Latvijas nodokļu maksātāju nauda caur VID iepirkumiem nokļūst līdz Krievijas uzņēmumam, kas ir tieši saistīts ar Krievijas valdības pasūtījumiem
Edvīns Puķe17.04.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Briest skandāls saistībā ar partiju Jaunā Vienotība, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un kādu Krievijas uzņēmumu, kas ir pastarpināti saistīts ar VID informācijas sistēmu apkalpošanu.
Esam veikuši izmeklēšanu un noskaidrojuši sekojošo: ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda caur VID iepirkumiem nokļūst līdz Krievijas uzņēmumam, kas ir tieši saistīts ar Krievijas valdības pasūtījumiem.
Partija Jaunā Vienotība, kas ilgus gadus atbild par Finanšu ministriju un VID, par iepirkumu uzvarētāju ir izvēlējusies uzņēmumu “Emergn”.
Interesanti, ka tieši "Emergn" jau gadiem tiek izraudzīts par galveno VID informācijas sistēmu nodrošinātāju, tādējādi uzņēmums šajā laikā ticis pie ievērojama valsts budžeta kumosa: pēdējo 16 gadu laikā šis uzņēmums ir uzvarējis 52 (!) VID izsludinātajos iepirkumos un tādā veidā ieguvis 96,9 miljonus eiro jeb 1/4 no visas dienesta iepirkumu naudas šajā periodā!
Neskaitāmo konkursu uzvaru rezultātā "Emergn" jau gadiem nodrošina augsta riska valsts sistēmas, piemēram, krimināllietu uzskaites sistēmu, akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, centrālo muitas informācijas sistēmu, fizisko personu riska analīzes sistēmu un Eiropas Savienības datu apmaiņas informācijas sistēmu.
Taču kāds sakars šim uzņēmumam ar Krieviju? Lūk, kāds: "Emergn" (iepriekš „Exigen Services Latvia”) > „Exigen Services” (Алек Милославский, RU) apvienojies ar Krievijas kompāniju „Star Soft Developments” (Николай Пунтиков, RU, основатель и CEO).
Emergn globālā holdinga direktori – Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Kā zināms, Baltkrievija nav nedz NATO, nedz ES valsts, turklāt galvenā šī holdinga kompānija reģistrēta Bermudās.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
