Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Latvijā meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi! Latvijā meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi!" nepārtraukti skandē meža nozares interešu aizstāvji, acīmredzot cerot, ka tas, ko pietiekami daudz atkārto, piepildās vai vismaz sabiedrība tam notic. Bet, ak vai, ar šādu buršanos realitāti tik viegli ietekmēt nevar...

Ja meža nozares lobistiem jāpierāda, ka meži apsaimniekoti ilgtspējīgi, viņi runā par mežu platības pieaugumu un koksnes apjomu mežā. Šie izteikumi parāda ne tikai to autoru šauro skatījumu uz to, kas ir mežs, bet arī nozares paša galvenā likuma - Meža likuma - nepārzināšanu (vai vismaz vienaldzību pret tajā rakstīto).

Lūk, kā ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu definē Meža likums:

„Meža ilgtspējīga apsaimniekošana — meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām.”

Redzams, ka likuma definīcijā ir daudz tukšu un izplūdušu vārdu, tomēr ir arī pietiekami daudz konkrētības, lai ar faktiem varētu pārbaudīt, vai meži tiešām apsaimniekoti ilgtspējīgi. 

Skaidrs, ka jāizpildās visiem minētajiem nosacījumiem, lai mežu apsaimniekošana atbilstu šai definīcijai. Runājot līdzībās, ja mēs zebru definētu kā zirgam līdzīgu dzīvnieku ar melnām un baltām svītrām, tad nepietiktu ar to, ka dzīvniekam ir melnas svītras, lai mēs to varētu uzskatīt par zebru (iespējams, tas patiesībā ir tīģeris). Tātad pat tad, ja mēs meža platības pieaugumu uzskatām par rādītāju meža atjaunošanās spējai, bet koksnes apjomu pieņemam par produktivitātes rādītāju, tas vien neliecina par ilgtspējīgu mežsaimniecību. Šoreiz pieskaršos tieši tām definīcijas daļām, kas runā par vidi.

Ievērojiet, ka pirmā definīcijas uzskaitījumā ir meža bioloģiskā daudzveidība! Vai mums ir izdevies to saglabāt? Atbilde ir pārliecinošs "Nē!".

Lai gan bioloģisko daudzveidību apskata vairākos līmeņos (ģenētiskā, sugu un ekosistēmu daudzveidība), visbiežāk runā par sugu daudzveidību. Ja runājam tieši par putniem, jāatzīmē, ka pārskatāmā pagātnē (kopš 90. gadu beigām) kā ligzdotāja izzudusi tikai viena meža putnu suga - vidējais ērglis, taču populāciju sarukums rāda, ka šāda nākotne draud arī citām sugām, ja netiks veikti īpaši pasākumi to aizsardzībai. Melnais stārķis, mednis, mežirbe - tās ir tikai dažas no meža putnu sugām ar sarūkošām populācijām. Visām minētajām sugām kopīgs tas, ka tās ir īpaši aizsargājamas, un arī tas, ka pētījumi pierādījuši, ka vismaz viens no šo sugu populācijas lejupslīdes cēloņiem Latvijā ir mežsaimniecība.

Reizēm var dzirdēt pretargumentu: "Jā, dažu sugu populācijas samazinās, taču citu - palielinās. Tātad kopumā viss ir kārtībā." Par šī argumenta bezjēdzību varētu runāt daudz, bet šoreiz uzsvēršu vien to, ka vismaz daļā gadījumu (parastās sugas kļūst parastākas, retās - retākas) vienu sugu populāciju pieaugums uz citu samazinājuma rēķina ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās pēc definīcijas. "Jā, melnais stārķis varbūt izmirs, toties vārnu mums tagad vairāk!" nebūs arguments, ar ko uzvarēt tiesā, ja kāds norādītu uz mūsu likumā noteikto pienākumu nodrošināt sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Galu galā kādas sugas izmiršana ir pilnīga izgāšanās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas centienos, lai cik labi klātos atlikušajām sugām. Taču darīt kaut ko tikai tad, kad suga jau izzudusi, visbiežāk ir par vēlu.

Ekosistēmu daudzveidības ziņā situācija ir vēl sliktāka - nelabvēlīgā stāvoklī ir visi īpaši aizsargājamie meža biotopi. Ir gan mežzinātnieki, kas norāda, ka, daļu mežu nosusinot, meža biotopu daudzveidība palielināsies. No matemātiskā viedokļa tā patiesi ir. Tāpat daudzveidība formāli palielinātos, ja katru piekto meža hektāru mēs noasfaltētu (ja vien mēs prastos šos asfalta laukumiņus nosaukt par mežu), taču no dabas viedokļa degradētu meža platību palielināšana uz dabiskai situācijai tuvāko - īpaši aizsargājamo - biotopu platību samazinājuma rēķina, nebūs gluži tā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ko paredz dabas aizsardzības likumi un stratēģijas.

Tālāk definīcija runā par nepieciešamību saglabāt mežu spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas. Neviena no šīm funkcijām gan nav nosaukta konkrēti, taču daļa no tām mums ir ļoti labi zināma. Par vienu no ekoloģiskajām funkcijām - bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu - jau rakstīju, bet gribu vērst uzmanību uz vēl vienu - CO2 piesaisti. Kā zināms, mežiem ir ļoti liela nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, piesaistot oglekli biomasā un augsnē. Kā liecina pieejamie dati, šī mežu spēja pēdējās desmitgadēs ir strauji mazinājusies. Meža nozares lobisti mēģina pie šīs situācijas vainot vecu mežu platību pieaugumu, lai gan oficiālais ziņojums liecina, ka galvenais iemesls tam, kāpēc mazinājusies mežu spēja veikt oglekļa piesaistes funkciju, ir ciršanas apjomu pieaugums. Veids, kā meža nozare varētu palīdzēt klimata pārmaiņu mazināšanai, būtu apdomīgāka iegūtās koksnes izmantošana, nevis mežu izciršanas intensificēšana.

Galu galā pat ar meža nozares PR speciālistu iecienīto vienkāršo rādītāju - meža platību - viss nav tik rožaini. Ne velti nozares runasvīri parasti salīdzina pašreizējo mežu platību ar 20. gs. 30. gadiem. Kopš ulmaņlaikiem mežu platība patiesi ir augusi, taču no mūsu meža nozares neatkarīgi starptautiski pētījumi (piemēram, šis) rāda, ka kopš Meža likuma stāšanās spēkā Latvijas mežu platība sarūk.

Dažādus piemērus varētu uzskaitīt vēl un vēl, taču skaidras ir divas lietas: 1) Jau minētie piemēri skaidri parāda, ka mežu apsaimniekošana neatbilst Meža likumā noteiktajai meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas definīcijai. 2) Nekādi fakti, lai kāds būtu to avots, nepārliecinās tos meža nozares interešu aizstāvjus, kas par neobjektīviem pasludina jebkurus datus, kas neatbilst viņu propagandas stāstam.

Vienkārši sakot, Latvijā mežus cērt par daudz. Tik daudz, ka koksnes ieguve ir kļuvusi nesavienojama ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Diemžēl gan par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija, gan valsts (!) mežu apsaimniekošanas uzņēmums AS "Latvijas valsts meži" ir gatavi veltīt daudz pūļu un valsts (!) līdzekļu tam, lai par spīti faktiem pārliecinātu sabiedrību, ka mežu apsaimniekošanā viss ir kārtībā, nevis beidzot, gandrīz 20 gadus kopš Meža likuma stāšanās spēkā, tiešām sāktu virzīties ilgtspējīgas mežsaimniecības virzienā.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

36
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav...

Foto

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

Uz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams....

Foto

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

Par Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora...

Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...