„Latvijas Loto” plāno gūt papildu peļņu ar jaunām azartspēlēm – arī uz skolu jaunatni mērķētām
PIETIEK19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maskējoties ar „sabiedriskā labuma mērķiem”, valsts azartspēļu kompānija – AS Latvijas Loto plāno gūt peļņu ar jaunām azartspēlēm, attīstot divas jaunas sporta tēmai veltītas valsts mēroga izlozes - momentloteriju Sporta loterija un interaktīvo izlozi Sporto visi. Turklāt otrajā no šīm izlozēm faktiski iecerēts iesaistīt arī izglītības iestādes un to nepilngadīgos audzēkņus.
Kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais plāns, ko Maijas Kubli (attēlā) vadītais Latvijas Loto uzskata par komercnoslēpumu, ir iecerēts jaunās azartspēles pasniegt kā „sabiedriskā labuma projektus”.
Lai peļņas gūšana no jauno azartspēļu rīkošanas neradītu nevēlamu sabiedrisko rezonansi laikā, kad visu citu azartspēļu rīkošanu valsts ir aizliegusi, Latvijas Loto ir nolēmis tās nomaskēt ar „koncepciju valsts mēroga izložu projekta uzsākšanai”.
Iecerēts izziņot, ka šis projekts „būtu veltīts noteiktam sabiedriskā labuma mērķim - finansiālam atbalstam sporta dzīves veicināšanai Latvijas izglītības iestādēs, kā arī nometnes Personības akadēmija rīkošanai”.
Plānā minēts, ka Latvijas Loto plāno rīkot divas tematiskas loterijas - "pirmo reizi Latvijā interaktīvo izlozi ar geotargetinga principu Sporto visi un īpašu momentloteriju Sporta loterija ar lielo laimestu vismaz 100 000 eiro apmērā". Sporta loterijas pārdošanu Latvijas Loto plāno sākt nākamā gada maijā, bet interaktīvo izlozi – septembrī.
Īpaši apšaubāma varētu būt valsts azartspēļu kompānijas iecerētā interaktīvā izloze, jo faktiski plāns paredz azartspēlēs savā veidā iesaistīt skolu jaunatni, to nomaskējot ar palīdzību izglītības iestādēm.
Slepenajā ziņojumā šī iecere aprakstīta šādi: „Tās ietvaros reizi nedēļā tiks izlozēti nedēļas laimētāji un vienlaicīgi arī noteikta ģeogrāfiski tuvākā izglītības iestāde, kura piedalās projektā Sporto visa klase un kura varēs saņemt 5000 euro skolas sporta dzīves uzlabošanai.
Katra izglītības iestāde gada laikā 5000 euro naudas summu varēs saņemt tikai vienu reizi, tādējādi dodot vienlīdzīgas iespējas citām tuvākajām skolām. Ja ģeogrāfiski vienādā attālumā no izlozes laimestu ieguvējiem atradīsies vairākas izglītības iestādes, kuras piedalās projektā Sporto visa klase, naudas atbalsta saņēmējs tiks izraudzīts izlozes veidā.”
Pamatā šiem plāniem ir peļņas aprēķini, kas skaidri norādīts arī slepenajā plānā: iecerēts, ka „abu valsts mēroga izložu apgrozījums katrā pilnā gadā (12 mēnešu laikā) sasniegs 4 000 000 euro papildus Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. - 2021.gadam plānotajam apgrozījumam 2021.gadā, nodrošinot papildus peļņu”.
Lai šo priekšlikumu varētu īstenot, Latvijas Loto vadība aplēsusi, ka nepieciešams veikt izmaiņas vairākos ar 2021. gada valsts budžeta paketi saistītajos tiesību aktos.
Vispirms esot nepieciešams nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli šo izložu laimestiem, kas „nodrošinās valsts mēroga momentloterijai Sporta loterija labvēlīgākus nosacījumus pārējo Latvijas Loto momentloteriju portfelī, kā arī pagarinās šīs momentloterijas dzīves ciklu, kas parasti šai momentloterijai būtu ap diviem gadiem, un nodrošinās nepieciešamo apgrozījumu sabiedriskā labuma mērķa īstenošanai ilgtermiņā”.
Savukārt attiecībā uz interaktīvo izlozi Sporto visi esot jāņem vērā. ka „šīs izlozes organizēšana vispār nebūtu iespējama, ja uz tās laimestiem netiktu attiecināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa nepiemērošana”, jo tādā gadījumā tā nespētu ģenerēt nepieciešamo papildu peļņu.
Latvijas Loto vadība uzskatot, ka šim „nosacījumam ir fiskāli neitrāls efekts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo pašlaik apgrozījuma pieaugums no jaunajiem valsts mēroga izložu produktiem vidēja termiņa budžeta fiskālajās prognozēs nav ietverts”.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
