Latvijas Olimpiskās komitejas netīrā virtuve
Jātnieku sporta klubi un biedrības20.03.2025.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Pirms 10 mēnešiem notika Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vēlēšanas, kur, lai iekļūtu prezidenta krēslā, tika pielietotas visas iespējamās metodes, kas esošajam prezidentam R. Lazdiņam garantēja pietiekošu balsu skaitu. To organizēja Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) viceprezidents R. Mežeckis, kurš par labu darbu saņēma arī amatu LOK - kļuva par viceprezidentu un faktiski otro personu aiz prezidenta.
Lai tiktu pie amatiem, bija aizmirstas visas olimpiskās vērtības par godīgu spēli, labu pārvaldību un ētikas normas, un tas nav brīnums, - LJF vadība tādas nekad nav zinājusi. Arī šobrīd LJF pat netaisās pamest sporta bāzi Kleisti, ko gadu gadiem ir izmantojusi kā savu un sev pietuvināto treknu barotavu, un tagad lien ārā patiesie naudas apjomi, kas apgrozās bāzē un ir trīs reizes lielāki par tiem, ko iepriekš uzradīja LJF gada pārskatos.
LOK neliekas ne zinis par LJF darbību, neprasa nekādus paskaidrojumus R.Mežeckim, kurš ieradās uz LJF rīkoto gada balli kā īpašs goda viesis (foto). LOK R.Lazdiņu pat neuztrauc ka uz LOK ģenerālo asambleju 20.martā ieradīsies LJF prezidents A.Blaus kā LOK biedrs, kura federācijai jau ilgāku laiku valdē nav pilns sastāvs un kura tāpēc ir lemtnespējīga. Tādēļ vēršamies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar iesniegumu:
„IZM īpašumā atrodas Nacionālā sporta bāze Kleisti, kurā š.g. 10 janvāri tika lauzts līgums par tiesībām Latvijas Jātnieku federācijai (LJF) turpināt izmantot to bezatlīdzības lietošanā kā sabiedriskā labuma organizācijai, jo tika konstatēta virkne pārkāpumu, kas noteiktajā termiņā netika novērsti un, tieši otrādi, turpina pieaugt, tai skaitā vērā ņemami nodokļu parādi VID 117 856 eiro apmērā (uz 11.03.2025.).
Vairākas sporta biedrības ir jau vērsušās IZM ar lūgumiem izvērtēt ne tikai LJF darbību Kleistos, bet arī tās kā atzītas sporta federāciju darbu saskaņā ar Sporta likumu un citiem ar sportu saistītiem normatīviem aktiem.
Iepriekšējā ministre A.Čakša solīja atjaunot labu pārvaldību un finanšu caurspīdīgu sporta bāzē Kleisti un veikt darbības un finanšu auditu LJF, taču nav skaidrs, kādēļ viņas iesāktie darbi netiek turpināti no IZM atbildīgo ierēdņu puses.
Tā kā līgums ir pārtraukts, nav skaidrs tiesiskais pamats, uz kā LJF turpina saimniekot sporta bāzē Kleisti, un vai tas nav vērtējams kā valsts mantas izšķērdēšana jau ilgāk kā nekā mēnešus un jau robežojas ar summu, kur prokuratūra var uzsākt krimināllietu.
Ļoti ceram, ka rīcība par sporta bāzes Kleisti pārņemšanu netiks bremzēta un tajā tiks attīstīta gan infrastruktūra, gan sports, nododot to SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs, kā tas tika plānots un kam ir pozitīva pieredze attīstības projektu īstenošanā un atbilstoša kapacitāte.”
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
