“Latvijas Loto” vadība: ziņas par mūsu līdzdalību normatīvo aktu izstrādē ir ierobežotas pieejamības informācija un varbūt pat komercnoslēpums
PIETIEK05.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ziņas par valsts azartspēļu uzņēmuma Latvijas Loto pārstāvju līdzdalību normatīvo aktu izstrādē esot ierobežotas pieejamības informācija un, iespējams, saturot pat komercnoslēpumu, - tas izriet no valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā) oficiālās atbildes. Pašlaik saistībā ar nevēlēšanos sniegt šo informāciju jau ir nosūtīts oficiāls pieprasījums Latvijas Loto kapitāldaļu turētājai – Finanšu ministrijai. Tikmēr publicējam jautājumus, uz kuriem Latvijas Loto vadība pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildes:
1) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Novērtēta sociālā ietekme plānotajām izlozēm - divām momentloterijām un desmit interaktīvajām momentloterijām.” Lūdzu, sniedziet pārskatu – pēc kādas tieši metodikas šī sociālā ietekme tika novērtēta, kur un kā šī metodika ir apstiprināta, kas bija personas, kas veica šo novērtējumu, un kāda bija šo personu kvalifikācija un pieredze šāda novērtējuma veikšanā?
2) Lūdzu, sniedziet pārskatu par kampaņas „Esi līdzsvarā” ar moto „Dzīvo aizrautīgi - spēlē atbildīgi!” 2019. gadā un 2020. gadā ietvaros veiktajām aktivitātēm, to veicējiem, sasniegtajiem rezultātiem, to novērtēšanas metodiku un par iztērētajiem finanšu līdzekļiem.
3) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā kapitālsabiedrības pārstāvji piedalījās nozarei saistošo regulējošo normatīvo aktu izstrādes un to projektu apspriešanas un saskaņošanas procesos.” Lūdzu, miniet šos normatīvos aktus un to projektus, kā arī kapitālsabiedrības pārstāvju sniegtos priekšlikumus un risinājumus.
4) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Esot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Kvalitātes biedrības biedrs, Latvijas Loto pārskata periodā nodrošināja dalībnieku sapulču un rīkoto semināru apmeklējumu, kā arī sekoja līdzi darba grupās izskatītajiem jautājumiem, nodrošinot kapitālsabiedrības viedokļa sniegšanu normatīvo aktu izstrādes gaitā.”
Lūdzu, miniet normatīvos aktus, kuru izstrādes gaitā 2019. gadā Jūsu kapitālsabiedrības pārstāvji ir nodrošinājuši kapitālsabiedrības viedokļa sniegšanu; atbildei pievienojiet attiecīgos iesniegtos viedokļus.
5) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „2019.gadā nodrošināta Eiropas Konkurences likuma, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - NILLTPFN likuma), Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un Trauksmes celšanas likuma prasību ieviešana, atbildīgo personu iecelšana, saistīto risku identificēšana un vadība, iekšējo dokumentu izstrāde un darbinieku apmācības, kā arī veikta klientu izpētes procesa pilnveidošana un ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam”.
Lūdzu, aprakstiet, kādā tieši veidā, pēc kādas tieši metodikas un ar kādiem tieši rezultātiem ir tikusi veikta klientu izpētes procesa pilnveidošana. Lūdzu, aprakstiet, kādos gadījumos ir tikusi veikta ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam un cik šādi gadījumi ir bijuši 2019. gadā.
6) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā kapitālsabiedrība turpināja apzināt tās darbības ietekmi uz vidi.” Lūdzu, sniedziet pārskatu – pēc kādas tieši metodikas šī ietekme tika apzināta, kur un kā šī metodika ir apstiprināta, kas bija personas, kas veica šo apzināšanu, un kāda bija šo personu kvalifikācija un pieredze šādas apzināšanas veikšanā?
7) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „2019.gadā veikti kapitālsabiedrības darbībai un attīstībai nepieciešamie iepirkumi, ievērojot nepieciešamo saskaņojumu ar padomi un informācijas sniegšanu valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim. Informācija par iepirkumiem atspoguļota Latvijas Loto mājaslapā.”
Konstatējams, ka minētajā interneta vietnē ir atrodama tikai daļa no kapitālsabiedrības veiktajām preču un pakalpojumu iegādēm. Sniedziet pārskatu par visām pārējām iegādēm, kas nav minētas mājaslapā, vai norādiet interneta saites, kur atrodama informācija par katru iegādi.
8) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Pārskata periodā tika turpināta arī interaktīvo momentloteriju produktu portfeļa papildināšana, izstrādāti un IAUI apstiprināti noteikumi desmit jaunām interaktīvajām momentloterijām, no kurām sešas ieviestas pārdošanā. Katra interaktīvā izloze ir izvērtēta, piemērojot Latvijas Loto sociālās ietekmes novērtēšanas rīku, kā arī veikta interaktīvo izložu testēšana starptautiskā laboratorijā, saņemot atbilstības sertifikātus.”
Lūdzu, nosūtiet man Latvijas Loto sociālās ietekmes novērtēšanas rīka detalizētu aprakstu, kā arī sniedziet šādu informāciju par katras jaunās interaktīvās momentloterijas testēšanu – loterijas nosaukums, testēšanas laiks, attiecīgās laboratorijas nosaukums, testēšanas izmaksas. Atbildei pievienojiet saņemto atbilstības sertifikātu kopijas.
9) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Vikinglotto alianses piedāvātās inovācijas īstenošanai Latvijas Loto nesaņēma IAUI atļauju. Lai Vikinglotto modernizāciju īstenotu, nepieciešams veikt izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā.”
Lūdzu, sniedziet informāciju – kāda bija piedāvātās inovācijas būtība? Kādu normatīvo aktu analīzi Jūsu kapitālsabiedrība veica pirms attiecīgas atļaujas pieprasīšanas IAUI? Kādu iemeslu dēļ šī atļauja netika saņemta? Kādas tieši izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā nepieciešams veikt, lai šo atļauju saņemtu? Kādas darbības Jūsu kapitālsabiedrība ir veikusi, lai veicinātu šādu izmaiņu veikšanu?
10) Jūsu kapitālsabiedrības 2019. gada pārskatā minēts: „Saskaņā ar Latvijas Loto vidēja termina darbības stratēģiju 2019. -2021.gadam ir noteikti šādi Latvijas Loto darbības virzieni un uzdevumi 2020.gadam: (..) 2.5. Turpināt attīstīt interneta tirdzniecības kanālus.” Sniedziet skaidrojumu – kāpēc Jūsu kapitālsabiedrībai ir nepieciešams attīstīt interneta tirdzniecības kanālus? Kādi tieši kanāli tiks attīstīti? Kā tieši tas atbilst sociālās atbildības principiem?
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
