākās arī starptautiskais kriketa turnīrs „Dzintara kauss 2025”, ko organizē Latvijas Kriketa federācija.

Tas vēl nav viss: “Latvijas Kriketa federācijas pārstāvis atklāj, ka jauna laukuma izveide bija sens sapnis. Šobrīd ir pabeigta tikai puse iecerētā, jo plānots, ka blakus būs divi kriketa laukumi. Tas sniegs iespēju pilnvērtīgi uzņemt starptautiskus turnīrus. Taču jau šobrīd vairāki Anglijas kriketa klubi paziņojuši par plāniem braukt spēlēt uz Latviju nākamajā vasarā. Attīstot laukumu, Latvijas Kriketa federācija plāno, ka ik gadu varēs piesaistīt aptuveni 2000 sportistu, kuri brauks uz Latviju un spēļu laikā dzīvos Olaines novadā.”[13]

Nav šaubu, ka tie sportisti, kuri ieradīsies Latvijā, būs eiropieši, īpaši no Lielbritānijas, kurā mitinās divi miljoni indiešu un vēl tikpat pakistāniešu. Visu zemju proletārieši, apvienojieties! “Dažādība” ir ieradusies Latvijā!

Vaidesvarans jau ir sācis sarunas ar apkaimes skolām par to, lai bērni varētu apmeklēt kriketa nodarbības.[14] Tas būtu izcils integrācijas, “dažādības”, “iekļautības” un kultūru apmaiņas elements – vienā komandā varēs spēlēt ne tikai latvieši, bet arī pakistānieši un indieši.

Centieni ir vainagojušies panākumiem, jo Latvijas Kriketa federācija ir izveidojusi Sieviešu kriketa turnīru, kura foto galerijā jau var redzēt mūsu pašu latvju Baibiņas, tostarp skolas vecuma meitenes.[15]

Progresīvās Maijas un Paijas

Tieši sievietes ir tās, kuras šķietami visvairāk internetā uztraucas par nabaga iebraucēju aizskaršanu. Kāda Maija, piemēram, uzskata, ka lepošanās ar dzīvesveidu un ieguldījumu sportā ir svarīga neatkarīgi no izcelsmes.[16] Vēl kādu Danu satrauc “potenciāli rasistiski zemteksti”.[17]

Vēl cita Maija atzīmē, ka “kriketu Latvijā galvenokārt attīsta imigrantu kopienas, un tas ir normāls globālās migrācijas rezultāts”.[18] Vēl TREŠĀ Maija: “Ja jums ir labāki kriketa spēlētāji, uz priekšu. Nekad nav labi. Cilvēki lepojas ar valsti, kurā dzīvo un studē vai strādā.”[19]

Bet, manuprāt, balva par visstulbāko komentāru tiek Ancei: “Gaidu tavu pieteikumu kriketa čempionātam nākamgad. Paņem līdzi savus draugus, jo ne jau nu ļausim cilvēkiem ar citu ādas krāsu Latviju pārstāvēt. Pretīgais rasists.”[20]

Es neesmu seksists, bet šoreiz sanāk izcelt tieši progresīvās, jaunās dāmas. Tās pašas, kuras stambulēšanas laikā klaigāja: “Kis, kis kauns, likumprojekts ļauns!” Orvels romānā “1984” brīdināja, ka sievietes ir vislielākās noderīgās idiotes. Ances un Maijas ir daudz lojālākas partijai; ir mazāk skeptiskas, bet jaunākās sievietes ir tās, kuras ir pašas bīstamākās. Viņas ir ideoloģisko propagandistu frontes līnijās; tās, kuras visdedzīgāk tic, visaklāk atkārto lozungus un vispriecīgāk kļūst par režīma spiedzēm.

Kā Facebook raksta Latvijas Kriketa federācija: “Krikets vairs nav tikai sports — tā ir iespēja. Vai esi gatavs būt daļa no kā lielāka?”[21] Ancēm un Maijām tā ir iespēja patiesi kļūt par kaut ko lielāku – par kosmopolītisku, beznāciju biomasu, kur visi ir pasaules pilsoņi. Vienreiz mēs saskārāmies ar šādu kosmopolītisma projektu, ko sauca par Padomju Savienību. Vēl 1935. gadā 75,5% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši, bet, pateicoties Staļina un viņa pēcteču masu imigrācijas politikai, 1989. gadā latviešu Latvijā bija jau mazāk par 50%. Vai Ances un Maijas nav lasījušas Satversmi, kurā teikts, ka Latvija ir valsts latviešu nācijai, nevis kosmopolītiskai masai, kur laipni aicināts ikviens pasaules klaidonis?

Pirms nobeiguma

Solīju atgriezties pie tendencēm. Latvijas Kriketa federācija ir reģistrējusi deviņas komandas. No federācijas ievietotajiem attēliem Facebook var secināt, ka, neskaitot “Latvijas izlasi”, vēl vismaz divās komandās – arī “Stallions” un “Wolfpack” nav neviena latvieša.

Šāda situācija ir visā Eiropā: Maltā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā pilnībā vai daļēji kriketa komandas sastāv no indiešu imigrantiem. Ironiski, ka Indijā kriketu nogādāja angļu kolonizatori, kuri vēlējās tur ieviest savas paražas un dzīves stilu. Realitāte ir pagriezusies tā, ka nu indieši ir tie, kuri brauc pa visu pasauli un māca mums, garlaicīgajiem baltģīmjiem, demokrātisko sportu kriketu.

Tagad indieši un pakistānieši mācīs mums, kas ir iekļaujošs un daudzveidīgs sports.

Nobeigumā

No universitātēm nedrīkst atpalikt ēdienu piegādes uzņēmumi. Atbalstu priekšlikumu izveidot kriketa komandu cīņas “Wolt” pret “Bolt”. Tieši abas šīs kompānijas ir ledlauži Indijas, Pakistānas un Šrilankas pilsoņu nodarbināšanai Latvijā. Tas tik būtu šovs: “woltieši” neona zilos kombinezonos pret “boltiešiem” neona zaļos kombinezonos, kuri sacenstos par Baltijas kausu kriketā!

Problēma, protams, nav pašā sportā, bet gan tajā, ka to spēlē imigranti un atļaujas saukt sevi par Latvijas izlasi. Turpinot tradīciju, varbūt vajadzētu arī nodibināt nigēriešu futbola komandu un kenijiešu regbija izlasi, ietērpt abas komandas Latvijas izlases kreklos un “nest Latvijas vārdu pasaulē”.

Lieki teikt, ka es esmu kategoriski pret šādu iekļautības projektu. Sarkanās līnijas tika pārkāptas, kad indiešu komanda tika nosaukta par “Latvijas izlasi” un kad šo par biznesu izveidoja universitātes, kuras peļņas nolūkos ved uz Latviju trešo pasaules valstu migrantus.

Veidojot šo rakstu, mani nepamet jautājums – vai kriketa attīstību Latvijā vajag latviešiem vai arī iebraucējiem, lai viņi šeit justos ērtāk?

Novērtē šo rakstu: