“Latvijas Loto” cenšas slēpt izmaksas saistībā ar apturēto interneta azartspēļu projektu
PIETIEK11.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts azartspēļu uzņēmums – AS Latvijas Loto (attēlā – valdes priekšsēdētāja Maija Kubli) pirms vairākiem gadiem slēpti no sabiedrības sāka attīstīt savu interaktīvo azartspēļu – faktiski interneta azartspēļu – projektu un vēl pašlaik mēģina slēpt gan summas, kas šajā laikā iztērētas šai apturētajai iecerei, gan arī to, kādas tieši iekārtas un tehnoloģijas – kurām pagaidām tā arī nav pielietojuma – šajā laikā ir iegādātas.
Pirms gandrīz trim gadiem, 2017. gada 25. oktobrī Māra Kučinska valdība pieņēma speciālu rīkojumu, kas bija attiecināts uz vienu konkrētu uzņēmumu – valsts azartspēļu kompāniju Latvijas Loto.
Rīkojums sastāvēja no viena pagarāka teikuma: „Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu un 7. pantu, noteikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību.”
Tas, kas publiski netika pateikts, - balstoties gan uz šo rīkojumu, gan uz valdības lemto nepilnu pusgadu iepriekš, slēpti no sabiedrības tika sākta gatavošanās, lai Latvijas Loto sāktu pelnīt arī interaktīvo azartspēļu tirgū, kas patiesībā nozīmēja – sāktu piedāvāt arī azartspēles internetā.
Taču Latvijas Loto 2017. gada pārskatā par šo gatavošanos atrodamas ārkārtīgi skopas ziņas: „2017.gadā VAS “Latvijas Loto” veica sagatavošanas darbus un izstrādāja noteikumus interaktīvo izložu licences saņemšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.”
Šī ir vienīgā vieta gada pārskatā, kurā ir pieminēta interneta azartspēļu apgūšanas iecere. Savukārt nekādi dati par to, cik šī gatavošanās izmaksājusi, gada pārskatā nav atklāti.
Arī nākamajā, 2018. gadā investīcijas interneta azartspēļu ieviešanai netika atklātas, taču projekts strauji tika virzīts uz priekšu. „Pārskata periodā kapitālsabiedrībā turpināts darbs interaktīvo azartspēļu projekta ieviešanai, izvēloties tehnoloģiju piegādātājus un veicot darbības interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai,” bija norādīts Latvijas Loto gada pārskatā.
Taču 2019. gada sākumā Latvijas Loto vēlme sākt pelnīt arī uz interneta azartspēļu rēķina tika negaidīti apturēta, - nācās ievērot Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā minēto: „Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.”
Rezultātā 2019.gada 31.jūlija akcionāru sapulcē – kuras funkcijas pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāre – nācās pieņemt lēmumu pagaidām apturēt Latvijas Loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū.
Taču līdz pat šim, vairāk nekā gadu pēc pieņemtā lēmuma Latvijas Loto vadība nevēlas atklāt ne to, kādas bija investīcijas neveiksmīgajā interneta azartspēļu projektā, ne to, cik lielu daļu no tām ir nācies norakstīt.
„Latvijas Loto nav Publisko iepirkumu likuma subjekts. Latvijas Loto iepirkumi tiek organizēti atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai,” – tas ir faktiski viss, ko šai sakarā vēlas paskaidrot M. Kubli vadītās valsts kapitālsabiedrības valde.
Atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai informācija par aktuālajam iegādēm tiekot publicēta uzņēmuma interneta vietnē, taču tur nekāda informācija par interaktīvo azartspēļu projektu nav atrodama. Ieguldījumi šim projektam nav atšifrēti arī Latvijas Loto gada pārskatos, uz kuriem tāpat norāda uzņēmuma valde.
Pašlaik sūdzība par informācijas slēpšanu jau ir nosūtīta uzņēmuma kapitāldaļu turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
