“Latvijas Loto” cenšas slēpt izmaksas saistībā ar apturēto interneta azartspēļu projektu
PIETIEK11.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts azartspēļu uzņēmums – AS Latvijas Loto (attēlā – valdes priekšsēdētāja Maija Kubli) pirms vairākiem gadiem slēpti no sabiedrības sāka attīstīt savu interaktīvo azartspēļu – faktiski interneta azartspēļu – projektu un vēl pašlaik mēģina slēpt gan summas, kas šajā laikā iztērētas šai apturētajai iecerei, gan arī to, kādas tieši iekārtas un tehnoloģijas – kurām pagaidām tā arī nav pielietojuma – šajā laikā ir iegādātas.
Pirms gandrīz trim gadiem, 2017. gada 25. oktobrī Māra Kučinska valdība pieņēma speciālu rīkojumu, kas bija attiecināts uz vienu konkrētu uzņēmumu – valsts azartspēļu kompāniju Latvijas Loto.
Rīkojums sastāvēja no viena pagarāka teikuma: „Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu un 7. pantu, noteikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību.”
Tas, kas publiski netika pateikts, - balstoties gan uz šo rīkojumu, gan uz valdības lemto nepilnu pusgadu iepriekš, slēpti no sabiedrības tika sākta gatavošanās, lai Latvijas Loto sāktu pelnīt arī interaktīvo azartspēļu tirgū, kas patiesībā nozīmēja – sāktu piedāvāt arī azartspēles internetā.
Taču Latvijas Loto 2017. gada pārskatā par šo gatavošanos atrodamas ārkārtīgi skopas ziņas: „2017.gadā VAS “Latvijas Loto” veica sagatavošanas darbus un izstrādāja noteikumus interaktīvo izložu licences saņemšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.”
Šī ir vienīgā vieta gada pārskatā, kurā ir pieminēta interneta azartspēļu apgūšanas iecere. Savukārt nekādi dati par to, cik šī gatavošanās izmaksājusi, gada pārskatā nav atklāti.
Arī nākamajā, 2018. gadā investīcijas interneta azartspēļu ieviešanai netika atklātas, taču projekts strauji tika virzīts uz priekšu. „Pārskata periodā kapitālsabiedrībā turpināts darbs interaktīvo azartspēļu projekta ieviešanai, izvēloties tehnoloģiju piegādātājus un veicot darbības interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai,” bija norādīts Latvijas Loto gada pārskatā.
Taču 2019. gada sākumā Latvijas Loto vēlme sākt pelnīt arī uz interneta azartspēļu rēķina tika negaidīti apturēta, - nācās ievērot Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā minēto: „Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.”
Rezultātā 2019.gada 31.jūlija akcionāru sapulcē – kuras funkcijas pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāre – nācās pieņemt lēmumu pagaidām apturēt Latvijas Loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū.
Taču līdz pat šim, vairāk nekā gadu pēc pieņemtā lēmuma Latvijas Loto vadība nevēlas atklāt ne to, kādas bija investīcijas neveiksmīgajā interneta azartspēļu projektā, ne to, cik lielu daļu no tām ir nācies norakstīt.
„Latvijas Loto nav Publisko iepirkumu likuma subjekts. Latvijas Loto iepirkumi tiek organizēti atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai,” – tas ir faktiski viss, ko šai sakarā vēlas paskaidrot M. Kubli vadītās valsts kapitālsabiedrības valde.
Atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai informācija par aktuālajam iegādēm tiekot publicēta uzņēmuma interneta vietnē, taču tur nekāda informācija par interaktīvo azartspēļu projektu nav atrodama. Ieguldījumi šim projektam nav atšifrēti arī Latvijas Loto gada pārskatos, uz kuriem tāpat norāda uzņēmuma valde.
Pašlaik sūdzība par informācijas slēpšanu jau ir nosūtīta uzņēmuma kapitāldaļu turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
