Latvijas oficiālā nostāja pašlaik apdraud cilvēku privātumu un palielina totalitārisma draudus
Rihards Kols05.09.2025.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās nedēļās esmu saņēmis ļoti lielu skaitu vēstuļu, komentāru un jautājumu gan e-pastā, gan sociālajos tīklos saistībā ar tā dēvēto “Chat Control” jeb ES regulu par bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) apkarošanu tiešsaistē. Paldies ikvienam, kurš iesaistās un pieprasa skaidrību. Sabiedrības līdzdalība un spiediens šajā jautājumā ir ne tikai saprotams, bet arī nepieciešams.
Šobrīd priekšlikums ir nonācis svarīgā posmā - 12. septembrī Eiropas Savienības Padomē gaidāma diskusija par "gala viedokli" no dalībvalstu puses. Lielākā daļa dalībvalstu (tostarp Latvija) pašlaik to atbalsta. Eiropas Parlaments gan iepriekšējā sasaukumā (2023. gadā) pieņēma pozīciju, kas aizstāv privātumu un izslēdz no regulas piemērošanas tādus rīkus kā pilnībā šifrētās ziņapmaiņas platformas.
Īsumā: es neatbalstu regulas pašreizējo redakciju.
Mērķis cīnīties pret bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatību ir pareizs un atbalstāms. Taču mehānisms, kā šobrīd tiek piedāvāts šo mērķi īstenot, ir nesamērīgs, tehniski riskants un juridiski apstrīdams.
Šeit ir vairākas būtiskas problēmas:
1. Masveida datu pārbaude - priekšlikums paredz obligātu visu lietotāju sūtīto ziņu, attēlu, video un saišu skenēšanu ar mākslīgā intelekta palīdzību, arī šifrētās sarunās. Tas būtībā nozīmē visaptverošu un preventīvu uzraudzību, kas pēc būtības ir pretrunā ar ES Pamattiesību hartas 7. pantu (tiesības uz privāto dzīvi un saziņas brīvību).
2. Šifrēšanas vājināšana - lai šāda sistēma darbotos, platformām būs jāveido t.s. “sētas durvis”, kas tehniski apdraud visu lietotāju drošību. Tas skar ne tikai individuālos lietotājus, bet arī žurnālistus, ārstus, juristus, pilsonisko sabiedrību un pat uzņēmumu iekšējo komunikāciju.
3. Valsts sektora izņēmumi - skenēšana neattieksies uz valdības un militārajām struktūrām. Tātad tiks pārbaudītas iedzīvotāju sarunas, bet ne valsts institūciju. Šāda selektīva pieeja ir ne tikai nedemokrātiska, bet arī rada bažas par dubultstandartiem un iespējamu kontroles mehānismu ļaunprātīgu izmantošanu.
4. Tehnoloģiski nepierādīts risinājums - eksperti kriptogrāfijas un kiberdrošības jomā atkārtoti norādījuši, ka šāda pieeja nav tehniski uzticama. Tā var radīt lielu kļūdu īpatsvaru un masveida nepatiesus ziņojumus, kam sekos nevainīgu cilvēku datu apstrāde un uzglabāšana.
Latvija šobrīd ir to valstu vidū, kas atbalsta priekšlikumu. Manuprāt, tas ir kļūdains lēmums. Šāda pieeja, iespējams, var nedaudz palīdzēt bērnu aizsardzībai, taču vienlaikus tā graus iedzīvotāju tiesības, drošību un uzticēšanos valsts institūcijām.
Aicinu visus, kam šis jautājums ir svarīgs, turpināt paust savu viedokli - gan publiski, gan sazinoties ar valdības pārstāvjiem. Ir valstis, kur sabiedrības spiediens jau mainījis valdību nostāju (Čehija, Beļģija). Tas ir iespējams arī Latvijā.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
