“Latvijas Loto” cenšas slēpt izmaksas saistībā ar apturēto interneta azartspēļu projektu
PIETIEK11.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts azartspēļu uzņēmums – AS Latvijas Loto (attēlā – valdes priekšsēdētāja Maija Kubli) pirms vairākiem gadiem slēpti no sabiedrības sāka attīstīt savu interaktīvo azartspēļu – faktiski interneta azartspēļu – projektu un vēl pašlaik mēģina slēpt gan summas, kas šajā laikā iztērētas šai apturētajai iecerei, gan arī to, kādas tieši iekārtas un tehnoloģijas – kurām pagaidām tā arī nav pielietojuma – šajā laikā ir iegādātas.
Pirms gandrīz trim gadiem, 2017. gada 25. oktobrī Māra Kučinska valdība pieņēma speciālu rīkojumu, kas bija attiecināts uz vienu konkrētu uzņēmumu – valsts azartspēļu kompāniju Latvijas Loto.
Rīkojums sastāvēja no viena pagarāka teikuma: „Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu un 7. pantu, noteikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību.”
Tas, kas publiski netika pateikts, - balstoties gan uz šo rīkojumu, gan uz valdības lemto nepilnu pusgadu iepriekš, slēpti no sabiedrības tika sākta gatavošanās, lai Latvijas Loto sāktu pelnīt arī interaktīvo azartspēļu tirgū, kas patiesībā nozīmēja – sāktu piedāvāt arī azartspēles internetā.
Taču Latvijas Loto 2017. gada pārskatā par šo gatavošanos atrodamas ārkārtīgi skopas ziņas: „2017.gadā VAS “Latvijas Loto” veica sagatavošanas darbus un izstrādāja noteikumus interaktīvo izložu licences saņemšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.”
Šī ir vienīgā vieta gada pārskatā, kurā ir pieminēta interneta azartspēļu apgūšanas iecere. Savukārt nekādi dati par to, cik šī gatavošanās izmaksājusi, gada pārskatā nav atklāti.
Arī nākamajā, 2018. gadā investīcijas interneta azartspēļu ieviešanai netika atklātas, taču projekts strauji tika virzīts uz priekšu. „Pārskata periodā kapitālsabiedrībā turpināts darbs interaktīvo azartspēļu projekta ieviešanai, izvēloties tehnoloģiju piegādātājus un veicot darbības interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai,” bija norādīts Latvijas Loto gada pārskatā.
Taču 2019. gada sākumā Latvijas Loto vēlme sākt pelnīt arī uz interneta azartspēļu rēķina tika negaidīti apturēta, - nācās ievērot Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā minēto: „Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.”
Rezultātā 2019.gada 31.jūlija akcionāru sapulcē – kuras funkcijas pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāre – nācās pieņemt lēmumu pagaidām apturēt Latvijas Loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū.
Taču līdz pat šim, vairāk nekā gadu pēc pieņemtā lēmuma Latvijas Loto vadība nevēlas atklāt ne to, kādas bija investīcijas neveiksmīgajā interneta azartspēļu projektā, ne to, cik lielu daļu no tām ir nācies norakstīt.
„Latvijas Loto nav Publisko iepirkumu likuma subjekts. Latvijas Loto iepirkumi tiek organizēti atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai,” – tas ir faktiski viss, ko šai sakarā vēlas paskaidrot M. Kubli vadītās valsts kapitālsabiedrības valde.
Atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai informācija par aktuālajam iegādēm tiekot publicēta uzņēmuma interneta vietnē, taču tur nekāda informācija par interaktīvo azartspēļu projektu nav atrodama. Ieguldījumi šim projektam nav atšifrēti arī Latvijas Loto gada pārskatos, uz kuriem tāpat norāda uzņēmuma valde.
Pašlaik sūdzība par informācijas slēpšanu jau ir nosūtīta uzņēmuma kapitāldaļu turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
