Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņas par valsts azartspēļu uzņēmuma Latvijas Loto pārstāvju līdzdalību normatīvo aktu izstrādē esot ierobežotas pieejamības informācija un, iespējams, saturot pat komercnoslēpumu, - tas izriet no valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā) oficiālās atbildes. Pašlaik saistībā ar nevēlēšanos sniegt šo informāciju jau ir nosūtīts oficiāls pieprasījums Latvijas Loto kapitāldaļu turētājai – Finanšu ministrijai. Tikmēr publicējam jautājumus, uz kuriem Latvijas Loto vadība pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildes:

1) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Novērtēta sociālā ietekme plānotajām izlozēm - divām momentloterijām un desmit interaktīvajām momentloterijām.” Lūdzu, sniedziet pārskatu – pēc kādas tieši metodikas šī sociālā ietekme tika novērtēta, kur un kā šī metodika ir apstiprināta, kas bija personas, kas veica šo novērtējumu, un kāda bija šo personu kvalifikācija un pieredze šāda novērtējuma veikšanā?

2) Lūdzu, sniedziet pārskatu par kampaņas „Esi līdzsvarā” ar moto „Dzīvo aizrautīgi - spēlē atbildīgi!” 2019. gadā un 2020. gadā ietvaros veiktajām aktivitātēm, to veicējiem, sasniegtajiem rezultātiem, to novērtēšanas metodiku un par iztērētajiem finanšu līdzekļiem.

3) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā kapitālsabiedrības pārstāvji piedalījās nozarei saistošo regulējošo normatīvo aktu izstrādes un to projektu apspriešanas un saskaņošanas procesos.” Lūdzu, miniet šos normatīvos aktus un to projektus, kā arī kapitālsabiedrības pārstāvju sniegtos priekšlikumus un risinājumus.

4) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Esot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Kvalitātes biedrības biedrs, Latvijas Loto pārskata periodā nodrošināja dalībnieku sapulču un rīkoto semināru apmeklējumu, kā arī sekoja līdzi darba grupās izskatītajiem jautājumiem, nodrošinot kapitālsabiedrības viedokļa sniegšanu normatīvo aktu izstrādes gaitā.”

Lūdzu, miniet normatīvos aktus, kuru izstrādes gaitā 2019. gadā Jūsu kapitālsabiedrības pārstāvji ir nodrošinājuši kapitālsabiedrības viedokļa sniegšanu; atbildei pievienojiet attiecīgos iesniegtos viedokļus.

5) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „2019.gadā nodrošināta Eiropas Konkurences likuma, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - NILLTPFN likuma), Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un Trauksmes celšanas likuma prasību ieviešana, atbildīgo personu iecelšana, saistīto risku identificēšana un vadība, iekšējo dokumentu izstrāde un darbinieku apmācības, kā arī veikta klientu izpētes procesa pilnveidošana un ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam”.

Lūdzu, aprakstiet, kādā tieši veidā, pēc kādas tieši metodikas un ar kādiem tieši rezultātiem ir tikusi veikta klientu izpētes procesa pilnveidošana. Lūdzu, aprakstiet, kādos gadījumos ir tikusi veikta ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam un cik šādi gadījumi ir bijuši 2019. gadā.

6) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā kapitālsabiedrība turpināja apzināt tās darbības ietekmi uz vidi.” Lūdzu, sniedziet pārskatu – pēc kādas tieši metodikas šī ietekme tika apzināta, kur un kā šī metodika ir apstiprināta, kas bija personas, kas veica šo apzināšanu, un kāda bija šo personu kvalifikācija un pieredze šādas apzināšanas veikšanā?

7) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „2019.gadā veikti kapitālsabiedrības darbībai un attīstībai nepieciešamie iepirkumi, ievērojot nepieciešamo saskaņojumu ar padomi un informācijas sniegšanu valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim. Informācija par iepirkumiem atspoguļota Latvijas Loto mājaslapā.”

Konstatējams, ka minētajā interneta vietnē ir atrodama tikai daļa no kapitālsabiedrības veiktajām preču un pakalpojumu iegādēm. Sniedziet pārskatu par visām pārējām iegādēm, kas nav minētas mājaslapā, vai norādiet interneta saites, kur atrodama informācija par katru iegādi.

8) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā tika turpināta arī interaktīvo momentloteriju produktu portfeļa papildināšana, izstrādāti un IAUI apstiprināti noteikumi desmit jaunām interaktīvajām momentloterijām, no kurām sešas ieviestas pārdošanā. Katra interaktīvā izloze ir izvērtēta, piemērojot Latvijas Loto sociālās ietekmes novērtēšanas rīku, kā arī veikta interaktīvo izložu testēšana starptautiskā laboratorijā, saņemot atbilstības sertifikātus.”

Lūdzu, nosūtiet man Latvijas Loto sociālās ietekmes novērtēšanas rīka detalizētu aprakstu, kā arī sniedziet šādu informāciju par katras jaunās interaktīvās momentloterijas testēšanu – loterijas nosaukums, testēšanas laiks, attiecīgās laboratorijas nosaukums, testēšanas izmaksas. Atbildei pievienojiet saņemto atbilstības sertifikātu kopijas.

9) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Vikinglotto alianses piedāvātās inovācijas īstenošanai Latvijas Loto nesaņēma IAUI atļauju. Lai Vikinglotto modernizāciju īstenotu, nepieciešams veikt izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā.”

Lūdzu, sniedziet informāciju – kāda bija piedāvātās inovācijas būtība? Kādu normatīvo aktu analīzi Jūsu kapitālsabiedrība veica pirms attiecīgas atļaujas pieprasīšanas IAUI? Kādu iemeslu dēļ šī atļauja netika saņemta? Kādas tieši izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā nepieciešams veikt, lai šo atļauju saņemtu? Kādas darbības Jūsu kapitālsabiedrība ir veikusi, lai veicinātu šādu izmaiņu veikšanu?

10) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Saskaņā ar Latvijas Loto vidēja termina darbības stratēģiju 2019. -2021.gadam ir noteikti šādi Latvijas Loto darbības virzieni un uzdevumi 2020.gadam: (..) 2.5. Turpināt attīstīt interneta tirdzniecības kanālus.” Sniedziet skaidrojumu – kāpēc Jūsu kapitālsabiedrībai ir nepieciešams attīstīt interneta tirdzniecības kanālus? Kādi tieši kanāli tiks attīstīti? Kā tieši tas atbilst sociālās atbildības principiem?

Novērtē šo rakstu:

50
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi