Latvijas Olimpiskās komitejas netīrā virtuve
Jātnieku sporta klubi un biedrības20.03.2025.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Pirms 10 mēnešiem notika Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vēlēšanas, kur, lai iekļūtu prezidenta krēslā, tika pielietotas visas iespējamās metodes, kas esošajam prezidentam R. Lazdiņam garantēja pietiekošu balsu skaitu. To organizēja Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) viceprezidents R. Mežeckis, kurš par labu darbu saņēma arī amatu LOK - kļuva par viceprezidentu un faktiski otro personu aiz prezidenta.
Lai tiktu pie amatiem, bija aizmirstas visas olimpiskās vērtības par godīgu spēli, labu pārvaldību un ētikas normas, un tas nav brīnums, - LJF vadība tādas nekad nav zinājusi. Arī šobrīd LJF pat netaisās pamest sporta bāzi Kleisti, ko gadu gadiem ir izmantojusi kā savu un sev pietuvināto treknu barotavu, un tagad lien ārā patiesie naudas apjomi, kas apgrozās bāzē un ir trīs reizes lielāki par tiem, ko iepriekš uzradīja LJF gada pārskatos.
LOK neliekas ne zinis par LJF darbību, neprasa nekādus paskaidrojumus R.Mežeckim, kurš ieradās uz LJF rīkoto gada balli kā īpašs goda viesis (foto). LOK R.Lazdiņu pat neuztrauc ka uz LOK ģenerālo asambleju 20.martā ieradīsies LJF prezidents A.Blaus kā LOK biedrs, kura federācijai jau ilgāku laiku valdē nav pilns sastāvs un kura tāpēc ir lemtnespējīga. Tādēļ vēršamies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar iesniegumu:
„IZM īpašumā atrodas Nacionālā sporta bāze Kleisti, kurā š.g. 10 janvāri tika lauzts līgums par tiesībām Latvijas Jātnieku federācijai (LJF) turpināt izmantot to bezatlīdzības lietošanā kā sabiedriskā labuma organizācijai, jo tika konstatēta virkne pārkāpumu, kas noteiktajā termiņā netika novērsti un, tieši otrādi, turpina pieaugt, tai skaitā vērā ņemami nodokļu parādi VID 117 856 eiro apmērā (uz 11.03.2025.).
Vairākas sporta biedrības ir jau vērsušās IZM ar lūgumiem izvērtēt ne tikai LJF darbību Kleistos, bet arī tās kā atzītas sporta federāciju darbu saskaņā ar Sporta likumu un citiem ar sportu saistītiem normatīviem aktiem.
Iepriekšējā ministre A.Čakša solīja atjaunot labu pārvaldību un finanšu caurspīdīgu sporta bāzē Kleisti un veikt darbības un finanšu auditu LJF, taču nav skaidrs, kādēļ viņas iesāktie darbi netiek turpināti no IZM atbildīgo ierēdņu puses.
Tā kā līgums ir pārtraukts, nav skaidrs tiesiskais pamats, uz kā LJF turpina saimniekot sporta bāzē Kleisti, un vai tas nav vērtējams kā valsts mantas izšķērdēšana jau ilgāk kā nekā mēnešus un jau robežojas ar summu, kur prokuratūra var uzsākt krimināllietu.
Ļoti ceram, ka rīcība par sporta bāzes Kleisti pārņemšanu netiks bremzēta un tajā tiks attīstīta gan infrastruktūra, gan sports, nododot to SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs, kā tas tika plānots un kam ir pozitīva pieredze attīstības projektu īstenošanā un atbilstoša kapacitāte.”
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
