„Latvijas Loto” plāno gūt papildu peļņu ar jaunām azartspēlēm – arī uz skolu jaunatni mērķētām
PIETIEK19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maskējoties ar „sabiedriskā labuma mērķiem”, valsts azartspēļu kompānija – AS Latvijas Loto plāno gūt peļņu ar jaunām azartspēlēm, attīstot divas jaunas sporta tēmai veltītas valsts mēroga izlozes - momentloteriju Sporta loterija un interaktīvo izlozi Sporto visi. Turklāt otrajā no šīm izlozēm faktiski iecerēts iesaistīt arī izglītības iestādes un to nepilngadīgos audzēkņus.
Kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais plāns, ko Maijas Kubli (attēlā) vadītais Latvijas Loto uzskata par komercnoslēpumu, ir iecerēts jaunās azartspēles pasniegt kā „sabiedriskā labuma projektus”.
Lai peļņas gūšana no jauno azartspēļu rīkošanas neradītu nevēlamu sabiedrisko rezonansi laikā, kad visu citu azartspēļu rīkošanu valsts ir aizliegusi, Latvijas Loto ir nolēmis tās nomaskēt ar „koncepciju valsts mēroga izložu projekta uzsākšanai”.
Iecerēts izziņot, ka šis projekts „būtu veltīts noteiktam sabiedriskā labuma mērķim - finansiālam atbalstam sporta dzīves veicināšanai Latvijas izglītības iestādēs, kā arī nometnes Personības akadēmija rīkošanai”.
Plānā minēts, ka Latvijas Loto plāno rīkot divas tematiskas loterijas - "pirmo reizi Latvijā interaktīvo izlozi ar geotargetinga principu Sporto visi un īpašu momentloteriju Sporta loterija ar lielo laimestu vismaz 100 000 eiro apmērā". Sporta loterijas pārdošanu Latvijas Loto plāno sākt nākamā gada maijā, bet interaktīvo izlozi – septembrī.
Īpaši apšaubāma varētu būt valsts azartspēļu kompānijas iecerētā interaktīvā izloze, jo faktiski plāns paredz azartspēlēs savā veidā iesaistīt skolu jaunatni, to nomaskējot ar palīdzību izglītības iestādēm.
Slepenajā ziņojumā šī iecere aprakstīta šādi: „Tās ietvaros reizi nedēļā tiks izlozēti nedēļas laimētāji un vienlaicīgi arī noteikta ģeogrāfiski tuvākā izglītības iestāde, kura piedalās projektā Sporto visa klase un kura varēs saņemt 5000 euro skolas sporta dzīves uzlabošanai.
Katra izglītības iestāde gada laikā 5000 euro naudas summu varēs saņemt tikai vienu reizi, tādējādi dodot vienlīdzīgas iespējas citām tuvākajām skolām. Ja ģeogrāfiski vienādā attālumā no izlozes laimestu ieguvējiem atradīsies vairākas izglītības iestādes, kuras piedalās projektā Sporto visa klase, naudas atbalsta saņēmējs tiks izraudzīts izlozes veidā.”
Pamatā šiem plāniem ir peļņas aprēķini, kas skaidri norādīts arī slepenajā plānā: iecerēts, ka „abu valsts mēroga izložu apgrozījums katrā pilnā gadā (12 mēnešu laikā) sasniegs 4 000 000 euro papildus Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. - 2021.gadam plānotajam apgrozījumam 2021.gadā, nodrošinot papildus peļņu”.
Lai šo priekšlikumu varētu īstenot, Latvijas Loto vadība aplēsusi, ka nepieciešams veikt izmaiņas vairākos ar 2021. gada valsts budžeta paketi saistītajos tiesību aktos.
Vispirms esot nepieciešams nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli šo izložu laimestiem, kas „nodrošinās valsts mēroga momentloterijai Sporta loterija labvēlīgākus nosacījumus pārējo Latvijas Loto momentloteriju portfelī, kā arī pagarinās šīs momentloterijas dzīves ciklu, kas parasti šai momentloterijai būtu ap diviem gadiem, un nodrošinās nepieciešamo apgrozījumu sabiedriskā labuma mērķa īstenošanai ilgtermiņā”.
Savukārt attiecībā uz interaktīvo izlozi Sporto visi esot jāņem vērā. ka „šīs izlozes organizēšana vispār nebūtu iespējama, ja uz tās laimestiem netiktu attiecināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa nepiemērošana”, jo tādā gadījumā tā nespētu ģenerēt nepieciešamo papildu peļņu.
Latvijas Loto vadība uzskatot, ka šim „nosacījumam ir fiskāli neitrāls efekts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo pašlaik apgrozījuma pieaugums no jaunajiem valsts mēroga izložu produktiem vidēja termiņa budžeta fiskālajās prognozēs nav ietverts”.
Seko mums 
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
