Latvijas oficiālā nostāja pašlaik apdraud cilvēku privātumu un palielina totalitārisma draudus
Rihards Kols05.09.2025.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās nedēļās esmu saņēmis ļoti lielu skaitu vēstuļu, komentāru un jautājumu gan e-pastā, gan sociālajos tīklos saistībā ar tā dēvēto “Chat Control” jeb ES regulu par bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) apkarošanu tiešsaistē. Paldies ikvienam, kurš iesaistās un pieprasa skaidrību. Sabiedrības līdzdalība un spiediens šajā jautājumā ir ne tikai saprotams, bet arī nepieciešams.
Šobrīd priekšlikums ir nonācis svarīgā posmā - 12. septembrī Eiropas Savienības Padomē gaidāma diskusija par "gala viedokli" no dalībvalstu puses. Lielākā daļa dalībvalstu (tostarp Latvija) pašlaik to atbalsta. Eiropas Parlaments gan iepriekšējā sasaukumā (2023. gadā) pieņēma pozīciju, kas aizstāv privātumu un izslēdz no regulas piemērošanas tādus rīkus kā pilnībā šifrētās ziņapmaiņas platformas.
Īsumā: es neatbalstu regulas pašreizējo redakciju.
Mērķis cīnīties pret bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatību ir pareizs un atbalstāms. Taču mehānisms, kā šobrīd tiek piedāvāts šo mērķi īstenot, ir nesamērīgs, tehniski riskants un juridiski apstrīdams.
Šeit ir vairākas būtiskas problēmas:
1. Masveida datu pārbaude - priekšlikums paredz obligātu visu lietotāju sūtīto ziņu, attēlu, video un saišu skenēšanu ar mākslīgā intelekta palīdzību, arī šifrētās sarunās. Tas būtībā nozīmē visaptverošu un preventīvu uzraudzību, kas pēc būtības ir pretrunā ar ES Pamattiesību hartas 7. pantu (tiesības uz privāto dzīvi un saziņas brīvību).
2. Šifrēšanas vājināšana - lai šāda sistēma darbotos, platformām būs jāveido t.s. “sētas durvis”, kas tehniski apdraud visu lietotāju drošību. Tas skar ne tikai individuālos lietotājus, bet arī žurnālistus, ārstus, juristus, pilsonisko sabiedrību un pat uzņēmumu iekšējo komunikāciju.
3. Valsts sektora izņēmumi - skenēšana neattieksies uz valdības un militārajām struktūrām. Tātad tiks pārbaudītas iedzīvotāju sarunas, bet ne valsts institūciju. Šāda selektīva pieeja ir ne tikai nedemokrātiska, bet arī rada bažas par dubultstandartiem un iespējamu kontroles mehānismu ļaunprātīgu izmantošanu.
4. Tehnoloģiski nepierādīts risinājums - eksperti kriptogrāfijas un kiberdrošības jomā atkārtoti norādījuši, ka šāda pieeja nav tehniski uzticama. Tā var radīt lielu kļūdu īpatsvaru un masveida nepatiesus ziņojumus, kam sekos nevainīgu cilvēku datu apstrāde un uzglabāšana.
Latvija šobrīd ir to valstu vidū, kas atbalsta priekšlikumu. Manuprāt, tas ir kļūdains lēmums. Šāda pieeja, iespējams, var nedaudz palīdzēt bērnu aizsardzībai, taču vienlaikus tā graus iedzīvotāju tiesības, drošību un uzticēšanos valsts institūcijām.
Aicinu visus, kam šis jautājums ir svarīgs, turpināt paust savu viedokli - gan publiski, gan sazinoties ar valdības pārstāvjiem. Ir valstis, kur sabiedrības spiediens jau mainījis valdību nostāju (Čehija, Beļģija). Tas ir iespējams arī Latvijā.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
